FOTO: Skarbajā Siguldas kalnu maratonā uzvar Švilpe un Vadzis

Rīdziniece Anete Švilpe un Artūrs Vadzis no Drustiem sestdien, 30.septembrī gavilēja Siguldas Ziediņkalna virsotnē, pirmie trijos apļos noskrienot 80 kilometrus Gaujas senlejas takās. Latvijas stāvākas kalnu slēpošanas trases, vairākkārtēja Lorupes šķērsošana, neskaitāmie kāpumi un noskrējieni neļāva sacensības 13 stundu kontrollaikā pabeigt teju katram trešajam dalībniekam.

Jaunās 80 kilometru distances dalībnieki trasē devās vienlaicīgi ar 40 un 14 kilometru skrējējiem un cīņā par apavu pāri pirmais Ziediņkalna virsotni savā pilsētā sasniedza īsākās distances pārstāvis Kristaps Bruners, kuram pietrūka 7 sekundes, lai 84 metrus augsto virsotni 240 metru skrējienā pieveiktu ātrāk par divām minūtēm. 9 sekundēm, par kurām siguldietis apsteidza Jāni Mežielu no Kokneses, atspēlējās turpmākajā skrējienā, pirmajos kilometros atkāpjoties uz pēdējām pozīcijām un saņemot noslēdzošo dalībnieku uzmundrinājumus turpināt sacensības. Kad sirdsdarbības pulss normalizējās, Bruners turpināja skrējienu un finišu sasniedza 38.pozīcijā.

Par titulu “Ziediņkalna karalis un karaliene” cīnījās 379 dalībnieki un starp 22 vīriem, kuri spēja 35 grādus stāvo kāpienu pieveikt ātrāk par trim minūtēm bija arī divi skrējēji ar visai simbolisko uzvārdu – Ziediņš. Sieviešu konkurencē nepārspējama bija Ieva Mauliņa (0:03:03), kura uzvarēja arī savā 14 kilometru distancē. Starta kalna otra ātrākā dāma Linda Katlapa (0:03:25) pārņēma skrējiena vadību, taču pēdējos kilometros siguldietei nācās atzīt rīdzinieces pārsvaru ne tikai cīņā par Ziediņkalna karalienes titulu, bet arī visā 14 kilometru distancē, kura finišā vēlreiz noslēdzās ar kāpienu Ziediņā, kurā tikai 16 dāmas tika ātrāk par četrām minūtēm.

Netrūka arī tādu, kas pirmajā kāpienā pavadīja vairāk pat vairāk par piecām minūtēm. Triju distanču dalībnieku

drūzma startā bija paliela un viens no galvenajiem favorītiem prestižājā 80 kilometru distancē Artūrs Vadzis no Drustiem nepamanīja, ka viņa tiešie konkurenti Dainis Limanāns un Pēteris Grīviņš atrodas pirms skrējēju grupas, kurai viņš sekoja.

Tikmēr pamatdistances sākotnējais līderis Artis Maksims mazināja tempu, atkāpās uz pirmā desmita beigām un turpinājumā skrēja vēl lēnāk līdz sacensības beidza Kordes trasē 30 kilometrus pirms finiša.

Arī Pēteri Grīviņu, kurš pirmā apļa vidū brīžam diktēja līderu dueta tempu, piemeklēja veselības problēmas un vēdergraižu dēļ taku skriešanas Latvijas vicečempions otrajā aplī būtiski samazināja skriešanas ātrumu un izstājās no cīņas par uzvaru.

Pēteris Grīviņš paspēj ne tikai lieliski skriet ultramaratonus, bet arī atbalstīt citus sacensību dalībniekus

Stāvākie kāpumi un noskrējieni – Lorupes grava, Kaķīškalns, Kordes trase, Pilsētas trase un Ziediņkalns – dalībniekus gaidīja 26,6 kilometru apļa noslēgumā un Dainis Limanāns no Bikstiem tajos atguva vadību un otro apli sāka ar vairāku minūšu handikapu pār tuvākajiem sekotājiem.

Tikai pēc noskrietiem 20 kilometriem Artūrs Vadzis uzzināja, ka Kristaps Magone, Oskars Cimermanis un Valdis Ņilovs, ar kuriem viņš skrēja kopā, nav sacensību līderu trio. Pasaules līmeņa sacensībās skrējušais vidzemnieks kāpināja savu tempu un uzsāka pakaļdzīšanos. Pirmajā aplī trase bija iepazīta un otrajā aplī tika noķerts Pēteris Grīviņš par spīti pirmajām krampju pazīmēm kājās. Pēc 50 kilometriem Artūrs Vadzis apdzina arī Daini Limanānu, kuru nākamais Siguldas kalnu maratona čempions dažas minūtes pirms starta nosauca par galveno pretendentu uzvarai.

