Projekts “Uzdrīkstēties. Atgriezties” trīs multimediālos stāstos par radošiem cilvēkiem, kas atgriezušies no dzīves Rīgā vai ārzemēs, meklē atbildes uz šo un daudziem citiem jautājumiem par radošu cilvēku dzīvi reģionā.
- Evija Piebalga atgriešanos Latgalē sauc par mērķtiecīgu soli, dzīvo Rēzeknē un palīdz jaunajiem uzņēmējiem
- Alvis Berngards dzīvi Latgalē redz kā mērķi perspektīvā; jau šobrīd iegulda sevi projektos Rēzeknē un citviet
- Ieva Saliete no Vācijas pārradās ģimenes dēļ; karjeru ārvalstīs apvieno ar dzīvi Latgalē
- Jaunu un mērķtiecīgu cilvēku atgriešanās Latgalē - izņēmums, nevis likumsakarība un ierasta prakse
Ir daudz uzņēmīgu ļaužu, taču daļai ir jāsaprot, ka neviens viņiem neko nav parādā
Evija Piebalga
Dzimtā vieta: Vārkava
Dzīvesvieta: Rēzekne
Atgriešanās statuss: pirms gada atgriezusies no dzīves Rīgā
Izglītība: Rīgas Paula Stradiņa Universitāte, šobrīd Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studente
Profesija: sabiedrisko attiecību speciāliste
Darba vieta: LIAA Rēzeknes Biznesa inkubators
Evijas dzimtā vieta ir Vārkavas novads.
Tas ir viens no mazāk apdzīvotajiem un tā dēvētajiem nabadzīgākajiem Latvijas novadiem, kur pērn dzīvoja vien nepilni 2000 iedzīvotāju.
“Tā ir vieta, no kurienes es nāku, kur dzīvo 95% no manas ģimenes, kur dzīvo mani vecvecāki, mani vecāki, līdz ar to šeit nav vietas statistikai,” saka Piebalga.
“Tas ir stāsts par kaut ko citu. Tas ir stāsts par vietu, no kuras es nāku. Tur dzīvo ļoti uzņēmīgi cilvēki. Daudzi no tiem ir realizējuši tādu pašu projektu kā es, ir atgriezušies.
Daudzi ir atgriezušies savu vecāku zemnieku saimniecībās. Ieguvuši labu izglītību un pieredzi, viņi turpina ar pavisam citu jaudu darīt to, ko jau ir iesākuši viņu vecāki un vecvecāki,” stāsta Piebalga.
“Īstenībā ar inkubatoru ir interesanti. Ja pēc tādas klasiskas definīcijas, tad ne visi mūsu inkubatora uzņēmēji ir tādi radošie uzņēmēji, ne visi nāk no radošām nozarēm,” klāsta Piebalga.
Savu lēmumu atgriezties reģionā Evija uzskata par mērķtiecīgu soli, kas ir ļāvis viņai iegūt daudz jauna.
“Šis ir ļoti mērķtiecīgs solis atgriezties reģionā, jo es ļoti daudz kam no tā, ko es darīju Rīgā, pēkšņi vairs nespēju ieraudzīt pievienoto vērtību,” saka Piebalga.
Pirms atgriezties, vēlas sevi pierādīt plašākos mērogos
Alvis Berngards
Dzimtā vieta: Rēzekne
Dzīvesvieta: Rīga
Atgriešanās statuss: plāno nākotnē
Izglītība: Latvijas Mākslas akadēmija
Profesija: keramiķis, dizaineris ar specializāciju produktu dizainā
Nodarbošanās: grafiskais dizains
Savā darbā pienesumu devis arī reģionam, strādājot pie tādiem projektiem kā Lūznavas muižas zīmols “Mūza”, Rēzeknes kafejnīcas “Putni” identitāte, Gunāra Igauņa šmakovkas etiķetes.
Reģionu nākotnes izaugsmi viņš redz, attīstot dizaina domāšanu.
“Radošuma, es domāju, ir daudz, bet varbūt trūkst tā pasaules redzējuma. Es arī ieteiktu riskēt, doties ārpasaulē, iepazīt cilvēkus, redzēt kā tas notiek. Ja man pirms tam augstākais skatu punkts bija Rīga, tad, kad tu esi Rīgā, tu esi savu acu skatu pavēris tik tālu, ka tu redzi, kas notiek Ņujorkā, Stokholmā, Eiropā. Daudz plašākā līmenī. Ja tu redzi, kā tas notiek tur, tad tu tās zināšanas savelc kopā, un tu jau viņas vari atvest atpakaļ. Es arī ieteiktu radošajiem cilvēkiem nedoties tālāk, bet atgriezties atpakaļ,” stāsta Alvis.
Šobrīd gan uz Latgali Alvis pārcelties neplāno, tas ir viens no viņa ilgtermiņa dzīves mērķiem.
Lai atgrieztos, ir nepieciešams pierādīt sevi kā nozares speciālistu Rīgā vai ārvalstīs, un tad ar izveidotu klientu loku būs iespējams domāt par strādāšanu citviet arī reģionā.
Ja strādā, tikai pelnot naudu, tu pazūdi un zaudē jēgu, kam to dari, un nejūti to pēcgaršu darbam,”
saka Alvis.
Lai arī šķēršļi veiksmīgas atgriešanās stāstam ir vairāki, tostarp arī materiāli, Alvis neslēpj, ka arī vietējai sabiedrībai un pašvaldībām ir jābūt ieinteresētām jauno cilvēku piesaistē. Tālums no Rīgas nav būtisks.
“Man liekas, ka attālums nav tik liels šķērslis. Galvenais, lai apkārt ir kultūras dzīve, lai tu nestagnē, lai apkārt ir cilvēki, no kuriem tu mācies,”
norāda Alvis.
Viegli «pārstādāmais» izņēmums
Ieva Saliete
Dzimtā vieta: Rīga
Dzīvesvieta: Rēzekne
Atgriešanās statuss: pirms 7 gadiem pārcēlusies no dzīves Freiburgā uz Rēzekni
Izglītība: Latvijas Mūzikas akadēmija, Freiburgas Mūzikas augstskola, Bāzeles Shola Cantorum
Profesija: klavesīniste
Nodarbošanās: brīvmāksliniece, ansambļa “Les Passions de l'âme” klavesīniste
Šeit dzīvoju tāpēc, ka satiku savu vīru, kas ir no Latgales, kurš nav viegli “pārstādāms”.
Es esmu ļoti viegli “pārstādāma”. Mūziķis – tā ir darba profesija, kas der visur pasaulē,” stāsta Saliete.
Pirms daudziem gadiem - 1996. gadā -, kad robežas uz Eiropu vēl bija slēgtas, aizbraukšana studēt uz ārzemēm Ievai Salietei bija liela uzdrīkstēšanās.
Ilgus gadus strādājot, viņa ir spējusi iegādāties savu instrumentu un kļūt par Šveices senās mūzikas orķestra “Les Passions de l'Ame” klavesīnisti.
Tomēr kopumā savu iespēju atgriezties Latvijā un dzīvot Latgalē, paliekot arī par savas jomas profesionāli, Ieva uzskata par izņēmuma gadījumu.
Šobrīd Ievas dzīves modelis atšķiras no citiem. Tas ir laikietilpīgs, pavadot trīs stundas ceļā uz Rīgu, tad lidojumos uz Eiropas pilsētām.
Tomēr tas ļauj viņai realizēt savu muzikālo karjeru, būt par mammu trīs bērniem, kā arī nodrošināt sevi materiāli. “Sevi nodrošināt ir iespējams arī tad, ja strādā tikai Šveicē. Latvijā es nestrādāju peļņas dēļ,” saka Saliete. “Te to daru, jo man ir vēlme piedalīties Latvijas mūzikas kultūras dzīvē un arī satikt draugus. Bet, jā, man arī ir ļoti daudz brīvā laika. Mūziķis nestrādā no astoņiem līdz pieciem. Kad ir projekts, vienu nedēļu neesmu mājās, bet pārējās trīs es esmu mājās un varu gatavoties saviem nākamajiem projektiem, varu būt kopā ar bērniem, varu arī atpūsties, kas arī ir svarīgi,” klāsta mūziķe.
Domāju, nemaz par sliktu nenāk pieredze ārzemēs, lai tad ar apgriezieniem strādātu šeit. Es arī ceru, ka jaunieši atgriezīsies šajā tālajā galā, jo vides ziņā te ir ļoti labi.
Dzīvot Latgalē nozīmē prast strādāt attālināti, dibināt uzņēmumus un būt aktīviem
“Uzdrīkstēties. Atgriezties”. Visi trīs šī stāsta varoņi – Evija, Alvis Ieva –, lai varētu atļauties atgriezties, ir devušies iegūt izglītību un smelties pieredzi citur – Rīgā vai ārzemēs. Latgalē viņi redz gan mājvietu, gan vietu, kur realizēt savu radošo potenciālu.
Tomēr viņu atgriešanās stāsti ir izņēmumi un uzdrīkstēšanās, nevis ierastā prakse.
Latgalē ik gadu iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 6000, viņu starpā ir ne tikai sirmgalvji, bet arī jaunieši, kas saskata dzīves iespējas citur un aizbrauc uz neatgriešanos.
Tiem, kas vēlas atgriezties, ir jāspēj organizēt savu darbu pašiem, dibinot uzņēmumus vai strādājot attālināti.
Turklāt arī atalgojuma līmenis Latgalē ir par 35% zemāks nekā Rīgas reģionā.
Tādēļ ir skaidrs, ka Latvijai kā Rīgā centrētai valstij, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā un tās apkārtnē, ir nepieciešams meklēt ilgtermiņa risinājumus, kas motivētu jaunus un radošus cilvēkus uzdrīkstēties un atgriezties dzīvot reģionos.
Kopsavilkums:
- Atgriešanās stāsti ir izņēmuma gadījumi, nevis norma. Migrācija no Latvijas reģioniem uz Rīgu vai ārvalstīm joprojām turpinās, ik gadu samazinot iedzīvotāju skaitu Latgalē.
- Materiālais faktors joprojām ir viens no galvenajiem atgriešanās šķēršļiem. Vidējā darba samaksa Latgales reģionā ir par 35% zemāka nekā Rīgā.
- Darba iespējas reģionā radošā profesijā ir ierobežotas. Bieži vien darbu reģionā nepieciešams organizēt pašam, dibinot uzņēmumu vai strādājot attālināti.
- Mūsdienu tehnoloģiju attīstība dod reģioniem iespēju piesaistīt jaunos profesionāļus, kas spēj strādāt attālināti ar jauno tehnoloģiju palīdzību.
Projektu “Uzdrīkstēties. Atgriezties” finansējusi un atbalstījusi Kultūras ministrija.