ĪSUMĀ:
- Šogad vadītāji par agresīvu braukšanu sodīti 446 reizes.
- Par spīti ierobežojumiem un sodiem situācija Latvijā īpaši nemainās.
- Drošas braukšanas skola: Vadītāju savstarpējā neiecietība ir viens no galvenajiem problēmjautājumiem.
Pirms diviem gadiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā tika papildināti noteikumi par agresīvu braukšanu. Šajos noteikumos toreiz tika iekļauts punkts par apzinātu sānslīdes izraisīšanu, apzinātu un strauju bremzēšanu, kad situācija to neprasa, kā arī vēl vairākas normas. Par šīm darbībām tika palielināti arī naudas sodi,
taču Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka situācija uz valsts ceļiem īpaši nav mainījusies.
Pērn noformēto protokolu skaits par agresīvu braukšanu bija gandrīz divreiz lielāks nekā 2018. gadā, bet šogad vadītāji par agresīvu braukšanu sodīti 446 reizes, kas ir aptuveni tikpat, cik pirms pieciem gadiem.
Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja vadītājs Juris Jančevskis komentēja situāciju ar agresīvajiem vadītājiem uz ceļiem: "Varam to tulkot tā, ka, iesaistot darbā netrafarētos transportlīdzekļus, tas arī ir rezultāts, ka pieķerto agresīvo braucēju skaits ir palielinājies. Te gan iespēju robežās varētu šo skaidrot arī ar Covid-19 situāciju un Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem. Iespējams, ka šo ierobežojumu dēļ statistika šajā laika posmā ir kritusies, bet pagājušogad, jā, tā ir diezgan progresējusi."
Nemainīgi gadu no gada saglabājusies tendence, ka vadītāji visbiežāk tiek sodīti par pārkāpumiem, kur tiek ignorētas citu vadītāju tiesības un intereses, piemēram, neatļautā veidā apbraukti sastrēgumi pa sabiedriskā transporta joslām vai pat gājēju ietvēm. Vairāk nekā puse pārkāpumu fiksēti tieši par šādu noteikumu pārkāpumu. Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks norādīja, ka tieši vadītāju savstarpējā neiecietība ir viens no galvenajiem problēmjautājumiem Latvijas ceļu satiksmē.
"Viena recepte vai viens iemesls, es to neredzu.
Es to vairāk redzu kā cilvēku neiecietību vienam pret otru, kaut kādu jocīgu sajūtu, ka es esmu svarīgāks un pārāks par citiem.
Un tad es varu nerēķināties ar citu satiksmes dalībnieku situācijām un vēlmēm. Ik gadu satiksme uz mūsu ceļiem kļūst intensīvāka, pateicoties ekonomiskajam stāvoklim valstī un citiem iemesliem. Protams, jo blīvāka satiksme, jo vairāk rodas šīs konflikta situācijas uz ceļiem un satiksmē," stāstīja Vanks.
Uzņēmumi vai pašvaldības, kuru teritorijās fiksēti pārkāpumi, policijai mēdz iesniegt videoierakstus par tā saucamajiem driftotājiem. Kā Latvijas Radio pastāstīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova, Skrundas apkaimē videoierakstu dēļ sāktas vairākas administratīvās lietvedības un video ir pietiekams pierādījums, lai vainīgos sauktu pie atbildības.
"Pēdējie piemēri ir par Skrundu un Rudbāržiem, kur iedzīvotāji izteikuši sašutumu, ka autovadītāji brauc agresīvi. Pašvaldības policija, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, savās kamerās pārskatīja videoierakstus un fiksēja šos pārkāpumus. Vienā gadījumā pie Skrundas estrādes divas automašīnas apzināti radīja sānslīdi. Tāpat citās kamerās konstatēts, ka stāvlaukumā Rudbāržos automašīnas BMW vadītājs apzināti radīja sānslīdi. Šie materiāli tika nodoti mums, Kurzemes reģiona satiksmes uzraudzības rotas amatpersonām, un tika uzsākta administratīvā lietvedība. Nereti mums video iesniedz iedzīvotāji un iestādes, kuru īpašumos fiksēta šī agresīvā braukšana," stāstīja policijas pārstāve.
Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts policija daudzus gadus veido visdažādākās kampaņas, lai mainītu vadītāju paradumus pie stūres. Iepriekš šīs kampaņas izteikti bija vērstas pret auto vadīšanu alkohola reibumā vai telefona lietošanu pie stūres, bet pēdējo pāris gadu laikā kampaņas arvien vairāk veidotas tā, lai šoferiem atgādinātu par agresīvas braukšanas riskiem.
Vanks vērtē, ka, neskatoties uz pēdējo gadu statistiku, satiksmes drošība un kopējā situācija uz valsts ceļiem tik un tā ir kļuvusi labāka.
"Es domāju, ka pilnīgi noteikti mums vēl ir ļoti tāls ceļš ejams, lai teiktu, ka mūsu satiksme ir droša un cilvēki ir iecietīgi, viens otru cienoši.
Mums ir ļoti tālu, kur iet. Taču salīdzinot ar satiksmi kaut vai pirms desmit gadiem, es teiktu, ka situācija ir uzlabojusies. Mēs faktiski lielākoties bremzējam pie gājēju pārejām. Mēs ievērojam rāvējslēdzēja principu, respektīvi, kaut kāda cieņa pret cilvēkiem sāk parādīties. Mani tas priecē, bet tas ceļš vēl ir ļoti tāls ejams, lai mēs būtu tur, kur mums būtu jābūt. Lai mēs satiksmē cienītu nevis dārgāko automašīnu, bet cilvēku, kas sēž pie stūres," uzsvēra Vanks.
Agresīva braukšana gan ir tikai viens no ļoti daudzajiem pārkāpumiem, par ko iespējams saņemt sodu. Statistika liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā uz ceļiem katru gadu tiek fiksēti ap 200 tūkstoš ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.
