ĪSUMĀ:
- LU Profesors Mārcis Auziņš: “Eksakti domājot, spējam atšķirt, kas varbūt ir traki revolucionāri, bet tomēr iespējami, un kas – vienkārši muļķības.”
- Uzņēmējs Ģirts Ozoliņš: “Eksaktās zināšanas novedušas pasauli tur, kur esam – spējam apkarot pandēmijas un lietot tehnoloģijas.”
- Aicina vecākus novērtēt eksakto zinātņu priekšrocības – garantēta darba vieta ar ļoti labu atalgojumu virs vidējā līmeņa.
- Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas inženiere Arta Akurātere-Freiberga: “Fizikas zināšanas palīdz saprast arī cilvēku attiecības: ja izdarīsi kaut ko otram, pretī neizbēgami dabūsi attiecīgu pretreakciju.”
- “Vai gribam kļūt par Eiropas Ķīnu, kur ir tikai lēts darbaspēks?” vaicā zinātnieks un fiziķis Mārcis Auziņš.
Fizika ir visapkārt. Arī mākslā, biznesā un pat savstarpējās attiecībās, uzskata LSM uzrunātie fiziķi. Arī latviešu slavenākais režisors Eduards Smiļģis pēc izglītības bija tuvs fizikai! Beidzis amatniecības skolu un saņēmis inženiera izglītību, jo vecāki uzskatījuši, ka teātris nav nekāda nopietnā profesija. Iegūtā izglītība noderēja režisora karjerā – viņš bija scenogrāfijas inovators un ar savām tehniskajām zināšanām lika skatuvei griezties un aktieriem pacelties virs zemes arī burtiskā nozīmē… Kā fizikas zināšanas palīdz dzīvot šodien?
Neticēt visam, ko stāsta!
“Mūsu dzīve ir kļuvusi ļoti tehnoloģiska – tehnoloģijās balstīta, mēs sazināmies cits ar citu ar tehnoloģiju palīdzību, tāpat arī nevaram iedomāties dzīvi bez elektrības,” fizikas nozīmi mūsu ikdienas dzīvē raksturo fiziķis un zinātnieks Mārcis Auziņš. “Ļoti daudzās tautsaimniecības jomās nepieciešams pārzināt fiziku, jo visu ikdienā sastopamo tehnoloģiju pamatā ir fizika.”
Profesors norāda, ka sliktākā ziņa saistībā ar fiziku un dabaszinātnēm Latvijā ir tā, ka procentuāli Latvijā ir vismazāk to, kuri studē dabaszinātnes.
“Domājot pragmatiski, lai dabūtu labi apmaksātu darbu, izvēle studēt dabaszinātnes, inženierzinātnes un fiziku ir labs veids, kā domāt par savu nākotni.
Fizika ir tā joma, kas māca precīzi analizēt faktus, precīzi skatīties uz dzīvi. Ko redzam šodien? Šodienas informatīvajā telpā daļa ir patiesība, daļa – maldi, kam cilvēki vienkārši tic, un vēl daļa – apzināti meli. Atšķirt vienu no otra un trešā iemāca tieši fizika.”
Fizikas jēga ikdienas dzīvē, kā skaidro profesors, ir atšķirt – kas ir tikai šķietami neiespējami un kas – absolūtas muļķības.
“Abstrakti domāt var iemācīties, skolā mācoties tieši fiziku, un tas palīdz dzīvē orientēties un atšķirt, kas ir patiesība un kas – nav. Mūsdienās tas ir ļoti vajadzīgs. Jo prāti nav pietiekami trenēti, lai atšķirtu patiesību no muļķībām, un fizika trenē šo prasmi.
Eksakti domājot, spējam atšķirt, kas varbūt ir traki revolucionāri, bet tomēr iespējami, un kas – vienkārši muļķības. Tas nozīmē, ka fizikas un dabaszinātņu profesionāļu trūkums nav tikai nozares problēma, par ko trauksmes zvanus tagad ceļ Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, tas skar visu sabiedrību kopumā. Sabiedrība kļūst ievainojamāka – to redzam arī šobrīd informatīvā kara laikā: gudrākais uzvar informatīvajā karā. Gudrākais ir tas, kas spēj atšķirt, kas ir iespējams un kas – nav, un kuram nevar iestāstīt pilnīgas muļķības.”
