Rīta Panorāma

Intervija ar Romualdu Ražuku

Rīta Panorāma

Imanta Ziedoņa dzeja angļu valodā – pirmo reizi Londonas grāmatu tirgū

Darbinieku tiesības svētku laikā

Kādas ir darbinieku tiesības svētku laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vai svētku brīvdienas darba devējam ir jākompensē? Kas notiek, ja tomēr oficiālajās brīvdienās ir jāstrādā? Un kas notiek ar šīm brīvdienām, ja svētku laikā ir paņemts atvaļinājums?  Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) LTV “Rīta panorāmai” skaidroja, kā ir ar darba tiesībām svētku laikā.

Vidēji mēnesī ir 22 darba dienas. Ja cilvēks strādā pa astoņām stundām piecas dienas nedēļā, tad mēnesī šādi tiek nostrādātas 176 stundas. Martā aina ir nedaudz citādāka, jo 30. datums ir noteikts kā oficiāla brīvdiena. Savukārt 29. marts ir pirmssvētku diena, kas nozīmē - neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts iestāde vai privāts uzņēmums, normāla laika darbiniekiem darba diena ir jāsaīsina par vienu stundu. Rezultātā martā cilvēkam 176 stundu vietā jānostrādā tikai 167.

Vai tas kaut kā ietekmē atalgojumu?

LABS darba aizsardzības konsultants Kaspars Rācenājs skaidro, ka darbiniekam, kuram ir noteikts normālais darba laiks un, piemēram, fiksēta alga 500 eiro mēnesī, ir  tiesības saņemt šos 500 eiro mēnesī par visu nostrādāto darbu laiku.

“Ņemot vērā, ka 30. marts ir diena, kad cilvēks nevar savu darbu veikt, jo valsts ir pateikusi, ka svētku dienā viņš darbu neveic, tad, lai saglabātu darbiniekam cieto algu 500 eiro mēnesī, šī summa tiek kompensēta. Darbinieks var darbu neveikt, bet tiek saglabāta atlīdzība 500 eiro apmērā,” skaidro Rācenājs.

Ja darbiniekam oficiālajās brīvdienās tomēr ir jāstrādā (un nav nozīmes, vai tas ir biroja darbinieks vai pārdevējs ar maiņu grafiku), darba devējam tas ir jākompensē.

“Likums atļauj kompensēt šo dienu divos veidos. Viens veids ir, ka mēs kompensējam ar atlīdzību, kas ir 100% apmērā,” norāda Kaspars Rācenājs.

Ja, piemēram, darba alga noteikta 10 eiro stundā, tad par 8 stundu darbu oficiālajā brīvdienā pienākas nevis 80 eiro, bet 160.

“Otrs variants, ka šī diena tiek kompensēta ar atpūtu citā nedēļas dienā,” stāsta Kaspars Rācenājs.

Tas nozīmē, ka darbinieks nevis saņem dubultu atalgojumu, bet kopā ar darba devēju vienojas par kādu citu brīvu dienu, kas tiek apmaksāta no darba devēja puses.

Nereti darbinieki svētku dienas izvēlas kā brīdi, kad paņemt ikgadējo atvaļinājumu. Piemēra, ja Lieldienu laikā tiek paņemtas brīvas divas nedēļas, tad tām klāt var pieplusot vēl divas apmaksātas brīvdienas.

“Situācijas, kad darba devējs ir piešķīris darbiniekam atvaļinājumu, kura laikā iekrīt svētku dienas, tad šis atvaļinājums tiek pagarināts par tām svētku dienām, kas iekrīt atvaļinājumā,” skaidro Kaspars Rācenājs.

“Darbiniekam ar darba devēju ir jāvienojas, kurā brīdī atvaļinājuma dienas tiks pievienotas vai nu nākamajam atvaļinājumam, vai arī tiek pagarināts šis piešķirtais atvaļinājums,” stāsta arodbiedrību pārstāvis.

Arī šeit nav nozīmes, vai strādā pēc maiņu grafika vai pa astoņām stundām piecas dienas nedēļā, noteikumi ir vienādi - svētku dienas atvaļinājumā darba devējam ir jākompensē.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti