99 kilometru skrējiena starts tika dots sešos no rīta Valkas dvīņu pilsētā Valgā pie rātsnama. „Šeit sākās Latvija,” 10 minūtes pirms „Neiespējamā skrējiena” starta, rādot uz ēku, trijās valodās klātesošajiem stāsta Valkas mērs Vents Armands Krauklis. Neatkarīgas Latvijas dibināšanas gaitā LNPP rindās darbojās Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Zigfrīds Anna Meierovics un daudzi citi sabiedriskie darbinieki. 1917.gada 29.novembrī dibinātā politiskā organizācija LNPP darbojās līdz 1918.gada novembrim, kad tika dibināta Tautas padome un Latvijas valsts. Jāpiezīmē, ka pirms 99 gadiem Valkā tika pieņemta deklarācija par autonomas Latvijas dibināšanu un tikai, kad suverēnas valsts veidošana kļuva aizvien ticamāka, LNPP mainīja nosaukumu uz Latvijas Nacionālā padome (LNP).
2017.gadā šiem vēsturiskajiem notikumiem tiks atzīmēta simtgade, taču Valkas pilsēta jubilejai sāka gatavoties jau 2015.gada novembrī, kad tika sarīkota īpaša izstāde un risinājās 980 metru skrējiens ar 99 dalībniekiem. Uzreiz pēc tam sākās gatavošanās 99 kilometru ultramaratonam „Neiespējamais skrējiens”.
Triatlonists Edgars Cimermanis pēc pirmā apļa
Skrējiena dalībniekiem tika sarūpēta trase četros apļos pa Valkas novada apkārtnes ceļiem, un jau no pirmajiem kilometriem vadību uzņēmās smiltenietis Edgars Cimermanis. Šī gada Latvijas labākā rezultāta uzrādītājs „Ironman” distancē turēja samērā augstu tempu (ap 4:20min/km) un Rīga-Valmiera uzvarētājs Uldis Kļaviņš pēc slimošanas un treniņu pauzes bija spiests pirmo apli noslēgt otrajā pozīcijā.
Sešu septiņu grādu salā triatlonists skriešanas tempu nesamazināja, pat skrienot vienatnē, un ceturto apli noskrēja ātrāk nekā trešo. Edgars Cimermanis bija vienīgais no 26 skrējējiem, kurš visus nepilnus 24 kilometrus garos apļus veica ātrāk par divām stundām un kopējo distanci noskrēja ātrāk par astoņām stundām (7:46:47). Cimermaņa iespētais ir salīdzināms ar Latvijas čempiona Ulda Kļaviņa maijā iespēto 100 kilometru distancē Daugavpilī.
Sagaidot finišā uzvarētāju, Valkas mērs Vents Armands Krauklis novēlēja Cimermanim nākamgad pārspēt savu rezultātu 100 kilometru distancē, jo distance katru gadu tikšot pagarināta par vienu kilometru atbilstoši LNP piemiņas gadskārtai.
Ja Daugavpilī, kur maijā tika noskaidroti valsts čempioni 100 kilometru distancē, Normunds Laucis piekāpās Uldim Kļaviņam, tad šoreiz skrējējs no Aizkraukles pēdējā aplī apsteidza čempionu un Valkā finišēja otrajā vietā 35 minūtes pēc uzvarētāja (8:21:40). Laucis augstvērtīgo rezultātu sasniedza par spīti tam, ka pirms trim nedēļām Francijā pārstāvēja Latvijas izlasi pasaules čempionātā 24 stundu skrējienā, kur pieveica 212 kilometrus.
Latvijas čempions Uldis Kļaviņš dodas otrajā aplī
Uldis Kļaviņš finiša līniju sasniedza 10 minūtes vēlāk (8:31:15) un iekļuva to trīs ultramaratonistu vidū, kas distanci pieveica ātrāk par trim stundām. Pēc finiša Latvijas čempions ultragarajās distancēs paziņoja, ka lepojas ar savu dzimto pilsētu Valku.
Skrējiens bija starptautisks ne tikai tāpēc, ka risinājās divās valstīs, bet arī dalībnieku ziņā, jo trasē devās arī Igaunijas un Krievijas ultramaratonisti. Trīs skrējējas no astoņām sievietēm pārstāvēja tuvējās kaimiņvalstis un visas bija gatavas cīņai par pirmo titulu „Neiespējamā skrējienā”.
Sigita Vāce trasē
Pirmos kilometrus pārējām pa priekšu aizskrēja igauniete Krista Jalajas, taču vēlāk temps kritās un ap devīto kilometru līderpozīcijas tika zaudētas. Tikmēr Rīga-Valmiera uzvarētāja Sigita Vāce skrēja kopā ar galveno favorīti Tatjanu Sviridovu no Sankpēterbugas, kura uz mirkli piestāja trases dzeršanas punktā pirmā apļa otrajā pusē, ļaujot Latvijas skrējējai vienatnē iekrāt trīs minūšu pārsvaru.
Krievijas ultramaratoniste Tatjana Sviridova
Otrajā aplī Sigita Vāce palielināja handikapu līdz 10 minūtēm un to noturēja arī trešajā aplī. Noslēdzošajā aplī Latvijas čempionei ultragarajās distancēs skriešanas temps nemazinājās un ceturtais aplis tika veikts tikpat ātri kā trešais. Finiša arku pie Valkas kultūras centra Sigita Vāce sasniedza 9 stundās 37 minūtēs un 5 sekundēs, piekāpjoties tikai pieciem vīriem. Finišā uzvarētāja atzina, ka tik garā distancē mukt no stiprākas konkurentes ir daudz grūtāk, nekā pašai pārspēt sāncensi pēdējos kilometros.
Ņemot vērā trases nelīdzeno reljefu, Sigitas Vāces rezultāts nosacīti pielīdzināms Latvijas sieviešu pēdējo trīs gadu labākajiem sniegumiem 100 kilometru distancēs.
Tatjana Sviridova, dzenoties pakaļ konkurentei, izmantoja Spartatlona finišētāja un trases pārzinātāja Pētera Cābuļa kompāniju, taču tas nedeva rezultātus un pieredzējusī, 53 gadus vecā skrējēja finišu sasniedza 18 minūtes vēlāk (9:55:18).
Uzvarētājai zaudējot 3 stundas un 10 minūtes, trešo vietu sieviešu konkurencē izcīnīja Antra Lukševica.
Kopumā 99 kilometru distanci pieveica 17 no 26 startējušajiem dalībniekiem, starp kuriem bija trīs Spartatlona dalībnieki, kā arī virkne ultramaratonistu, kuri pieredzi guvuši skrējiensoļojumā "Rīga-Valmiera".
49 kilometru skrējiens bija otra garākā distance un risinājās divos apļos. Tajā triumfēja garākās distances uzvarētāja Edgara Cimermaņa brālis Oskars Cimermanis, kurš vēl tikai pirms divām nedēļām Portugālē pārstāvēja Latvijas izlasi pasaules čempionātā taku skriešanā. Triatlonists bija vienīgais šajā distancē, kurš 49 kilometrus pieveica ātrāk par četrām stundām (3:47:09). Tuvākais sekotājs Māris Sardiko (4:51:29) tika pārspēts par vairāk nekā stundu. Trešo vietu šajā ultraskrējienā izcīnīja Igaunijas pārstāvis Dovnars Tāvi (Dovnar Taavi), kuram divi apļi prasīja vairāk nekā piecas stundas (5:01:37).
Sieviešu konkurencē pirmās divas vietas sadalīja igaunietes Elise Umba (5:15:20) un Jekaterina Pihlaka (5:35:05), savukārt trešo vietu izcīnīja Valkā dzimusī Vizbulīte Celmiņa (6:36:51).
Abās garākajās distancēs par uzvaru cīnījās sportisti no tālākām Latvijas un kaimiņvalstu pilsētām, bet viena apļa 24 kilometru distancē cīņā par uzvaru iesaistījās Valkas un tuvējās Valmieras pārstāvji. No Valkas nākušais pērnā gada Rīga-Valmiera uzvarētājs Māris Babris (1:49:49) distancē par divām sekundēm piekāpās valmierietim Edgaram Kokarevičam (1:49:47), kurš guvis pieredzi arī Monblāna kalnu taku skrējienos. Cīņā par uzvaru izšķirošais izrādījās finiša spurts, kurā lielākas priekšrocības bija jaunākam skrējējam.
Dažas sekundes pietrūka, lai "Neiespējamajā skrējiena" trijās garākajās distancēs uzvaras svinētu tikai garo distanču triatlonisti.
Nepilnu minūti vēlāk finišēja Gunārs Ozoliņš (1:50:28), kurš sākotnēji skrēja kopā ar abiem līderiem. Tikmēr sieviešu konkurencē ātrākā bija igauniete Maive Villa (2:41:50), kura pārspēja cēsinieci Zani Vanagu (2:54:53), liecina sacensību rezultāti.
24 kilometru apli pieveica pieci nūjotāji, savukārt divreiz šo trasi mēroja Marita Ozoliņa, ar nūjām nosoļojot 49 kilometrus. Seši nūjotāji tika galā ar 9,9 kilometru trasi, kuru veica arī 23 skrējēji, starp kuriem trešā daļa bija Igaunijas pārstāvji. Pie Valgas rātsnama durvīm startēja arī 990 metru garais gājiens, kurā devās dažāda gadagājuma vietējie iedzīvotāji. Arī šīs distances veicēji savu dalību „Neiespējamajā skrējienā” noslēdza laukumā pie Valkas kultūras nama, kur dienu iepriekš tika atzīmēta Lāčplēša diena un 20 metru augstumā pacelts milzīgs lielizmēra Latvijas karogs.
Nelielā Valkas pilsēta lepojas ar savu novadnieku, olimpisko vicečempionu soļošanā Aigaru Fadejevu un ir apņēmības pilna arī nākamgad sarīkot ultramaratonu „Neiespējamais skrējiens”. Sacensību rīkošanā tika iesaistītas gan abu dvīņu pilsētu pašvaldības, sporta biedrības, zemessargi, Ceļu policija, brīvprātīgie un skolēni, tā nodrošinot sekmīgu ultramaratona norisi un sagatavojoties nākamā gada simtgades svinībām. Organizatori bija parūpējušies arī par iespaidīgām naudas balvām uzvarētājiem abās garākajās distancēs.
„Neiespējamais skrējiens” norises pirmajā gadā tika iekļauts visu Latvijā notiekošo ultramaratonu reitingā „Kefīra kauss”, par kura 2016.gada sezonas uzvarētājiem tieši Valkā kļuva Normunds Laucis un Sigita Vāce.
