Interese par Latvijā pirmajiem starptautiskajiem izglītības kursiem bērnu radioloģijā izrādījusies tik liela, ka norisi nācies pārcelt no Bērnu slimnīcas uz “Stradiņiem”. Tur šajās dienās tiekas gandrīz divsimt speciālistu no Baltijas valstīm, Somijas, Austrijas un Slovēnijas.
To, ka datortomogrāfijas izmeklējumu skaits arvien pieaug un saikne starp starojuma devu un ļaundabīgu audzēju risku pastāv, apstiprina Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras radiācijas drošības speciāliste Ženija Vasiļjeva. Viņa skaidro – lai gan datortomogrāfijas staru slodze ir daudz lielāka, mediķi nereti tai dod priekšroku, jo tā bieži ļauj precīzāk diagnosticēt slimības cēloni. Kuru metodi un kurā situācijā izvēlēties, ir ārsta atbildība, tāpēc līdz ar straujo radioloģiskās diagnostikas iekārtu attīstību ārstu tālākizglītībai ir milzīga nozīme, uzsver eksperte.
„Katra reize, kad pacients tiek pakļauts starojumam, ir saistīta ar zināmu risku. Un mēs šo risku gribam samazināt, izskaužot nevajadzīgus izmeklējumus. Bet ir gadījumi, kad šādi izmeklējumi tiešām ir vajadzīgi un glābj dzīvības. Tādi semināri kā šis ļauj izglītot mediķus un arī sabiedrību. Bet nevajadzētu biedēt cilvēkus, jo tas var izraisīt pretēju efektu. Dažās valstīs, piemēram, ASV, pret radioloģiskiem izmeklējumiem vērstas kampaņas jau novedušas pie tā, ka ir pacienti, kas no tiem atsakās. Un tas var izrādīties daudz bīstamāk veselībai nekā nelielais risks, ko rada šis izmeklējums,” skaidro Vasiļjeva.
Būtiska problēma, uz ko norāda speciālisti – zināšanu trūkuma dēļ daudzviet pat attīstītākajās valstīs izmeklējumus bērniem veic ar tādu pašu starojuma devu kā pieaugušajiem, lai gan pietiktu ar daudz mazāku, tā nevajadzīgi palielinot onkoloģisko saslimšanu risku. To novērojusi arī bērnu radioloģe Erja Tirveinena no Somijas: „Arī mūsu slimnīcā tā ir problēma, tāpēc pastāvīgi apmācām savus radiologa asistentus, ka bērnu izmeklējumiem jāpiemēro mazāka starojuma deva.”
Tirveinena arī stāsta, ka starojuma riskus skaidro mazo pacientu vecākiem: „Rādām uzskates materiālus, ka, piemēram, viens krūškurvja datortomogrāfijas izmeklējums ir līdzvērtīgs dabiskajam radioaktīvajam fonam, ko pāris nedēļu laikā saņemam tāpat vien, esot uz ielas, darbā vai mājās. Tā ir vieglāk izprast šo starojuma līmeni.”
Somijā pirms dažiem gadiem izstrādātas vadlīnijas datortomogrāfijas izmeklējumiem. Tās plāno adaptēt arī Latvijā, kur, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, datortomogrāfiju bērniem veic reizes desmit biežāk nekā, piemēram, Helsinku Bērnu slimnīcā.
„Vienmēr ir jādomā, vai šis izmeklējums ir tiešām nepieciešams, vai tas ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai varbūt ārsts justos drošāk, ka viņš pacientu ir kaut kur aizsūtījis. Ir arī daudzas klīniskas situācijas, kad ir diezgan maza iespēja, ka šis izmeklējums varētu sniegt [nozīmīgu] informāciju. Tādi ir, piemēram, pusaudži ar galvassāpēm, [kas ir ļoti biežas sūdzības šajā vecumā]. Ja mēs katram veiksim galvas datortomogrāfiju, tad iespējamo nepatikšanu skaits nākotnē var krietni palielināties,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja Ilze Apine. Bērnu slimnīcā datortomogrāfijas izmeklējumu skaits pēdējos pāris gados esot samazināts vairāk nekā uz pusi, skaidrojot ārstiem riskus un alternatīvas.
Modernās radioloģisko izmeklējumu tehnoloģijas medicīnā ienākušas relatīvi nesen, un pētījumi par to saistību ar onkoloģisko slimību risku pasaulē joprojām turpinās. „Tas, ko var darīt vecāki, ir – uzdot jautājumus ģimenes ārstam, kādēļ šo izmeklējumu vajag un vai tomēr nebūtu labāk, ka tā būtu, piemēram, magnētiskā rezonanse vai vēl kāda cita izmeklējumu metode. Piemēram, vēdera dobuma izmeklējumos bērniem vislabākā un biežāk pielietojamā metode ir ultrasonogrāfija, arī magnētiskā rezonanse. (..) Mūsu mērķis nav pacientu noraidīt, bet līdz minimumam samazināt iespēju, ka tiek nevajadzīgi veikti izmeklējumi ar starojumu,” stāsta Apine.
Arī Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras pārstāve Ženija Vasiļjeva piekrīt – pacienti ir vairāk jāizglīto par radioloģisko izmeklējumu būtību: „Reizēm pacienti paši prasa nozīmēt šādus izmeklējumus. Daži domā – ja veiks datortomogrāfiju no galvas līdz kājām, uzreiz varēs diagnosticēt visas vainas. Bet, kā jūs redzējāt prezentācijās, radiologam ir jāzina, ko meklēt. Tikai tad var nozīmēt labāko izmeklējumu veidu. Nav tādas universālas iespējas noskenēt visu ķermeni „katram gadījumam”.”
Padomus mazo pacientu vecākiem angļu valodā var atrast Radiācijas drošības un pediatrisko izmeklējumu alianses izveidotā interneta vietnē.
