Astoņgadīgās meitenes Emīlijas dzīvība šī gada janvārī izdzisa uz gājēju pārējas Pļavniekos dzērājšofera pārgalvības dēļ. Pirms Jāņiem uz Vidzemes šosejas "ātrās palīdzības" un smagā auto sadursmē bojā gāja neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķe. Pagājušo piektdien uz Liepājas šosejas vairāku auto sadursmē bojā gāja divu vieglo auto vadītāji.
Kopš šī gada sākuma līdz vakardienai uz ceļiem bojā gājuši jau 59 cilvēki. Latvijas Ceļu satiksmes drošības plānā šim gadam bija uzstādīts mērķis nepārsniegt 65 bojāgājušos uz miljonu iedzīvotāju, bet jau tagad skaidrs, ka šajā uzstādījumā iekļauties, visticamāk, neizdosies. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs norāda – šis gads sākās pat ļoti cerīgi, līdz 8. jūnijam bojāgājušo skaits uz ceļiem bijis pat rekordzems. Bet vasarā situācija strauji mainījās.
"Pēc tam bija gandrīz divas nedēļas vidēji viens bojāgājušais dienā, kas ir tāds 2008., 2007. gada negadījumu līmenis. Tad bija neliela pauzīte, bet jūlijā atkal sākās negadījumi," stāsta Kreicbergs.
Arī skatoties gadu griezumā, asiņainā statistika ir nepielūdzama – ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits pēdējos trīs gadus turpina pieaugt. Tiesa gan, tas ir vairākas reizes zemāks nekā 2004., 2005. gadā, kad negadījumos gāja bojā ap 500 cilvēku gadā.
Traģisko avāriju iemesls lielākoties ir nevis slikta redzamība, tehniskas problēmas uz ceļa, bet gan šoferu pārgalvība vai neuzmanība.
"Visvairāk bojāgājušo ir ārpus apdzīvotām vietām, uz asfalta seguma, sausa seguma, dienas laikā, ar labu redzamību, kad ir visas iespējas braukt ātrāk, priecāties par dabu vai apkārtni," norāda Kreicbergs.
Gan Kreicbergs, gan citi eksperti uzskata – būtisks pienesums ceļu satiksmes drošības uzlabošanai būtu vidējā ātruma radaru izvietošana. Viens šāds radars pilotprojekta ietvaros bija izvietots uz Tīnūžu šosejas, rezultāti bija labi, taču, pilotprojektam beidzoties, to novāca, solot uzstādīt vairākus citus. Taču projekts iekavējās.
Pēc sākotnējā plāna vidējā ātruma radariem 16 vietās Latvijā bija jāsāk darboties jau pirms gada. Taču atklājās, ka nepieciešami vēl īpaši Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuri valdības gaiteņos tapa mēnešiem ilgi. Tagad tie ir pieņemti, un "Latvijas Valsts ceļi" sākuši aparatūras iepirkuma procedūru.
"Patlaban notiek sarunas ar pretendentiem un dokumentu apmaiņa. Mēs ceram, ka tuvākajā laikā iepirkums noslēgsies, un varam plānot, ka pirmie posmi ar vidējā ātruma radariem tiks aprīkoti šī gada beigās: novembrī, decembrī.
Līdz nākamā gada aprīļa beigām varētu tikt aprīkoti visi 16 pirmie prioritārie posmi," informē "Latvijas Valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova.
Šie termiņi noteikti ar cerību, ka iepirkums noritēs bez aizķeršanās. Pieredze gan rāda, ka šādi konkursi parasti tiek pārsūdzēti, un tas darbu sākšanu varētu aizkavēt vēl par vairākiem mēnešiem.
