Ikdienā viņai ļoti patīk sportot, tāpēc radošo pakalpojumu centrā „Zeimuļs”Kristīnei notiek ikdienas sporta nodarbības. Kā atzīst pati Kristīne, viņas pieredze skaistumkonkursos nav liela, taču vērtīga. Meitenes balsī gan ik pa laikam var dzirdēt ironisku pieskaņu.
Tas audzina raksturu
„Es nekad neesmu bijusi skaistumkonkursu fane. Kad gāja "Mis World", es skatījos šo konkursu, man bija vienmēr jautājums – kāpēc sievietēm tas vispār ir vajadzīgs? Kāpēc viņas to dara? Man tas likās aizskaroši, ka sievietei ir jāiziet peldkostīmā publikas priekšā, man likās, ka tas ir sieviešu tiesību pārkāpums. Tagad es esmu izaugusi, varbūt mani uzskati nav nemaz tik ļoti mainījušies, bet es sapratu, ka sievietes pašas pie tā ir vainīgas. Neviens viņas uz to nespiež, tātad sievietēm tas ir kaut kādā ziņā vajadzīgs. Es uzskatu, ka visa diskriminācija, kas notiek pret sievietēm kaut kādā ziņā ir [viņu pašu] daļa, jo viņas to pieļauj. Un es esmu viena no tām, forši!” saka Kristīne.
Savukārt Lingitas pirmais konkurss notika Filipīnās, kur viņa piedalījās internacionālajā „Playboy” modeļu konkursā. Lingita ir pašmāju dziedātāja un modele, kura plašāku atpazīstamību ieguva pēc dalības televīzijas šovā „O-kartes skatuve”. Lingita uzskata, ka uzvara šajos konkursos nav galvenais.
„Protams, tev citreiz sāp sirds, ka tu esi ieguldījis tik daudz laika, gatavojies vairākus mēnešus iepriekš, bet nav jau svarīgākais tas, ka tu atnāc ar 10 kroņiem uz galvas, svarīgākais ir tas, ko tev tas konkurss iedod, kādas emocijas tev tas sniedz un kādu pieredzi. Un vai tu vari mācīties un attīstīties,” spriež Lingita.
Skaistumkonkursos visas nedēļas garumā notiek dažādas nodarbības pirms fināla. Piedalīšanās konkursā nozīmē sagatavot sevi ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Bieži vien intensīvo treniņu un laika trūkuma dēļ nākas saskarties ar stresa situācijām, stāsta Lingita un Kristīne.
„Tas audzina raksturu, bieži tāpēc, ka tev vajag saņemt kritiku un vēl smaidīt par to, bet tev arī katru dienu jāizskatās uz 100%. Un tas nemaz nav viegli. Man nepatīk tik liela kosmētikas kārta, un vispār es esmu par dabiskumu, bet nākas sevi pārkāpt,” atklāj Kristīne.
„Tā nav, ka tu tikai atbrauc, nostājies, izej vienreiz un viss. Ar to nebeidzas. Tas ir tikai pats, pats beigu posms. Visa nedēļa ir darbs. Pats grūtākais, kas konkursos ir, vismaz man personīgi, ir tas, ka no rīta notiek treniņi un sagatavošanās finālam, bet vakarā tev sevi labi jāparāda. Tas nozīmē, ka ir miega trūkums. Tev jābūt visu laiku uz strīpas, ka tu reāli esi līmenī. Tev katru dienu ir labi jāizskatās, un tas ir treniņš. Jo es arī pati bieži skatos kaut kādas savas kļūdiņas no malas -tu skaties bildes, un es pati redzu - var redzēt, ka es neesmu izgulējusies. Acīs, tas parādās acīs. Bet ir jācenšas izdarīt tā, lai tas neparādās ne sejā, ne kaut kādās ķermeņa kustībās,” stāsta Lingita.
Dalībniekus gatavo arī emocionāli
Mediju uzmanība nereti rada papildu uztraukumu, tāpēc paralēli fiziskajiem treniņiem dalībnieki tiek sagatavoti arī emocionāli. Agritai ir 20 gadu pieredze darbā ar nacionālā skaistumkonkursa dalībniekiem. Viņa darbojas kā dalībnieku atlases eksperte, matu dizainere un psiholoģe. Agrita stāsta, kā atlase un treniņi ietekmē konkursantu personības izaugsmi.
„Kad mute tiek atvērta, mēs uzreiz saprotam, kas lācītim vēderā. Un tāpēc tie jautājumi ir ļoti īpatnēji, katrs žūrijas loceklis sagatavo savus jautājumus, iepriekš mēs par to nevienojamies. Redzot jaunieša attieksmi, kustības, kā viņi reaģē uz šādiem jautājumiem, ir iespējams pateikt, kā konkursa laikā, kā pēc konkursa uzvedīsies šis jaunietis, cik viņam būs viegli, grūti, cik uz šo brīdi viņš ir gatavs šādam konkursam, un mēs redzam daudzas reakcijas, kādas tu nevari noslēpt,” stāsta Agrita.
