Atzīmējot Lāčplēša dienu 11. novembrī, atceramies to, cik stipra bija Latvijas armija, kas pirms 101 gada cīnījās par valsts pastāvēšanu. Arī šodien starp mums ir stipri mūsu zemes sargi, tādēļ šonedēļ Latvijas Radio iepazīstina ar pieciem karavīru stāstiem. Viens no tiem ir par virsseržantu Vairi Kraševski.
Karavīru stāsti
- No pedagoģes par militāro policisti – Annas Berkmanes ceļš līdz dienestam NBS
-
Nopietns pienākums, nevis hobijs. Saruna ar zemessargu Ričardu Bataragu
-
Veikt uzdevumu un veiksmes gadījumā izdzīvot – virsseržants Vairis Kraševskis par karavīra būtību
-
Varam būt vēl stiprāka tauta. Saruna ar ūdenslīdeju-atminētāju Sergeju Juhno
-
Misijās nav problēmu, ir tika izaicinājumi. Saruna ar virsseržantu Pēteri Muižnieku
Kraševskis stāsta, ka nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, vai katrs karavīrs ir jāsalauž psiholoģiski: “Tas ir individuāli. Mēs esam indivīdi, katram ir savs ego. Kuram jaunietim vairāk radziņu aug, kuram mazāk. Tāpēc jau ir šī sistēma, kā jebkurā sfērā ir gan apbalvojumi, gan sodi. Šis arī ir mans lauciņš – runāt ar karavīru, pārliecināt, pierādīt viņam, ļaut viņam pašam nonākt līdz pozitīvam iznākumam. Un tas nav viegli, bet tas ir jādara. Tas ir mans un visu instruktoru pienākums.”
11. novembris ir atceres diena arī virsseržanta ģimenē – viņa vectēvs Kārlis Kraševskis bija Brīvības cīņu dalībnieks.
Novembrī viņš par to bieži domā, lūkojoties vecās fotogrāfijas: “Paskatos uz šiem puišiem, kas toreiz bija 20 gadus veci vai jaunāki. Skatos uz viņiem un brīnos par viņu uzņēmību, par apziņu. Grūti pateikt, vectēvs ir miris, un man nebija iespējas viņam pavaicāt – kas deva šo pārliecību, šo ticību?”
Ārkārtas situācija šogad ieviesusi savas korekcijas arī Lācplēša dienas svinībās, bet ierasti 11. novembris karavīriem bijis spraigs laiks, kad daudz brauc uz skolām, bērnudārziem, muzejiem, pansionātiem un bērnunamiem. Tāpat karavīru pienākums šai laikā vienmēr bijis piedalīties svinīgajos pasākumos, parādēs, lāpu gājienos, nest karogus un dziedāt: “Lielvārdes garnizonā darbojas ļoti labs kolektīvs “Miera vēji”. Es dziedu, spēlēju ģitāras dažādas.”
Patriotisma sajūta Kraševskim galvenokārt saistās ar atbildību. “Tā ir atbildība par savu ģimeni, par saviem bērniem, par savu māju, tuvajiem. Tā ir atbildība par mūsu dzīvi, tautu un nākotni,” uzskata virsseržants.