Spējam apkarot pandēmijas!
Karjeras pirmsākumos uzņēmējs Ģirts Ozoliņš strādāja par fizikas skolotāju, taču deviņdesmitajos gados izmantoja iespēju strādāt labāk apmaksātu darbu reklāmas biznesā. Ilgus gadus viņš bija arī pasniedzējs augstskolā. Nu jau septiņus gadus viņš atgriezies pie fizikas, pie bērnības hobija, kad slepus fizikas kabinetā pašmācības ceļā apguva radioelektroniku savā dzimtajā pusē pie Liepājas. Šodien viņa vadītais uzņēmums ''Erica Synths'' ražo eksportspējīgus produktus – elektroniskos mūzikas instrumentus un ir viens no pasaules vadošajiem modulāro sintezatoru ražotājiem.
“Kā es aizrāvos ar fiziku? Man bija superiedvesmojoši fizikas skolotāji – gan pamatskolā, gan vidusskolā. Turklāt mana aizraušanās bija radioamatierisms, tas bija mans hobijs. Manuprāt, dzīves jēga ir nodot zināšanas citiem, tāpēc arī pats beidzu studijas fizmatos fizikas didaktikas jeb pedagoģijas virzienā. Par spīti tam, ka lielākā daļa puišu no laukiem izvēlējās vai nu kļūt par celtniekiem, vai agronomiem.”
Kā uzskata uzņēmējs, eksaktās zināšanas novedušas pasauli tur, kur esam, – spējam apkarot pandēmijas un lietot tehnoloģijas.
“Kad kāds apšauba, piemēram, vakcinācijas lietderību vai citas zinātniski pierādītas lietas, es uzreiz saku: tad izmetiet savu mobilo telefonu!”
skarbi komentē uzņēmējs Ģirts Ozoliņš.
Fizikas zināšanas noder jebkur
Tā Ģirts Ozoliņš nonāca pavisam citā tautsaimniecības nozarē – reklāmā un mārketingā, kur eksakto jomu zināšanas noderēja, plānojot uzņēmuma stratēģiju. “Zināšanas eksaktajās jomās noder jebkur. Es biju stratēģijas direktors vienā no lielākajām reklāmas aģentūrām Latvijā: analizēju datus, izdarīju secinājumus un devu tālāk virzienu radošajam darbam. Manas datu analīzes prasmes ļāva precīzāk investēt līdzekļus.”
Kā Ģirts Ozoliņš atgriezās pie fizikas? “Sākumā vienkārši pamēģināju lodēt elektroniskos mūzikas instrumentus tāpat vien – prieka pēc. Tad jau sapratu, ka tas var būt bizness, un kopš 2015. gada biroja telpas no manas guļamistabas pārcēlu uz nopietnākām un jau septiņus gadus vadu uzņēmumu ar deviņiem darbiniekiem. Visi mūsu ražojumi aiziet eksportam, un uzskatu, ka Latvija ir vienkārši ideāli piemērota vieta elektronisko mūzikas instrumentu ražošanai.”
Ar savu pieredzi uzņēmējs vēlas iedrošināt kā sabiedrību kopumā, tā vecākus novērtēt eksakto zinātņu priekšrocības – tā esot garantēta darba vieta ar ļoti labu atalgojumu virs vidējā līmeņa. “Visā pasaulē inženieru trūkst,” atzīst Ģirts Ozoliņš. “Taču te arī akmens mediju dārziņā, kas veido sabiedrības uzskatus par to vai citu tendenci, jo
jauniešiem taču tagad stilīgi būt par blogeri vai jūtūberi, nevis mācīties fiziku.”
Kad saproti, kas tev apkārt, ir drošāk
Arta Akurātere-Freiberga ir medicīnas inženiere Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Arta atceras, ka par fiziku ieinteresējās, tikai pateicoties jaunajam, radošajam skolotājam, kurš uz stundām mēdzis ņemt līdzi filmu varoņa Zirnekļcilvēka lelli, kas bijis viņa “palīgs”, kurš sēdējis un vērojis, kā skolēni pilda kontroldarbus. “Mācīties fiziku bija grūti, bet interesanti,” stāsta Arta Akurātere-Freiberga, kura tobrīd mācījās humanitārā novirziena skolā. “Dažas tēmas fizikā vidusskolas laikā es nemaz nesapratu, bet beidzot izpratu tikai studiju 2. kursā. Tas, ka sāku studēt par medicīnas inženieri, drīzāk ir nejaušība.” Smejoties viņa saka, ka izvēlējās fakultāti, kur bijusi īsākā rinda, lai iesniegtu pieteikšanās dokumentus, un arī vairāk puišu. “Uz būvniekiem bija garāka rinda, bet uz medicīnas inženieriem – nē. Godīgi sakot, iesniedzu dokumentus Rīgas Tehniskajā universitātē vecāku spiediena dēļ.”
Viņa uzskata, ka fizikas zināšanas palīdz ikdienā saprast, kas notiek visapkārt. Būdama divu pirmsskolas vecuma bērnu mamma, Arta spēj atbildēt uz bērnu neparastajiem jautājumiem – kas ir zibens? Kāpēc rodas varavīksne?
“Manuprāt, jūtos drošāk, kad zinu, kāda ir lietu kārtība, kas no kā ir cēlies un kas ir ķēdes reakcija – ka katrai reakcijai ir pretreakcija.
Šīs fizikas zināšanas palīdz saprast arī cilvēku attiecības: ja izdarīsi kaut ko otram, pretī neizbēgami dabūsi attiecīgu pretreakciju. Man ir vieglāk dzīvot, to zinot,” uzskata inženiere. Viņa priecājas, ka studijās satikusi arī savu vīru un abi spēj uz pasauli skatīties fiziķu acīm, taču atzīst, ka ir izjutusi to, ka daudziem cilvēkiem mūsu sabiedrībā šo pamatzināšanu pietrūkst. “Tas spilgti izpaudās kovida izplatības sākuma laikā, kad cilvēki drīzāk ticēja vīrusam kā kaut kādai maģiskai parādībai – kas var uzrasties un pazust atbilstoši tam, ko par to televīzijas ekrānā pateiks tas vai cits infektologs. Bet vīruss nav cilvēka ticības jautājums. Tas ir process, ko emocijas vai ticība neietekmē. Katram var būt savi viedokļi, bet fizikas likumi būs vienmēr patiesi, vienalga – vai tiem tic vai netic.”
Arta uzskata, ka fizika palīdz izprast cēloņsakarību domāšanu un tas dod iespēju nevis vienkārši uzticēties tam, ko saka Dumpis, bet arī pašam analizēt un saprast.
Māņticīgākā valsts Eiropā?
To, ka mums sabiedrībā ir maz cilvēku ar eksaktu domāšanu, kas spējīgi radīt jaunas inovatīvas idejas, tehnoloģijas un ražošanu, apliecina gan neizmantotās studiju budžeta vietas augstskolās, gan jau minētais viszemākais studentu skaits dabaszinībās kopumā un attiecīgi vēlāk – speciālistu trūkums nozarē. “Būtu ļoti naivi cerēt, ka jaunās idejas varētu importēt un Latvijā tikai montēt kopā detaļas,” situāciju skaidro profesors Mārcis Auziņš. “Ķīnā tā agrāk darīja, bet vai gribam kļūt par Eiropas Ķīnu, kur ir tikai lēts darbaspēks? Tā ir globāla problēma Latvijai. Jo nesen kādā no zinātniskā izdevuma ''Nature'' numuriem redzēju pētījumu, kur parādās, ka Latvijā ir Eiropā lielākais procents to cilvēku, kas ir māņticīgi. Šis procents pat bija lielāks nekā Indonēzijā. Manuprāt, tas apliecina eksakto zināšanu trūkumu Latvijā.”
Vienlaikus profesors Mārcis Auziņš atzīst, ka
cilvēkiem, kuri vēlas saprast neizprotamo, parādās interese par fiziku,
tostarp pieaugušā vecumā: “Pēdējos gados lielas bankas rīko saliedētības pasākumus un aicina mani stāstīt par kvantu fiziku. Super! Iespējams, ar cilvēkiem tik slikti nemaz nav, cilvēkiem sāk interesēt fizika. No vienas puses, mums gribas pasauli saprast un, no otras puses, – ļoti gribas arī ticēt, ka aiz tās redzamās daļas ir tā Lielā Patiesība, kas visu nosaka. Un kvantu fizika ir ļoti pateicīgs temats, lai par šo runātu. Dziļāko patiesību visi gribam saprast.”
