Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, pilotprojekta "Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā" konsultante, izglītības eksperte Inga Pāvula, Izglītības kvalitātes dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols un Daugavpils izglītības pārvaldes Izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos Silvija Mickeviča.
Šogad mazākumtautību skolu 1., 4. un 7. klasēs notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā, nākamgad viņiem pievienosies 2., 5., un 8. klašu grupas, aiznākamgad 3., 6., un 9. klašu grupas, ar to pāreja būs notikusi.
Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Ozols pauž, ka šajā mācību gadā dienests paviesojies gandrīz 160 mācību iestādēs, izvērtējuši, kā pārejas process notiek atbilstoši iecerei un pieņemtajiem lēmumiem, kas piemēroti kvalitatīvam izglītības procesam. Process ir sekmīgs, virzās uz priekšu, liela daļa mācību iestāžu to realizē optimāli vai atbilstoši tam, kā bija paredzēts. Pārejas procesu vērtē piecos līmeņos. Līmenis "labi" nozīmē, ka mācības notiek optimāli, gandrīz 45% no izglītības iestādēm ir šajā līmenī. Gandrīz 13% izglītības iestāžu ir "ļoti labi" līmenī, sešas izglītības iestādes atbilst līmenim "izcili", kur var redzēt ko tik unikālu, ko ir vērts stāstīt citiem.
Vairāk nekā puse mācību iestāžu strādā optimāli. "Nepietiekami" līmenis ir divās mācību iestādēs, ierodoties skolā, mācības nenotiek latviešu valodā. Mācību procesa pilnveidošana nepieciešama gandrīz 40% skolu.
Pestovs skaidro, ka mācības notiek latviešu valodā, nepieciešams pilnveidot metodiku. Pēc trim gadiem formāli būs beigusies pāreja uz mācībām latviešu valodā, bet ir nepieciešams atbalsts arī turpmāk. Speciālisti vērtē, ka šādai pārejai nepieciešami seši gadi.
Mickeviča pauž, ka pašlaik skolās notiek IZM aptauja, pašvaldība mēģina analizēt situāciju, sarežģīti novērtēt. Pāreja notiek diezgan veiksmīgi, daudzas iestādes šo pāreju veic kvalitatīvi. Tomēr ir daudz darba, pilsētā ir daudz skolu, kurās ir daudz darāmā un nepieciešama kontrole. Daugavpilī šobrīd ir pedagogu vakances, jo tiek prasītas latviešu valodas zināšanas. 1., 4. un 7. klasei izdevās atrast pedagogus, kuri turpinās strādāt. Arī pirmsskolās ir sakārtots pedagogu jautājums. Kadru meklēšana ir direktora atbildība.
Pedagogu jautājums ir galvassāpes visa gada garumā, tam par iemeslu ir ne tikai latviešu valodas zināšanas, bet arī iespēja izvēlēties kvalitatīvu pedagogu, skaidro Pestovs.
Pāvula piedalījās pilotprojektā "Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā", kurā skolām piedāvāja atrast partnerus un individualizēti veidot katras skolas mērķus. Skolotāji ir atšķirīgās situācijās, projektā izkristalizēja formas, kā strādājot var palīdzēt viens otram. Projektā bija aktivitātes, kas saistītas ar apmaiņu ar skolām – vienu dienu skolēni mācās citā skolā, skolotāju apmaiņa starp skolām, trešā grupa – ārpusstundu nodarbības bērniem. Mums nav universālu risinājumu visām skolām. Senāk bija kopēja, centralizēta pieeja, šodien katrai skolai cita realitāte. Svarīgi skolai atzīt, kādā situācijā viņa ir, ne tā situācija, ko vēlas, bet tā, kāda ir, tad var izvēlēties atbalstu. Šis ir piemērs tam, kā dabūt kopā divu kopienu skolas. Pārejai uz vienoto skolu vairāk fokusējas uz bijušajām krievvalodīgajām skolām, bet ne mazāk svarīgi tas ir latviešu skolās. "Vecāki, māciet bērnus turēt latviešu valodu, lai skolā neaiziet uz saziņu krievu valodā," aicina Pāvula.
Mickeviča piekrīt, ka
bērni savā starpā bieži izvēlas vienu valodu, kas bieži nav latviešu. Skolā veidot latvisku vidi ir izaicinājums.
Mums ilgstoši visiem ir jāzina latviešu valoda, tas nav jaunums, pauž Ozols. No 2022. gada beigām, kad tika pieņemts lēmums par pāreju uz vienotu skolu, ir mainījies tas, ka līdz tam nebija vārdi, ka "prot un spēj" lietot latviešu valodu profesionālā vidē pilnībā. Šī ir liekulība, ir par vēlu runāt, ka šobrīd ir jāsāk mācīt kaut kas. Kopš 2020. gada beigām vairāk nekā 200 pedagogu valsts valodas pārbaudēs saņēmuši novērtējumu, ka viņu latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas.
Aiga strādā par bibliotekāri skolā un saka, ka viņas skolā bērnu latviešu valodas zināšanas ir sliktā līmenī, tikai daži bērni spējīgi runāt, saprast un latviski lasīt.
Mickeviča uzsver, ka daudz runā par skolotājiem, viņu valodas līmeni, bet mazāk runā par skolēnu zināšanu līmeni. Ir skolas, kurās bērnu nostāja ir noraidoša un dumpinieciska, tas noteikti nāk no ģimenes. Lai mācītos valodu, kas nav dzimtā, ir nepieciešama liela motivācija un ģimenes atbalsts. Ir daudz bērnu, kuriem ir sarežģīti apgūt valodu, jo Daugavpilī nav latviska vide.
Ozols uzsver, ka lielais izaicinājums ir lielajām pilsētām.
Vispirms direktoram ir jāgrib izmaiņas. Atslēgas cilvēks, lai notiktu pārmaiņas, ir direktors.
Pāvula aicina atzīt realitāti katrā skolā, tad var identificēt konkrētās problēmas un meklēt izeju. Svarīgi runāt ar vecākiem un bērniem par pārmaiņām.
Nefunkcionē sauklis – "jo vairāk valodu, jo labāk!" Mums ir citas lietas, kādēļ ir svarīgi kopā veidot sabiedrību, kur latviešu valoda ir savstarpējs izglītības instruments. Neviens neatņem dzimto valodu, abām valodām ir svars, katrai sava nozīme. Jāpievērš uzmanība tam, kā katrs ejam šo ceļu ar mērķiem un uzdevumiem konkrētā vidē, akcentēja Pāvula.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāriet 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē, ar to pāreja būs notikusi. Tam gatavojoties, pedagogiem rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