Sacensību centrā Artūrs Vadzis skriešanas apavos sakārtoja zeķes, lai protektors mazāk spiestu pēdā. Tikmēr Dainis Limanāns pirmais devās trešajā aplī un atjaunoja pāris minūšu pārsvaru. Šoreiz tās vairs nebija sešas minūtes, kā apli iepriekš, tomēr arī Vadzim pēc noskrietiem 50 kilometriem nebija viegli dzīties pakaļ. Taču

noslēdzošajā aplī jau bija zināms, kad un kur sekos nākamais kāpums, noskrējiens vai taisnāks posms un ik pa brīdim manītais pērnā gada vicečempions Dainis Limanāns tika panākts un apdzīts. Apļa otrajā pusē Artūrs Vadzis kontrolēja tempu, lai attālinātu krampju sajūtas kājās un līdz finišam iekrāja vairāk nekā 11 minūšu pārsvaru pār tuvāko sekotāju.

Jaunais čempions Artūrs Vadzis vienīgais 80 kilometru distanci veica ātrāk par astoņām stundām (7:55:02). Dainis Limanāns (8:06:37) finišēja 36 minūtes pēc sava nospraustā mērķa, kura izpilde nepārprotami būtu nesusi uzvari. Pirmie divi apļi piecās stundās, rāda, ka mērķis bija reālizējams, ja vien katrs nākamais aplis nebūtu par aptuveni 20 minūtēm lēnāks par iepriekšējo.

Finišē otrās vietas ieguvējs Dainis Limanāns

Cīņa par trešo vietu bija ne mazāk spraiga, jo neviens no otrās līderu grupas neizturēja sākotnējo tempu. Matīss Haritonovs pirmajā aplī atradās vēl 12.vietā, taču otrajā aplī stāvās Kordes trases virsotnē pie 50 kilometru atzīmes apdzina trešajā pozīcijā skrienošo smiltenieti Oskaru Cimermani, kurš divreiz palīdzējis Latvijas izlasei pasaules čempionātā taku skriešanā. Haritonovs savu pozīciju nosargāja un finišēja trešajā vietā (8:20:37). Taču trešā apļa noslēgumā ceturto reizi Ziediņkalnā skrējējs rāpās ne bez satraukuma, jo finišam strauji tuvojās ceturtās vietas ieguvējs Jevgēņijs Stepanovs (8:23:07), kurš pirmajā aplī bija ātrāko skrējēju otrā desmita beigās.

Anetes Švilpes mērķtiecība un ieguldītais darbs treniņos tika atalgots ar pārliecinošu uzvaru sieviešu konkurencē (8:43:14) un daudz ātru puišu pašapziņas graušanu pēdējā aplī, kurā taku skrējēja pakāpās līdz 7.vietai abu dzimumu kopvērtējumā.

Kaut arī netika izpildīts sākotnējais plāns par distances pieveikšanu 8 stundās un 30 minūtēs, Latvijas izlases šī gada līdere bija arī viena no ātrākajām starta cīņā par Ziediņkalna karalienes titulu, kur palika trešā (0:03:35) uzreiz aiz divām 14 kilometru distances skrējējām.

Linda Boldāne savā debijas taku skrējienā virs 30 kilometriem izcīnīja augsto otro vietu (9:24:11), pirmo apli izturot nākamās uzvarētājas tempu, bet otrajā un trešajā zaudējot par aptuveni 20 minūtēm. Viņa tāpat kā Dainis Limanāns izcīnīja otro vietu pēc triumfa Vilkaču maratonā, kas kāpuma metru ziņā ir grūtākais Latvijas taku maratons.

Trešajā pozīcijā sacensības sāka un noslēdza pagājušā gada uzvarētāja Viviana Veronika Kirilova (9:53:29), taču jau pirmajā aplī pieredzējusī skrējēja atkāpās uz piekto pozīciju, priekšā palaižot lietuvieti Moniku Gotcaititi un Jolantu Krastiņu (9:59:24) no Vecpiebalgas. Kaimiņzemes pārstāve no sacensībām izstājās otrā apļa sākumā pēc noskrietiem 30 kilometriem, savukārt tik garu skrējienu debitante Jolanta Krastiņa savu trešo pozīciju Latvijas izlases skrējējai zaudēja pusdistancē pēc 40 kilometriem.

