Rīgā, Daugavgrīvas ielā, ilgus gadus ziedēja skaista ceriņu aleja. Šobrīd krūmi ir haotiski apgriezti, un iedzīvotājiem ir bažas, vai tie nākamajā pavasarī uzziedēs.
22. novembrī Jeļena Feofilova pamanīja, ka pagalmā rosās vīri ar motorzāģiem. Viņa zināja stāstīt, ka ceriņus 70. gados iestādījuši paši mājas iemītnieki.
"Jā, es piekrītu tie bija izauguši lieli, un, iespējams, bija vajadzīga kopšana, bet tai kopšanai jābūt ar prātu, nevis tikai ar zāģi," pauda Jeļena.
Komunikācija ar atbildīgajiem dienestiem Jeļenai nebija pārāk veiksmīga. Viens sūtīja pie otra. Tāpēc tapa vēstule ar situācijas izklāstu un jautājumiem Rīgas pilsētas izpilddirektoram, Mājokļu un vides departamentam, kā arī SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), kas ir dzīvojamo māju apsaimniekotājs Daugavgrīvas ielā 70.
Ceriņu krūmi iedzīvotājus pasargāja no ielas trokšņiem un izplūdes gāzēm. Krūmi apzāģēti pie vairākiem 70. nama korpusiem. Pie otrā korpusa nozāģēti arī lieli rožu krūmi.
"Šī zeme, kur arī konkrēti krūmi aug, ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Līdz ar to visus procesus, kas notiek šajā teritorijā, RNP būtu jāsaskaņo ar mums. Tas nenotika. Nebija ne saskaņošanas, ne aptaujas, nebija arī nekāda sludinājuma, ka – re, mēs plānojam veikt šādus darbus," norādīja Jeļena.
Ne vārda par krūmiem plānoto darbu sarakstā nav bijis minēts arī e-pakalpojumu portālā "E-Pārvaldnieks".
"Rīgas namu pārvaldnieks" skaidroja, ka, apsekojot dzīvojamās mājas teritoriju, ticis konstatēts, ka vairākās vietās krūmi būtiski traucē gājēju pārvietošanos. Tādēļ, lai izpildītu Rīgas domes saistošos noteikumus, dzīvojamās mājas labiekārtošanas darbu plānā iekļauta krūmu kopšana.
"Dekoratīvo krūmu apgriešana atkarīga no attiecīgās krūmu sugas, to vecuma," norādīja RNP Komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenevica. "Dārznieki katrā gadījumā individuāli izvērtē apgriešanas apjomu un tehniku. Darbi veikti augu miera periodā. Konkrētās mājas teritorijā ceriņu krūmiem tika veikta atjaunojošā apgriešana, proti, apgriežot krūmu, tiek veicināta jauno dzinumu veidošanās pavasarī."
Tāpat apsaimniekotājs atvainojās par pārpratumiem un solīja "nepieciešamās darbības, lai komunikācijas procesu uzlabotu".
Pēc Jeļenas vēstules saņemšanas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes speciālists, apskatījis "Rīgas namu pārvaldnieka" darbinieku paveikto, konstatēja, ka nozāģēto ceriņzaru kaudzes, kas sniedzas līdz pirmā stāva logiem, atstātas pie nama fasādes. Tāpēc lūdza skaidrojumu par situāciju, darbu nepieciešamību un atbilstību apstādījumu kopšanas mērķiem.
Tikmēr "Jāņa Aldermaņa dārzniecības" vadītāja, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne mierināja, ka ceriņš ir diezgan izturīgs un labi ataug, un nav liels risks, ja to nozāģē novembrī.
"Tas tā saucamais franču ceriņš Latvijā ir ļoti labi iedzīvojies, jo mums ir smilšainās augsnes, kuras ļoti piemērotas ceriņam, un arī ziemcietība pie mums viņam ir diezgan laba," sacīja bioloģe. "Ja tas nav jauns stādījums, ja tas ir ieaudzis, normāls liels krūms, gandrīz ar 99% pārliecību var teikt, ka tas izdzīvos un pavasarī ļoti smuki dzinumi nāks ārā."
Tiesa gan, Rožukalne atzina, ka apgriešana jāveic akurāti, ar asām šķērēm, veicot taisnus griezumus un veidojot estētisku skatu.
Šis process vēl nav galā, jo nogriezto krūmu kaudzes no māju korpusu pagalmiem joprojām nav aizvāktas un oficiālu atbildes vēstuli no "Rīgas namu pārvaldnieka" Jeļena vēl nav saņēmusi. Skatam paveras nekvalitatīvi veikts darbs un apsnigušas zaru kaudzes.
