Vīnē dzīvojošā salacgrīviete Diāna Džaviza bija gatavojusies pirms nedēļas plānotajam 246 kilometru vēsturiskajam Spartatlonam, ko organizatori Grieķijā atcēla tikai septembra sākumā. Tā kā divās dienās nebija iespējams no Austrijas ierasties Igaunijā, lai startētu 24 stundu skrējienā kopā ar citiem Latvijas ultramaratonistiem, tika atrastas līdzīgas sacensības 10 kilometrus no Berlīnes.
Kaut arī Covid-19 pandēmijas laikā nebija pārliecība par skrējiena norisi un nokļūšanas iespējām kaimiņvalstī, sacensības netika atceltas, un Rīga-Valmiera trases rekordiste sestdienas, 3. oktobra rītā pulksten 10.00 pēc Vācijas vietējā laika 1,8 kilometru aplī sāka diennakti ilgo izaicinājumu pretī savam mērķim.
Spartatlona gatavošanās posms nelika vilties. Pavasarī LSM.lv vēstīja par Diānas Džavizas neatlaidību, karantīnas laikā skrienot sešas stundas savā dzīvoklī Vīnē. Vasarā sekoja otrais Latvijas čempiones tituls 100 kilometros un pašai piederošā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera rekorda labojums.
Latvijas rekords diennakts skrējienos kopš 1989. gada 27. maija piederēja Tamārai Merzļikinai, kura 50 gadu vecumā Austrijā pieveica 222,020 kilometrus. Tolaik Diāna Džaviza bija divus gadus veca, un bija nepieciešams 31 gads, lai ar sarkanbaltsarkano karogu rokās līdzšinējais rekords tiktu labots. Pērn oktobrī savā debijas 24 stundu skrējienā Francijā aizvadītajā pasaules čempionātā, startējot Latvijas izlasē, Diāna Džaviza ne bez grūtībām veica 190,477 kilometrus.
Šoreiz starts bija veiksmīgāks, kaut arī jau pēc 30 kilometriem sāpēja labās puses dibena muskulis, kas lika manīt arī muguru, celi un potīti. Latviete sakoda zobus un turpināja skrējienu bez pretsāpju medikamentiem.
“Es protestēju pret zālēm. Smērēju krēmus un stiepos, cik jaudāju,” dažas stundas pēc finiša LSM.lv pastāstīja jaunā rekordiste:
“Kad vairs nevarēju izturēt, stājos malā un stiepu to muskuli. Tā problēma man jau ir sen, bet tagad ilgāk nebija bijis, tāpēc biju nesaprašanā, kāpēc tā pēkšņi, bet kas jādara – to zināju.”
12,5 stundās latviete ar 127,66 kilometriem bija kļuvusi par līderi un otro vietu apsteidza par pieciem kilometriem, un no ātrākā vīra iepalika 11 kilometrus.
Daudziem maģisko 200 kilometru robežu Diāna Džaviza sasniedza 20 stundās un 18 minūtēs, kad jau bija kļuvusi par absolūto līderi, apsteidzot arī visus vīriešus, un tuvākais sekotājs atpalika par apli. Ar 210 kilometriem 21 stundā un 29 minūtēs latviete bija pietuvojusies nacionālajam rekordam.
Pēc 22 stundām un 46 minūtēm, svētdienas rītā pulksten 9.46 pēc Latvijas laika, Diāna Džaviza ar sarakanbaltsarkano karogu rokās sasniedza 222,020 kilometrus – 31 gadus senais rekords ir labots un skrējēja turpināja sacensības.
Noslēdzošajā stundā temps sāka kristies un pēc 123 apļiem latviete sāka iet un 35 minūtes pirms finiša svilpes pārtrauca kilometru vākšanu: “Es to apli sāku iet un pazuda koncentrācija. Sāku skatīties uz leju, un ar to arī beidzās. Man sāka griezt galvu, tad arī metu mieru.”
Atlikušajā pusstundā tuvākais sekotājs Stu Toms no Berlīnes spēja tikai pietuvoties (228,209 km), taču 64 dalībnieku konkurencē netika garām absolūtai uzvarētājai Diāna Džavizai (228,962 km) no Salacgrīvas, kuras veikums apskatāms arī sociālajā tīklā "Strava". Sacensību laikā latvieti klātienē atbalstīja skriešanas treniņbiedrs, kuram pēc negulētām 24 stundām priekšā sešu septiņu stundu mājupceļš līdz Vīnei.
Latvijas vieglatlētikā liela diena - sieviešu rekords 24h skriešanā ir kritis !!! Diāna ar ?? karogu labo 1989.gada Tamāras Merzļikinas 222,020 km rekordu un turpina sacensības
Posted by ultrataka.lv on Sestdiena, 2020. gada 3. Oktobris
Latvietes rezultāts ir ne tikai jauns nacionālais rekords, bet arī šī gada septītais labākais sniegums pasaulē, liecina "DUV" datubāze.
No Latvijas skrējējām nosacītajā “200 kilometru klubā” savu tautieti jau gaidīja pirmā pašmāju Spartatlona finišētāja Sigita Vāce, kura 200 kilometru slieksni pārkāpa abos savos 24 stundu startos.
Uz asfalta seguma vairāk par Diānu Džavizu (228,962 km) no Latvijas skrējējiem veikuši tikai Gunārs Ķeģis (229,174 km, 2015), Normunds Laucis (232,237 km, 2017) un vīriešu rekordists Jānis Actiņš (243,991 km, 2013), kurš šajā nedēļas nogalē skrien izaicinošu maratonu Kiprā, kas varētu prasīt sešas stundas. 1984. gadā stadionā “Jūrnieks”, kur tagad atrodas “Līvu akvaparks” 258,845 kilometrus 31 gada vecumā veica dzīvā leģenda Viktors Suborins, liecina biedrības "Ultrataka" dati.
Nākamais pasaules čempionāts ar Latvijas komandas līdzdalību plānots 22.-23. maijā Rumānijā, pēc tam 2023. gada decembrī Taivānā. Šogad septembra vidū nenotika Itālijā iecerētās Eiropas meistarsacīktes diennakts skrējienā.