Ja Anete Švilpe bija vienīgā, kas distanci veica ātrāk par 9 stundām, tad Linda Boldāne, Viviana Veronika Kirilova un Jolanta Krastiņa bija vienīgās, kas spēja noskriet 80 kilometru kalnu maratonu 10 stundās. Līdz nākamajām finišētājām sacensību centrā bija jāgaida gandrīz pusotru stundu.

Jācer, ka nākamreiz Siguldā šī gada Latvijas labākajai skrējējai pasaules čempionātā taku skriešanā konkurenci varēs sagādāt arī Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) reitinga līderes Irita Puķīte, Līga Ārniece un valsts čempione Laura Čakle.

Siguldas kalnu maratona (SKM) trase dalībniekus nežēloja un no 114 skrējējiem 13 stundu kontrollaikā finišu sasniedza 79 taku skrējēji jeb 69 procenti startējušo. Dubļainās takas tumsā nācās izbaudīt pat dažiem no tiem, kuri apbalvošanas ceremonijā kāpa uz goda pjedestāla. Netrūka tādu, kuriem šajās sacensībās ar aptuveni 2600 augstummetriem aprāvās finišētāju piemiņas medaļu kolekcionēšanas prieks.

SKM aizsākumi pirms vairāk nekā 10 gadiem meklējami Baldonē un Ogrē ar 42,2 kilometru gariem kalnu maratoniem. Arī pārceļoties uz Siguldu garākās distance sasniedza vien 44 kilometrus, taču augot taku skriešanas popularitātei, ar sākotnējiem parametriem nepietika pat vienam Monblāna skrējiena kvalifikācijas punktam. Šobrīd SKM vidējā distance sasniedz 40 kilometrus un tajā var nopelnīt divus ITRA punktus, iepretim 80 kilometru četriem punktiem.

Ieskats vienā no trases dubļainākajiem posmiem

40 kilometru distancē atkārtojās nedēļu iepriekš Līgatnes Stirnu bukā piedzīvotais scenārijs, kad vietējais Uldis Kļaviņš (3:31:54) finišā sagaidīja Jāni Kūmu (3:48:55). Trešo vietu izcīnīja Raivis Reinfelds (4:01:46) no Talsiem. Sieviešu konkurencē tikpat pārliecinošu uzvaru Siguldā izcīnīja Dace Banga-Hodžajeva (4:26:53), otrajā pozīcijā atstājot Jolantu Ivanovu no Piņķiem (5:05:25). Ne visai vieglajā trasē trešajā vietā ierindojās Zane Dzirkale (5:26:17), kura uzvarētājai zaudēja precīzi vienu stundu. Tiesa, Dzirkale trešo pozīciju nostiprināja tikai distances otrajā 26 kilometru aplī.

Par 14 kilometru skrējienu nevarēja nopelnīt ITRA punktus, taču tas bija viens no sešiem posmiem 2017.gada Latvijas kausā taku skrējienos, kas oktobrī noslēgsies Stirnu buka sacensībās Liepājā. SKM īsākajā distancē līderpozīcijas uzņēmās Jānis Mežiels, taču, izskrienot no trases, zaudēja pāris minūtes un palika trešajā vietā, par pusotru minūti piekāpjoties Kristapam Brokam un Jānim Vītiņam, kuri finišu sasniedza 1 stundā, 14 minūtēs un 36 sekundēs. Dalībnieku vidū Siguldā bija arī Ādažos bāzēti ārvalstu karavīri no dažādām NATO dalībvalstīm.

Sieviešu konkurencē ātrākās bija Ieva Mauliņa (1:27:49), Linda Katlapa (1:29:24) un Laura Pētersone (1:33:23). Ja vecākajam vīrietim Viktoram Suborinam 66 gados neizdevās finišēt 80 kilometru distanci, tad 62 gadīgā Alīda Ābola 14 kilometru distancē ne tuvu nebija lēnākā dalībniece un ieņēma 11.vietu starp visām 66 dāmām. Arī vairāk nekā 30 vīri palika aiz dāmas, kura 1989.gadā Latvijai atnesa pirmo medaļu pasaules čempionātā orientēšanās sportā. Līdz Edgara Bertuka nākamai medaļai pēc tam gaidījām 23 gadus.

Līdz nākamajam ultramaratonam un taku skrējienam būs jāgaida mazāk. “Neiespējamais skrējiens” ar 100, 50 un 25 kilometriem Valkas apkārtnē pa lauku ceļiem un meža takām risināsies 19.novembrī. Savukārt Karostas Stirnu buks Liepājā taku skrējējus pie sevis aicinās dažas nedēļas agrāk – 21.oktobrī.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti