Ronimoiss izcīna 11.vietu Pasaules čempionātā taku skrējienos

Ronimoiss Latvijas izlasē debitēja 2016.gada rudenī, Portugāles 85 kilometru distancē noslēdzot pirmo simtnieku (96.vieta). Pērn Itālijas 50 kilometru trasē izcīnīta 38.vieta, bet šogad latvietis Spānijā sev priekšā palaida vien 10 PČ spices vīrus.

Iespējams, ka šis ir viens no Latvijas skrējēju lielākajiem sasniegumiem kādā no pasaules čempionātiem.

Starp uzvaru PK posmā Madeirā un PČ Spānijā bija divas nedēļas, kuru laikā Ronimoiss paspēja astoņas dienas paslimot vēsajos hosteļos un atgūt spēkus pastaigās pa kalnu takām.

“Pagrūta trase, vietām ļoti tehniska ar daudziem akmeņiem. Daudz traumu gan mūsu komandā, gan citās,” skrējienu komentē Andris Ronimoiss, piebilstot, ka trasē bijis daudz lēzenu kāpumu, kuros pats nespējis skriet un zaudējis daudz laika. Nedaudz izdevies atgūt noskrējienos un taisnajos posmos.

Pirmos 60 kilometrus Latvijas komandas līderis atradās trešā desmita vidū atbilstoši savam izliktajam numuram, taču vietu izkārtojums mainījās, sasniedzot kilometra augstumu virs jūras līmeņa. Distances pēdējā trešdaļā konkurenti palika lēnāki, kamēr Andris Ronimoiss spēja saglabāt savu tempu arī beigās un apdzina virkni priekšā skrienošos.

Nu jau trīskārtējam pasaules čempionam Luisam Alberto Hernando (08:38:35) Latvijas pārstāvis zaudēja 38 minūtes. Spānis sākumā pat necentās izrauties skrējiena vadībā un pirmo kontrolpunktu sasniedza vien 11.pozīcijā, taču vēlāk spēja apdzīt visus priekšā esošos konkurentus.

Latvijas izlasē bez Ronimoisa startēja vēl pieci vīri un piecas dāmas. No sava trenera vismazāk atpalika Didzis Glušņevs (10:43:17), izcīnot 71.vietu. Lai arī dienas gaitā garām tika palaisti vairāki desmiti skrējēju un traucēja nedēļu iepriekš Ogres Zilo kalnu "Stirnu bukā" pamežģītā potīte, skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera aktuālajam čempionam Valensijas pievārtes kalnos izdevās veikt savas karjeras labāko taku skrējienu, pakāpjoties arī Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) snieguma reitingā. Šīs nedēļas beigās Didzis atgūs potītes veselību Rīgas maratonā, distanci veicot ātrāk par trim stundām.

Komandas ieskaitei trešo rezultātu deva 87.vietā finišējušais Artūrs Vadzis (11:12:14). “Pašam nekas īsti no skriešanas nesanāca. Starp 25 un 28.kilometru satraumēju apakšstilba muskuli un principā viss bija beidzies. Līdz finišam aizvilkos. Gan jau, ka nevajadzēja,” lsm.lv pavēstīja Latvijas prestižākā garā taku skrējiena Siguldas kalnu maratona (SKM) pērnā gada uzvarētājs. Kontrolpunktā ap 61.kilometru Artūrs Vadzis juties salīdzinoši labi un kā komandas trešais ātrākais pārstāvis joprojām deva rezultātu nacionālajā vērtējumā. Pēdējos 25 kilometros kājai kļuvis sliktāk, taču nav bijusi iespēja izstāties.

Saskaitot katras valsts trīs ātrāko skrējēju rezultātus, Latvija ierindojās 15.vietā, kas ir augstāk nekā divos iepriekšējos PČ (22. un 18.vieta), kad distances garums bija ap 85 kilometriem un kāpumu summa sasniedza 5000 augstummetrus. Līdz cerētai 10.vietai triju skrējēju summā šoreiz pietrūka 64 minūšu.

Starptautiskās ultramaratonu asociācijas (IAU ) PČ komandu cīņā medaļas sadalīja Spānija, Lielbritānija un Francija. Daiļā dzimuma komandu cīņā viesmīlīgā mājniece sudrabu un bronzu atstāja Francijai un ASV.

Trešo reizi PČ Latvijas krāsas aizstāvēja triatlonists Oskars Cimermanis (12:00:27, 111.vieta), bet debiju piedzīvoja piedzīvojumu sporta lietpratējs Andris Ansabergs (12:27:29, 122.vieta). Pirmais pēc finiša bija apmierināts par savu veikumu distances noslēdzošajos 15 kilometros, bet otru pievīla vēders un “rezultātā sanāca izdzīvošana, nevis skriešana”.

Starp abiem puišiem finišēja ātrākā Latvijas dāma Anete Švilpe (12:21:12), izcīnot 52.vietu sieviešu vērtējumā.

Dāmu nacionālajā konkurencē Latvija izcīnīja 18.vietu, kuru ar savu neatlaidību kaldināja trio Anete Švilpe, Jolanta Krastiņa (13:12:50, 76.vieta) un Viviana Veronika Kirilova (13:24:32, 82.vieta).

Ja 53.kilometrā komandas līdere Anete Švilpe nebūtu pamežģījusi potīti, iespējams, ka rezultāts būtu par stundu labāks un vēl kāds no puišiem dabūtu trūkties. Uzvaras laurus plūca izteiktas līdzenumu valsts Nīderlandes pārstāve Ragna Debata (09:55:00), kura bija ātrāka par gandrīz visiem Latvijas vīriešiem.

Arī Vivianas Veronikas Kirilovas potīte dabūja trūkties (30. un 60.kilometrā), taču tas trešo reizi PČ startējušajai skrējējai netraucēja uzlabot savus iepriekšējos rezultātus un parādīt savu karjeras labāko sniegumu. Sarunā ar lsm.lv neizpalika pateicības vārdi arī trenerim Ronimoisam, kurš startam gatavoja arī Aneti Švilpi.

Arī debitante Jolanta Krastiņa pēc skrējiena ir apmierināta ar savu startu PČ un būs gatava aizstāvēt Latvijas krāsas arī turpmāk. Pirmajā startā ārpus dzimtenes uzrādīts karjeras labākais rezultāts un pieredzēts kāpums ITRA snieguma reitingā.

No 331 startējušā finišu sasniedza 268 PČ dalībnieki, bet 63 (19%) skrējienu nepabeidza. No 133 sievietēm finišā ieradās 106. No 198 vīriem finišu sasniedza 162. Cīņā par nākamo PČ mājvietu septiņu pilsētu konkurencē uzvarēja Portugāle, un 2019.gada 8.jūnijā Koimbrā desmito reizi sabrauks dalībnieki no visiem kontinentiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē bez PČ norisēm varēja sekot līdzi arī citiem notikumiem. Lielbritānijā dzīvojošais Mārcis Gubāts uzvarēja 102 jūdžu (165 kilometru) skrējienā “UTS 100”, trasē pavadot 34 stundas (34:05:57) un tuvākos sekotājus apsteidzot par nepilnām sešām stundām (39:52:00). Organizatori uzaicināja latvieti startēt viņu sacensībās un piešķīra bezmaksas dalību, tāpēc skrējējam šajā nedēļas nogalē nācās atteikt palīdzību savas valsts komandai Spānijā.

Tikmēr apskriet Centrāleiropas lielākajām ezeram Balatonam savā otrajā mēģinājumā izdevās Didzim Braunam (30:17:15). No visiem 196 dalībniekiem 221 kilometru garo distanci veica aptuveni divas piektdaļas. Pērn skrējienu pieveica Pēteris Cābulis.

Savukārt nākamās nedēļas nogalē, 26.-27.maijā, Rumānijā ieradīsies Eiropas valstu diennakts skrējēji, lai sacenstos kontinenta meistarsacīkstēs 24 stundu pārbaudījumā. Latviju pārstāvēs Īrijā dzīvojošais Vilnis Pleite, ogrēnietis Valdis Ņilovs, komandas kapteinis Andris Dudels un vienīgā dāma Inita Nereta.