Dienas ziņas

Veicina bērnu vēlmi sportot

Dienas ziņas

Austrijas karavadoņa dzimtene – Latvija

Klimata pārmaiņas veicina toksīnu uzkrāšanos zivīs

Klimata pārmaiņas veicina toksīnu uzkrāšanos zivīs

Zilaļģes ietekmē toksīnu uzkrāšanos zivīs, un cilvēkiem vajadzētu uzmanīties - tie ir galvenie pētījuma rezultāti par klimata pārmaiņu izraisītajām sekām Latvijas ezeros.

Vides speciālistu grupa gadu pētīja Alūksnes un Burtnieka ezeru, īpašu uzmanību pievēršot zilaļģu ziedēšanas izraisītajām sekām un to ietekmei uz ezera barības ķēdi. Gadu ilgusī izpēte ir pabeigta, un piektdien Cēsīs prezentēti pētījuma rezultāti.

Vasaras sezonā novērotā aļģu ziedēšana Burtnieka ezerā radīja ezera tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju satraukumu un interesi par to, kas ar ezeru notiek. Pēdējo gadu laikā pastiprinātā zilaļģu ziedēšana Latvijas ezeros saistīta ar temperatūras paaugstināšanos, kas pagarina tās veģetācijas sezonu. “Tā kā šīs zilaļģes ir pazīstamas vairāk ar to fenomenu, ka tās ir toksiskas, tad mūsu galvenais rezultāts projektā ir toksīnu koncentrācijas [izpēte] ezeru zivīs,” saka Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Puriņa.

Sadarbojoties Vides risinājumu un Latvijas Hidroekoloģijas institūtam, pētnieki vienu gadu Burtnieka un Alūksnes ezerā veica izpēti zilaļģu ietekmei uz ezera zivīm.

Pētnieki secinājuši, ka kaitīgie toksīni zivīs uzkrājas, taču nopietnus draudus cilvēka veselībai nerada. “Ja tu ēd plēsīgās zivs muskuli, tad maz ticams, ka tas sagādās kaut kādas veselības problēmas ar dotajām koncentrācijām, kuras mēs šobrīd esam novērojuši,” piemēru sniedz Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars.

Kaitīgie toksīni rodas, zilaļģēm ziedot, savukārt inkubācijai labvēlīgu vidi rada klimata pārmaiņas un dažādas mikrobioloģiskas vielas, kas ūdenī ieplūst no lauku mēslojuma un sadzīves notekūdeņiem, kas arī ir galvenais problēmas cēlonis. “Šī sakne jāatrisina, respektīvi, aļģēm nebūs, tā sadzīviski izsakoties - nebūs ko ēst, nebūs no kā dzīvot un tad viņu būs mazāk. Tad tādos normālos apstākļos aļģu sabiedrībā dominēs tās aļģes, kas nav toksiskas un nav kaitīgas,” norāda Žagars.

Neatkarīgi no ezera platības, dziļuma un atrašanās vietas pētnieki norāda, ka abu izpētīto ezeru rezultāti attiecināmi arī uz citiem Latvijas ezeriem ar līdzīgām problēmām. Izpētes projekta mērķis bija informēt sabiedrību un parādīt problēmas esamību. “Tie ir divi dažādi modeļezeri, un katrā tā problēma ir savādāka. Vienā vairāk, otrā mazāk izteikta, bet abos viņa pastāv un pastāv ļoti daudzos Latvijas ezeros,” piebilst pētnieks.

Lai arī pagaidām zilaļģu ietekme uz cilvēka veselību ir maza, tā tomēr pastāv. Pētnieki ir pārliecināti - ja par problēmas novēršanu netiks domāts, nākotnē tas radīs reālus draudus cilvēka veselībai.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti