Panorāma

No Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozagtas vērtīgas grāmatas

Panorāma

Panorāma

RDzN pasaulē nācis jau septītais ukraiņu bērniņš

Rīgā pasaulē nācis jau septītais Ukrainas kara bēgļu bērniņš

Rīgas Dzemdību namā pasaulē nācis jau septītais ukraiņu bērniņš, kura mamma, bēgot no kara, mazuli laidusi pasaulē Latvijā. Vēl 54 grūtnieces ir stājušās uzskaitē un pie mūsu ārstiem uzrauga savu un gaidāmā mazuļa veselību. Sievietes atzīst, ka šīs nav tādas dzemdības, kādas viņas plānojušas. Vīri palikuši Ukrainā un savus bērnus ierauga tikai telefona ekrānā. Taču mierīgas debesis virs galvas un drošība šobrīd ir vissvarīgākā.

Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?

 

  • Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
  • Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
  • Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
  • Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
  • Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
  • Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Divus gadus jaunākā Nastja apķērusi māsu Dašu. Viņa bija cieši blakus arī vakar, kad pasaulē nāca mazais Ivans. Dašas stiprais balsts bija nevis vīrs, bet māsa.

“Vīram vectētiņš bija Ivans. Un otrs vecvectētiņš arī. Skaists vārds. Krievu, ukraiņu. Sens, spēcīgs vārds,” par dēla vārda izvēli saka Daša.

Viņa pastāstīja, ka līdz robežai vien braukusi sešas dienas: “Bija ļoti lieli sastrēgumi. Domājām – vēl diennakti uz robežas būsim. Bet redzēja, ka esmu stāvoklī un palaida bez rindas.”

“Tu esi šeit, drošībā, bet morāli esi tur, tajos notikumos. Kad tu zvani mammai pa telefonu, visu laiku nepārtraukta sirēna fonā. Katru sekundi tu saproti, ka kaut kas var notikt un tu viņu vairs nesatiksi,” saka Nastja.

Par valsts izvēli jautājumu nebija, jo Nastjas vīrs ir latvietis. Darbs informācijas tehnoloģiju jomā ļāva viņam strādāt no sievas dzimtās pilsētas Dnipro.

“Iemīlējāmies no pirmā skata un pēc pusgada apprecējāmies. Dzīvojām Ukrainā, jo viņam ļoti patika. Tikai tagad, kad sākās agresija, atgriezāmies,” stāsta Nastja.

Tikmēr savu mazo Ivanu tētis redzējis vien caur telefona ekrānu. “Viņš paskatījās uz viņu. Apraudājās. Viņam ir ļoti žēl, ka nav man blakus,” saka Daša.

Pēc piecām nedēļām jaunākajai māsai Nastjai būs jāatgriežas dzemdību namā, jo arī viņa gaida bērniņu. “Ukrainā ir tāds ticējums: ja meitene padzeras no krūzītes, no kuras dzērusi grūtniece, arī viņa paliks grūta. Māsa no manas krūzes kafiju padzēra un tagad gaida mazuli.”

Māsas atzīst, ka grūtniecēm karš sagrauj visus sapņus.

“Tu iedomājies, kā tu dzemdēsi, pa kurām ielām staigāsi ar ratiņiem. Un tad tas viss sabrūk. Un tu brauc uz kaut ko nezināmu,” stāsta Nastja.

“Es novēlu, lai viņš aug kopā ar mammu un tēti. Un es ceru, ka tas būs Ukrainā. Varbūt pat pārcelsimies. Bet lai mazulim būtu blakus tētis,” uzsver Daša.

To pašu saka māsa Nastja: “Es viņam novēlu atgriezties mājās, pie tēta. Lai viņš aug laimīgs, ģimenē ar vecmāmiņām un vectētiņiem, kas palika tur.

Un es novēlu viņam mierīgas debesis virs galvas.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt