Izziņas impulss

Kas ir medicīniskā klaunāde?

Īpašās pārraides

Mediju brīfings ar prezidentu Egilu Levitu

Stress

Stresa nedarbi jeb kāpēc satraukumu labāk noķert aiz astes laikus

Kairinājumi, uz kuriem reaģējam, var būt visdažādākie – ja mainās vides apstākļi, tad organisms šiem kairinājumiem pielāgojas ar paaugstinātu pulsu vai mainīgu temperatūru. Svīšana, salšana -  tas viss notiek tik automātiski, ka vairumā gadījumu šīs reakcijas pat neatpazīstam kā atbildes uz stresa avotiem. Taču līdzīgi kairinājumi ir arī darba apjoms, informācijas daudzums un domas, uz ko diendienā reaģējam. Kā stress ietekmē cilvēku?

ĪSUMĀ:

  • Smadzenes reaģē uz stresu, tālāk ietekmējot visas orgānu sistēmas.
  • Stresa situācijā organisms darbojas izdzīvošanas režīmā.
  • Kāri pēc ēdiena satraukuma laikā rada vēlme gūt ātru gandarījumu.
  • Ja pēc stresa reakcijas trīs minūšu laikā spēj atgriezties normālā stāvoklī, tad neieslīgst ilgstošajā stresā.
  • Fiziskas aktivitātes palīdz regulēt stresu - tām piemīt spēja mainīt organisma procesus pat sīkāko molekulu līmenī.
  • Medicīniskajā literatūrā daudz runā par to, kāda saikne ir starp uztraukumu un tā pārvēršanos slimībā.

“Domas un emocijas ir neirofizioloģiski procesi, kuri ģenerē elektriskos impulsus. Tie palaiž bioloģiskos procesus. Smadzenes ietekmē mūsu virsnieres, hormonu sistēmu, imūnsistēmu un tādējādi – visas orgānu sistēmas. Smadzenēm ir vienalga, tā ir doma vai reāls fakts – reakcija notiek jebkurā gadījumā,” skaidroja neiroloģe Sandra Vestermane.

Tātad stresu var radīt gan iekšēji, gan ārēji faktori. Bet neatkarīgi no tā, vai pie vainas pārāk intensīva ikdiena vai nekontrolēta domu plūsma, būt ilgstoši stresa apstākļos nav veselīgi nevienai mūsu šūnai.

Smadzenes cenšas izdzīvot

“Atrašanās stresā ir būšana cīņas, bēgšanas situācijā. Ja skatītos no pirmatnējā cilvēka viedokļa – lai izdzīvotu, ir jācīnās ar pretinieku vai jābēg. Smadzenes, lai izdzīvotu, sagatavo organismu cīņai vai bēgšanai,” norādīja Vestermane.

Ja šāda cīņas reakcija saglabājas ilgstoši, tas atstāj sekas uz organismu gan fiziski, gan emocionāli. Būšana nospriegotā  situācijā tālāk var novest pie muskuļu sāpēm, sirds problēmām, paaugstināta cukura līmeņa asinīs, vairogdziedzera darbības izmaiņām un daudz kā cita. Vienkāršoti sakot - stress ir mobilizācija un, ja tā ir ilgstoša, tā rada organisma pārslodzi.

Neiroloģe Sandra Vestermane

Interesants stresa mērinstruments ir ēšana – daži varbūt teiks, ka uztraukuma laikā apetīte pazūd, bet citi žēlosies par to, ka tādos brīžos spēj apēst vairāk, nekā vajadzīgs. Izrādās, tas, vai emocionāli ēdam vai neēdam, ir atkarīga no stresa pakāpes. 

Neiroloģe skaidroja – stresa situācijā rodas vēlme iegūt ātru gandarījumu, ko var sniegt ēdiens. Tieši salds un trekns ēdiens baudu sniedz visātrāk.

Ēšanas sekas parasti katrs sajūtam uz savas ādas. Bet fizioloģiskās reakcijas, kas pasaka priekšā, ka esam pārlieku uztraukušies, ir grūtāk pamanāmas – pulsa frekvence, ādas temperatūra un muskuļu sasprindzinājums vēl būtu vairāk vai mazāk sajūtami, taču smadzeņu aktivitāti gan ieraudzīt var palīdzēt tā saucamā neironu  atgriezeniskās saites jeb neirofeedback metode.

“Mēs varam padarīt redzamus šos fizioloģiskos parametrus, kas citādi nebūtu nojaušami. Stresa testa būtība ir  redzēt, ka uz telefona skaņu paātrinās pulss, ko pats nepamana, vai pēc šī kairinājuma visi parametri atgriežas izejas stāvoklī,” sacīja neiroloģe.

Trīs minūšu likums

Ja pēc stresa reakcijas trīs minūšu laikā spējam atgriezties normālā stāvoklī, tad ilgstošajā stresā neieslīgsim. Taču nereti sajūta, ka esam tikuši pāri stresa avotam mierīgi, ir mānīga un pāraug trauksmē.

21. gadsimta intensīvā dzīve iet roku rokā ar lietām, par ko raizēties – lielais informācijas apjoms, ar ko sastopamies, ātrais dzīves ritms un nepieciešamība piemēroties pārmaiņām darba vidē liek mums apgūt jaunas iemaņas, un tā vien liekas, ka nākotnē spēja pielāgoties un reaģēt uz izmaiņām būs izdzīvošanas nepieciešamība. Gluži tāpat kā prasme rūpēties par savu emocionālo veselību.

“Ja stress ir ilgstošs, cilvēks nespēj būt radošs un vajadzīga speciālista palīdzība. Mēs dzīvojam ilūzijā, ka pats spēju tikt galā. Ļoti bieži tas stāsts ir par to, ka es pats visu zinu, saprotu, bet nevaru uzsākt. Ritenis tik intensīvs, ka no tā nevaru nokāpt,” stāstīja Vestermane.

Saprātīga sportošana regulē stresu

Viena no metodēm, kas var palīdzēt izkļūt no nebeidzamā riteņa, ir sports - fiziskām aktivitātēm piemīt spēja mainīt to, kas notiek mūsu organismā pat sīkāko molekulu līmenī.

“Kad esam ilgstošā stresā, mainās organisma bioķīmiskie procesi – palielinās stresa hormonu līmenis, mainās sirdsdarbības frekvence, organisms strādā pilnā jaudā, kūp un svīst,” skaidroja fizioterapeite Ieva Zvīgule.

Fizioterapeite Ieva Zvīgule

To, cik labi un cik ilgi šādos pilnas jaudas apstākļos cilvēks var normāli funkcionēt, nosaka viņa vispārējais veselības stāvoklis, ēšanas un miega kvalitāte un tas, cik daudz  cilvēks fiziski kustas. Fiziskās aktivitātes pilnas jaudas režīmu ļauj izturēt ar mazākiem zaudējumiem.

Pareizā sporta doza un intensitāte nosaka, ka ar fiziskām aktivitātēm darbojamies vismaz 30 minūtes dienā un ar apmēram 65 līdz 75% no maksimālās sirdsdarbības frekvences.

Veselīgās slodzes laikā organisms ne tikai nenodara sev pāri, bet arī saražo tos hormonus, kas uzlabo garastāvokli un imunitāti. Tas gan nenozīmē, ka uz sportu nav attiecināma labi zināmā frāze - kas par daudz, tas par skādi.

“Organismam ir jādod laiks, lai atjaunotos pēc slodzes; ja par daudz, tas ir stress organismam un radīsies negatīvas sekas – cilvēks kļūs īgnāks, negatīvās emocijas sāks pieaugt,” skaidro fizioterapeite.

Uzkrātās negatīvās emocijas un apslāpētais stress sevi tālāk izpaudīs mums tik labi zināmās ikdienas situācijās kā nervozitāte, vadot automašīnu, aizkaitināmība komunikācijā un attieksmē pret apkārt notiekošo.

Lēnā dzīvošana

Lai uzturētu savu organismu labā formā, līdzās fiziskām aktivitātēm, nesmēķēšanai un sabalansētam uzturam arvien biežāk nu jau arī medicīnā runā par tā saucamo lēno dzīvošanu. Tas  nozīmē nevis visu darīt lēni, bet drīzāk efektīvi, proti, izvērtēt, kas ikdienas gaitās jāveic ātri, bet kam gluži pretēji -  jāatvēl vairāk laika.

 “Viens no tādiem nenovērtētiem riska faktoriem ir psihioemocionālais stress. Mums ļoti grūti šajā laikā ir pateikt - izvairieties no stresa, bet katram ir iespēja ieviest dzīvē lēno dzīvošanu, to, ka es neskriešu visu laiku. To nevar īsti zinātniski pierādīt, bet medicīniskajā literatūrā daudz runā par to, kāda saikne ir starp uztraukumu un tā pārvēršanos slimībā. Šī saikne ir skaidra, bet grūti pierādāma,” stāstīja kardioķirurgs Kārlis Trušinskis.

Kardioķirurgs Kārlis Trušinskis

Stresa pēdas var būt tālāk saskatāmas gan holesterīnā, kas izgulsnējies asinsvadu sieniņās un rada virkni citu problēmu. Tāpat tās var būt saskatāmas sirds vārstulēs, kuru darbību pasliktina ilgstoši paaugstināts asinsspiediens. Arī asinsvadu sašaurināšanos ietekmē negatīvās emocijas un ilgstoši nomākts noskaņojums. Tāpēc, jo ātrāk pieķersim sevi pie domas, ka raizējamies, un jo ātrāk kaut ko ar to iesāksim, jo mierīgāk un veselīgāk dzīvosim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti