Pētījumi saka, ka bērna attiecības ar katru no vecākiem spēlē lielu lomu nākotnē – kā viņam veidosies priekšstats par attiecību veidošanu. Ja ir tikai viens vecāks, tas var daudz izdarīt, rādot piemēru,
skaidro centra "Dardedze" psiholoģe Liene Nikolajeva.
Rakstnieces Zanes Zustas grāmatā "Nepieradināts putns" galvenā varone aug bez tēva, intensīvi to izjūtot, tas būtiski ietekmē viņas dzīvi. Viņa baidās veidot saikni ar vīriešiem.
Biežāk sievietes, bet arī tēvi vieni paši audzina bērnus, pauž Miglinieks. Svarīgi, kur ir resurss – kāda ir kopiena. Ja nav resursa pie tēva, tad labāk nedzīvot kopā. Tad jāskatās uz vecvecākiem, krustvecākiem, kaimiņiem. Svarīgi nekautrēties lūgt palīdzību. Lūgt palīdzību ne vienmēr ir vienkārši.
Nikolajeva uzsver, ka lielā mērā piesaistes attiecības, ko bērns ir piedzīvojis ar savu vecāku, ietver arī uzmanības apliecinājumu. Ja tās nav pietiekami nodrošinātas, bērns meklēs uzmanību. Ja viens vecāks ģimenē veido ar bērnu pietiekami drošas attiecības, runā, izrāda interesi, sniedz uzmanību, bērnam veidojas droša sajūta, nebūs vajadzība meklēt attiecības pie citiem cilvēkiem. Tas ir dzimumneitrāli – abi vecāki šo drošības sajūtu spēj nodrošināt.
Joprojām ir gadījumi, kad bērni nezina, kas ir viņu tētis. Miglinieks novērojis, ka mūsdienās vecāku atbildība par bērnu palielinās.
Bērnam ir jāredz, ka pieaugušais tiek galā ar savu dzīvi, uzsver Nikolajeva.
