Policija nevar būt visur
Par agresīvu braukšanu uz Latvijas ceļiem gada laikā tiek fiksēti vidēji 900 pārkāpumi, taču policija lēš, ka realitātē šo pārkāpumu ir stipri vairāk.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atzīst, ka diemžēl policija nevar būt visur.
Bieži vien šī klasiskā agresīvā braukšana, kas izpaužas kā nepamatota braukšanas joslu maiņa, citu satiksmes dalībnieku interešu ignorēšana, virzienrādītāju nerādīšana, policijai paliek nepamanīta - pārkāpumus nevar fiksēt, jo, līdz ko redzama trafarētā policijas automašīna, tad, protams, autovadītāji šādi nerīkosies, atzīst Krapsis.
Lai pastiprinātu cīņu pret agresīvajiem braucējiem, jau nākamgad Valsts policija plāno iegādāties 40 jaunas netrafarētas automašīnas. Un sešu soda punktu piešķiršana atzīta par gana labu iebiedēšanas līdzekli.
“Autovadītāji, kas tiek saukti pie administratīvās atbildības, tieši šo soda punktu dēļ mēdz apstrīdēt policijas lēmumus, bet nu, ja policija ir fiksējusi pietiekamus pierādījumus, tad pēc būtības cerības, ka lēmums tiks atcelts, nav nekādas,” brīdina Krapsis.
Psihologs: krāpnieks drīzāk brauks agresīvi
Tikmēr Satiksmes psiholoģijas pētījumi apstiprina sakarību starp cilvēku uzvedību uz ielas un sadzīvē.
Satiksmes psiholoģijas pētnieks, Ivars Austers skaidro, ka agresīva braucēju uzvedība ir “saistīta arī ar sabiedrības demokratizācijas pakāpi”.
“To, cik lielā mērā cilvēki saprot, ka nodokļi ir jāmaksā vai darbā nedrīkst zagt… Stabila sakarība ir starp to, ka, ja cilvēks ir gatavs krāpt savu darba devēju, kaut ko tur nočiepjot, pa kluso izmantojot darba aprīkojumu savām vajadzībām, krāpjoties ar čekiem, par to, ka viņš kaut ko ir nopircis darba vajadzībām, bet patiesībā viņš to ir nopircis savām vajadzībām, tad ir lielāka varbūtība arī rupjiem satiksmes pārkāpumi, kuri apdraud ne tikai pašu, bet arī citus,” klāsta psihologs.
Pētījumi apliecina arī to, ka cilvēkiem, kuriem ir izteikta vajadzība ieņemt augstāku vietu hierarhijā attiecībā pret citiem cilvēkiem, piemīt lielāka tendence apzināti braukt riskantāk un rupji pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus.
Policijas statistika neapstiprina stereotipus par BMW
Jautāts, cik patiess ir stereotips, ka agresīvi braucēji pārsvarā izvēlas tieši šīs markas automašīnas, Austers atzīst, ka tā ir gan patiesība, gan kaut kas tiek piedzejots šajā gadījumā.
“Tā ir populāra mašīna jauniem vīriešiem, kuru mērķis ir vieta citu tēviņu hierarhijā, un viena no iespējām iekarot šo vietu ir ar automašīnas palīdzību. Nu un BMW pēc savām īpašībām, pēc rakstura lielumiem ir arī tīri labs autiņš, lai to varētu izdarīt,” piebilst Austers.
Bet Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis mītu par agresīvajiem BMW apgāž. “Negribētu teikt, ka tikai BMW autovadītāji mums ir melnajā sarakstā, ja tā var izteikties. Protams, ir kaut kāda daļa, bet ne visos tādos sliktajos TOP10 sarakstos figurē BMW,” saka Krapsis.
“Burtiski nesen uz Jūrmalas šosejas ir uzstādīts top antirekords, tātad 182 km/h, un tā bija “Mitshubishi Lancer” automašīna, tā kā šeit neiet runa pa BMW,” stāsta Krapsis.
