“Smēķēšana ir viens no vissvarīgākajiem riska faktoriem, kas veicina miokarda infarkta, pēkšņas nāves, sirds mazspējas, insultu un citu ļoti smagu sirds asinsvadu slimību attīstīšanos,” stāstīja Latkovskis.
“Būtībā smēķēšanu var viennozīmīgi nosaukt par vienu no vislielākajiem lēnas pašnāvības faktoriem,” viņš piebilda.
Kardiologs atgādināja, ka smēķēšana ir kaitīga, ne tikai velkot dūmus plaušās, bet arī elpojot to, ko citi ir izpīpējuši apkārtējā vidē, kas ir pasīvā smēķēšana.
“Jums jāpatur prātā, ka smēķējot jūs nodarāt kaitējumu ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. Padomājiet par saviem bērniem, ģimenes locekļiem, kolēģiem, kaimiņiem, jo smēķējot jūs liekat elpot šos ļoti kaitīgos dūmus arī pārējiem cilvēkiem, kuriem varbūt jau tāpat ir diezgan vāja veselība, ir iespējami citi riska faktori, par kuriem jūs nenojaušat,” Latkovskis norādīja.
“Pie tam ir labi pierādīts, ka, ieelpojot citu cilvēku izsmēķētos dūmus mājas vai darba apstākļos, būtībā cilvēkiem pieaug sirds asinsvadu saslimšanu risks tā, it kā viņi paši būtu smēķējuši šīs cigaretes,” viņš uzsvēra.
Latkovskis norādīja, ka saprot, – smēķēšana ir atkarība, ko pārvarēt ir grūti un sarežģīti, bet aicināja smēķētājus pielikt visas pūles, lai to kaut vai samazinātu.
“Ja jūs nespējat atmest smēķēt uzreiz, kaut vai samaziniet izsmēķēto cigarešu daudzumu. Ja 20 cigarešu vietā izsmēķējat 15, arī tas būs solis tuvāk tam, ka uzlabojat savu veselību, bet, protams, ir jābūt pārliecībai iekšēji, ka jūs atmetīsiet smēķēšanu pilnībā,” viņš skaidroja. “Atmest smēķēšanu absolūti nekad nav par vēlu,” Latkovskis piebilda.
