Pirmais, kas piesaista tās dienas kontrolzvejas lomā ir visai palielie līņi. Taču pētnieki vērtē, pēc tiem vien vēl nevar spriest par ezeru. „Mūsu uzdevums ir visus lielumus noķert un saprast, ko kurš un kā ēd, kur kurš dzīvo. Mēs noķērām to līni tādā līņu vietā, kur tiem ir arī jābūt,” skaidro projekta vadītājs Matīss Žagars.
Kontrolzvejas mērķis ir iegūt pēc iespējas dažādākas zivju sugas un dažādāku vecumu zivis, lai varētu izvērtēt, kāda ir ezera kopaina. „Redzat pavisam maziņas zivtiņas, tālāk ir arī lielākas. Tas sausais atlikums, ko pašvaldība no mums sagaida ir izvērtējums, par to, kā viņš tagad tiek apsaimniekots un rekomendācijas, kā apsaimniekot nākotnē,” uzsver Žagars.
Noķertajām zivīm tiek pētīts un analizēts, ar ko tās barojas, kāda ir arī ūdens kvalitāte. Pēc pirmajām kontrolzvejām pētnieki gan vēl ar secinājumiem nesteidzas, bet vienu gan atzīst, Alūksnes ezers ir tīrs un arī par zivju daudzveidību nav jāsūdzas.
„Pamazām, ar katru dienu tā bilde liekas kopā, caurmērā var teikt, ka diezgan veselīgs ezers, nav nekas tāds, bet tas tā priekšlaicīgi,” vērtē Vides risinājumu institūta pētnieks Armands Roze.
Bet kontrolzveja jau nav vienīgā ezera izpētes darbība, notiks arī ezera kartēšana. Veikt šādu pamatīgu ezera ekosistēmas izpēti ezera apsaimniekotājus rosināja arī doma par zivju resursu papildināšanu.
„Šāda pētījuma ietvaros tad arī mēs saprotam, kādas zivis un cik daudz tad mums laist, jo būtu muļķīgi tērēt līdzekļus, kur tas vispaŗ nav nepieciešams, piemēram, kaut kādā līdaku atražošanā, jo varbūt viņu pietiek, un tas ezers vairāk nevar sevī turēt iekšā, cik viņā ir. Tāpat, kā kādā bļodā, tu vairāk neieliksi, cik var ņemt pretī,” saka pašvaldības aģentūras „Alja” direktors Māris Lietuvietis.
Lai iegūtu vēl pilnīgāku ainu, ezerā kontrolzveja būs vēl arī rudenī un pavasarī. Un projekta galamērķis ir izstrādāt ezera apsaimniekošanas ilgtspējīgu stratēģiju.
