Nesen publiskajā telpā izskanēja, ka ir eksplodējis kāds auto ar gāzes iekārtu. Latvijā ir divi gāzes uzpildes veidi – populārākais ir ar apzīmējumu LPG, kamēr citur Eiropā plaši tiek izmantota cita gāze ar apzīmējumu CNG, kas Latvijā nav pārāk izplatīta, bet tieši šāds auto ir piedzīvojis sprādzienu.
Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes docents Gundars Zalcmanis raidījumam skaidroja, ka "jebkura gāze – saspiesta dabas gāze, vai sašķidrinātā naftas gāze, vai propāna butāna gāze kā mēs viņu pazīstam, vai tas būtu benzīna un gaisa maisījums vai dīzeļdegvielas un gaisa maisījums – jebkura degviela vai degmaisījums, kas sadeg motorā, ir sprādzienbīstams".
Viņš skaidroja, ka viena bīstamība ir, ja augstspiediena sistēma nav pietiekoši izturīga, šajā gadījumā saspiestās dabas gāzes augstspiediena balons, un otra bīstamība ir sprādzienbīstamais maisījums – degviela un gaiss, ko padod motorā.
Autoeksperts Uģis Vītols skaidroja, ka dabasgāza balonā tiek pumpēta ar lielu spiedienu, tāpēc baloni, kuros gāzi pilda, būtu regulāri jāpārbauda, lai tur nenotiek noplūdes vai sliktākā gadījumā kāda eksplozija.
Šobrīd ikgadējās tehniskās apskates reizēs gāzes balonus nepārbauda, jo tas esot diezgan sarežģīts process.
Bet regulāro auto gāzes balonu pārbaudes normu atcēla no šī gada sākuma, un šobrīd šādas pārbaudes ir pašu auto īpašnieku ziņā.
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gulbe stāstīja, ka sākotnēji bija pašu auto tirgotāju iniciatīva par nepieciešamību pēc šādām pārbaudēm.
"Vienošanās tolaik paredzēja, ka akreditāciju pārbaudes nokārtos auto dīleri savām pārstāvētajām auto markām. Diemžēl interese par šī pakalpojuma nodrošināšanu no biznesa puses nav pietiekoša, lai veiktu visu automobiļu marku CNG balonu inspicēšanu," atzina Gulbe.
"Šobrīd akreditētas ir tikai dažas institūcijas, kas var veikt pārbaudes ne vairāk kā trīs transportlīdzekļu markām. Tādējādi pārējo marku automobiļu īpašniekam (turētājam, valdītājam) nav iespēju atbilstoši ieviestajam regulējumu veikt CNG iekārtu pārbaudi, lai automobilim valsts tehniskajā apskatē tiktu dota atļauja dalībai ceļu satiksmē," prasības atcelšanas iemeslus skaidroja Gulbe.
Pašreiz Satiksmes ministrija meklē risinājumu, kas nodrošinātu iespējas veikt CNG iekārtu pārbaudes visu marku automobiļiem, nediskriminējot automobiļu īpašnieku pēc markas, modeļa vai vecuma.
Bet, kamēr likums nedarbojas, par automašīnu gāzes iekārtu pārbaudi ir jābūt atbildīgam katram autovadītājam un jāsaprot, ka gāzes iekārtām ir arī savs derīguma termiņš, un tās būtu jāpārbauda ik pēc četriem gadiem.
"Ir derīguma termiņš gluži kā sviestam, krējumam un pienam," salīdzināja Zalcmanis.
Uģis Vītols savukārt sacīja, ka "šādus balonus vajadzētu pārbaudīt pie tehniskās apkopes tad, motoram vai mašīnai jāveic tehniskā apkope, un tad mehāniķis apskatās arī šos balonus, jo tehniskā apskatē šos balonus neredz, tie ir noslēgtā telpā".
"Ja mēs izvēlamies šo alternatīvo degvielas veidu, kas ir lētāks, tad mums ir jāseko līdzi tai mašīnai, vismaz minimāli jāseko līdzi, tad šādu problēmu nebūs," sacīja Vītols.
Speciālisti gan norāda, ka auto ar gāzes iekārtām ir droši un nevajadzētu būt bažām par sprādzienbīstamību, bet par piesardzību tomēr nevajadzētu aizmirst.
Zalcmanis norādīja, ka balona ražotājam ir jānodrošina balona izturība 20 gadus, bet tas ir ideālā vidē, kur nav paaugstināts mitrums, kondensāts.
"Četru gadu pārbaude ir viens no tādiem faktoriem, un to jau mēs neesam izgudrojuši Latvijā, tās ir vispārējas tādas vadlīnijas, kuras ievēro gan Zviedrijā, gan citur. Pie mums arī būtu labi, ja to darītu," rezumēja Zalcmanis.
