Eksperti vērtē – vai pareizi turpināt sadarbību kosmosā ar agresorvalsti Krieviju?
"Jautājums ir ļoti pareizs, un tā ir tieši tā diskusija, kas mums ir vajadzīga Latvijā," sacīja Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents Pauls Irbins. "Latvijai kopā ar citiem kosmosa partneriem par to ir jārunā. Es personīgi arī uzskatu, ka tas nav pareizi, ka šī sadarbība savā veidā veicina Krievijas attīstību."
Tikmēr astronomijas entuziasts un žurnāla "Zvaigžņotā Debess" redkolēģijas pārstāvis Raitis Misa norādīja, ka šādu lēmumu pieņemt nemaz nav tik vienkārši.
"Starptautiskā kosmiskā stacija – apmēram puse – ir krievu būvēta un puse ir pārējās pasaules būvēta, ja mēs ņemtu visu apjomu no pašas stacijas. Tā sadarbība ir no pašiem, pašiem stacijas izbūves sākumiem un tā turpinās, protams, arī šodien," skaidroja Misa. "Dabīgi, kā skatītājs saka: "Tas ir mazliet pretīgi", bet tāda tā lieta ir, tā ir tā zinātniskā puse, kas faktiski ir saistīta ar to, ka visas šīs lietas, visi šie te projekti ir plānoti ilgā laikā."
Starptautiskajai kosmosa stacijai šobrīd nav alternatīvas, un tā ir ļoti nozīmīga zinātnei – tiek izstrādāti jauni medikamenti un elektronikas materiāli, audzēta pārtika un veikti daudzi citi eksperimenti, kas iespējami tikai kosmosā, nulles gravitācijā.
"Tur nevar tā paņemt vienā dienā noraut slēdzi un pateikt – viss, mēs beidzam. Tas praktiski nav iespējams," uzsvēra Misa.
Eksperts arī piebilda, ka apkalpe vienmēr ir gan krievu, gan Rietumu – astronauti un kosmonauti – un tas sadarbības mērķis līdz 2025. gadam, kas ir minēts tajā vēstulē, ir, ka lai vismaz viens krievs un viens amerikānis būtu šajā stacijā, jo, kā zināms, tad uz staciju vai no tās var nokļūt tikai ar "Soyuz" vai "SpaceX Falcon" raķetēm.
"Par stacijas likteni tāds stingrs gala lēmums pieņemts nav, bet ir NASA apņemšanās to izmantot vismaz līdz 2030. gadam, un tā ir robeža, līdz kurai tā stacija visdrīzāk arī būs," teica astronomijas entuziasts.
Par to, kas notiks tālāk, nav īsti skaidrības, bet šobrīd ir apņemšanās sadarbību turpināt līdz 2025. gadam.
Faktiski ir divi gadi, lai pārplānošanu veiktu, bet, lai to izdarītu, ir jābūt milzīgai politiskai gribai. Bet – cik lielā mērā Latvija var paust savu nostāju saistībā ar ASV un Krievijas sadarbību Starptautiskajā kosmosa stadcijā?
"Latvijai pašlaik ir tikai asociētās dalībvalsts statuss Eiropas Kosmosa aģentūrā, kas mums nedod pilnas tiesības paust savu viedokli. Mums pašlaik prioritārais ir nostiprināt mūsu uzņēmumu, pētnieku, zinātnieku, institūtu klātbūtni vispār kosmosa industrijā, un šo politisko aspektu mēs vēl aktīvi neizmantojam, tam ir vajadzīgs laiks, bet skaidrs, ka par šo nākotnē vajag vairāk runāt un iesaistīties," skaidroja Irbins.
Eksperts arī norādīja, ka tas ir lēmums, ko Latvija pašlaik nevar mainīt, un šī sadarbība ar Krieviju, visticamāk, notiks tādā izolētā formā, ka katrs strādās savā stūrī un nodrošinās, ka kosmosa stacija kopumā ir apdzīvojama un tur var strādāt.
"Bet jau tagad vairāk vai mazāk zinātnieki ir izolēti katrs savā stacijas stūrīti," viņš piebilda.
"Krievus neizdzīsi no stacijas, tas nav iespējams principā, jo – ko, viņi tur liks robežu vidū?" turpināja Misa. "Tas viss, saprotiet, šādā projektā nav īsti sakarīgi kaut ko tādu mēģināt darīt, jo tas vienkārši neizdosies."
"Tas politiskais vēstījums – nav jau tā, ka amerikāņi nenosodītu visu to ļaunumu, ko Krievija šobrīd visai pasaulei rada," teica Misa. "Skaidrs, ka nosoda, bet te ir jāsaprot – kā jau es iepriekš teicu, ir lietas, kas ir "var vai nevar" līmenī, proti, mēs nevaram krieviem pateikt – mēs vairs jūsu kuģus neizmantosim, jo faktiski tad mēs zaudējam iespēju šo staciju ekspluatēt."
Amerikāņi vieni paši vai kopā ar Eiropas valstīm, Kanādu un citiem sabiedrotajiem, visdrīzāk, nespētu šo staciju uzturēt tā iemesla dēļ vien, ka daļa nepieciešamo tehnoloģiju atrodas Krievijas būvētajā stacijas daļā.
Tas ir saistībā ar korekcijas dzinējiem, kas ļauj vadīt stacijas atrašanos.
"Mūs vairāk interesē tas, kā mūsu industrija var palīdzēt Eiropas projektos – kaut vai tai pašā "Lunar Gateway" projektā, kur nesen mūsu čaļi uztaisīja sūkni, kas ir īpaši paredzēts jau Mēness kosmiskajai stacijai," skaidroja Misa.
"Lunar Gateway" – tas ir stāsts par Mēness orbitālo staciju, kas arī no Latvijas viedokļa būtu krietni interesantāks projekts.
"Mēness ir stratēģisks. Par to interesējās gan Krievija, gan Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti un daudzas citas valstis, un skaidrs, ka politiski mums vajadzētu visu savu uzsvaru un uzmanību veltīt tieši Mēness virzienā," uzskata Irbins.
Mēness orbitālā stacija tehniski plānota tāda pati kā tā, kas riņķo ap Zemi. Tās uzdevums būs nodrošināt astronautu piekļuvi Mēness virsmai, lai tur veicinātu pētniecības attīstību. Uz Mēness ir gan daudz derīgo izrakteņu, gan no cilvēces tālākās attīstības kosmosa izpētē Mēness ir izdevīgākā pozīcijā nekā Zeme, jo tur daudz izdevīgāk un vieglāk varētu pacelt raķetes un tās arī būvēt.
Krievija ir paziņojusi, ka Mēness izpētē sadarbosies ar Ķīnu, līdz ar to Rietumeiropas valstīm, Amerikai un citiem sabiedrotajiem ir vairāk jāfokusējas kopīgai Mēness apguvei. Mēness orbitālā stacija varētu sākt darboties ne agrāk kā 2030. gadā.
