No kopējā pētnieku skaita Eiropā ir tikai trešdaļa ir sieviešu, bet tikai piektā daļa sieviešu ir profesores. No augstākās izglītības iestādes vadītājiem vien septītā daļa ir sieviešu, liecina pērn publicēts pētījums.
Eiropas komisijas locekle Moire Gēgena-Kvinna norāda, ka iemesls, kāpēc tik lēni tiek panākts līdzsvars starp vīriešu un sieviešu pārstāvniecību pētniecībā, saistīts ar tā sauktajiem neredzamajiem griestiem: sievietēm jāpārvar daudz lielāki šķēršļi, lai sasniegtu mērķus.
„Tā ir liela netaisnība un nepieļaujama talantu izniekošana. Komisijas uzmanības lokā ir dzimumu vienlīdzības sekmēšana tās pētniecības programmās, tā strādā, lai izmainītu dziļi iesakņojušos institucionālo kultūru," saka Gēgena-Kvinna.
Lai gan pētniecībā ir vērojama disproporcija, no visiem studentiem, kas iegūst augstāko izglītību, vairāk nekā puse ir sievietes, tomēr tas mainās doktorantūras studijās.
Pētniecībā un inženierzinātnēs sievietes būtiski atpaliek no vīriešiem, jo īpaši dabas un inženierzinātnēs. Tikmēr humanitārās zinātnēs joprojām dominē sievietes. Tomēr 10 gadu laikā situācija uzlabojas. Visvairāk sieviešu ar doktora grādu ir Latvijā, Lietuvā un Somijā, tādas valstis kā Nīderlande, Čehija Beļģija - atpaliek.
Dzimtes pētniece Marita Zitmane norāda, ka sievietēm traucē gan stereotipi, gan arī jāuzņemas rūpes par ģimeni. Viņa uzskata, ka, pirmkārt, izglītībā jāļauj bērniem attīstīties, nenodalot profesijas jau pirmajos mācību gados: kuras piedien meitenēm un kuras zēniem. Bet vēl jānomainās paaudzēm, lai sievietes pašas sāktu interesēties par eksaktām zinātnēm.
Pētījums uzrāda arī problēmas darba tirgū un vadības līmenī ne tikai pētniecībā un augstākajā izglītība, bet arī privātajā sektorā. Eiropas Komisijas viceprezidente Nēlija Krūsa aicina pieņemt darbā sievietes arī pētniecībā un atbalstīt viņu virzību pa karjeras kāpnēm.
„Eiropas Komisija ir nākusi ar priekšlikumu nodrošināt Eiropā balansu dzimumu jautājumos. Ir svarīgi saprast, ka katrā dalībvalstī situācija būtiski atšķiras, bet 27 un drīzumā 28 dalībvalstīm jāsaprot, ka tās nevar atļauties neizmantot kaut vienu no saviem talantiem," norāda komisāre.
Dzimumu līdztiesības sekmēšana ir viena no galvenajām Komisijas prioritātēm, lai pabeigtu veidot Eiropas pētniecības telpu. Tomēr pagājušogad astoņas dalībvalstis protestēja pret Eiropas Savienības ieceri uzlikt kvotu, kas noteiktu, cik daudz sievietēm jābūt uzņēmumu valdēs. Paredzēts, ka līdz 2015. gadam sieviešu skaitam valdēs vidēji jāsasniedz 30%.