Treniņos ar skaistuma konkursa dalībniekiem Agrita izmanto gan praktisko psiholoģiju, gan netradicionālās metodes. Tas nepieciešams, lai dalībnieks labāk iepazītu sevi un apzinātos savu iekšējo potenciālu.
„Protams, jaunieši var arī atteikties, bet vēl tāds gadījums nav bijis, kad kāds būtu atteicies, kopā ir apmēram 7-10 treniņi, pēdējā treniņā tiek piedāvāts tā kā staigāt, kāpt uz stikliem, stikla lauskām. Šī ir ļoti laba metode, ja tu spēj uzkāpt uz stikliem, tad kas tevi spēj uztraukt. Nu kas? Kaut kādi anonīmi komentāri? Vai ko par tevi kāds saka sliktu?” skaidro Agrita.
Pastāv stereotips, ka skaistumkonkursos notiek cīņa ne tikai uz skatuves, bet arī ārpus tās, tāpēc jāuzmanās no konkurentiem, lai konkursa laikā nepaliktu bez kleitas vai kurpēm. Gan meitenes, gan Agrita uzskata, ka negodīgas metodes izmanto cilvēki, kas ir nepārliecināti par sevi. Nopietnākos konkursos, esot aizkulisēs, dalībniekiem nav laika vienam uz otru skatīties, jo ir jādomā par to, kā sevi labāk parādīt iznācienos. Bet reizēm gadās arī citādi.
„Ir dzirdēts, sevišķi ārzemēs, ka iegriež kurpēm papēžus un naglas saber kurpēs, un košļājamo gumiju matos iesmērē, jā, ir dzirdēts par šādiem gadījumiem, tos mēs ar jauniešiem arī izrunājam. Ja gadījumā iesprūst papēdis skatuvei kaut kur, kā no šīs situācijas iziet, tiešām ar humoru un labu smaidu, to pārvēršot par joku. Iespējams, es esmu zibens novedējs aizkulisēs. Misteram trīs dienas pirms konkursa izsita mašīnai stiklus, arī tādi ir bijuši gadījumi, bet beigās viss beidzās labi, stikli arī tika ielikti, un arī domājām, ka droši vien tas ir uz labu, un tā arī bija - Kaspars Romanovs kļuva par misteru Latviju,” atceras Agrita.
Savukārt Lingita atklāj, ka „pati dzirdējusi, ka ir meitenes, kas griež citām kleitas vai kurpes, lai uzvarētu, bet, paldies Dievam, man tas tā nav gadījies, man visas meitenes bijušas jaukas un viss ir bijis labi.
„Manuprāt, tas ir atkarīgs no tevis paša, jo - kā tu izturies pret cilvēkiem, tā parasti cilvēki izturas pret tevi. Un es vienmēr esmu centusies jauki izturēties arī pret saviem konkurentiem,” saka Lingita.
Stingrie organizatori
Skaistumkonkursi sastāv no vairākiem iznācieniem. Meitenēm ir jāparāda sevi no labākās puses gan tautastērpā, gan vakarkleitā, gan peldkostīmā. Visi iznācieni tiek iepriekš iestudēti un izmēģināti. Arī ar pārģērbšanos. Mēģinājumos ir svarīga arī punktualitāte. Ja kaut viens dalībnieks nav ieradies, kavējas viss process. Piemēram, Taizemes konkursa rīkotājiem bija svarīgs sacensību tēls pasaules mērogā, stāsta Kristīne.
„Pāris reizes organizators mums pateica visām, lai mēs noprastu, ka mums var būt nepatikšanas. Protams, meitenes, tas ir tikai viens vakars jūsu dzīvē, tas nav nekas tāds nozīmīgs, tas tikai skaistuma konkurss. Bet atcerieties, ka tas būs internetā, ka šis video nekad nepazudīs no interneta, ka visa pasaule redzēs jūsu kļūdas. Uz priekšu, meitenes! Vēlu veiksmi!” ar smiekliem organizatora teikto atminas Kristīne.
Konkursā nereti nākas saskarties ar neparedzētiem gadījumiem, piemēram, konflikti ar organizatoriem, kuru dēļ meitenes izstājas no konkursa. Kristīne stāsta, ka Taizemē viņa saskārusies tieši ar šādu gadījumu, kad konkursā no 75 meitenēm 3 aizbrauca prom, pirms sākās visi treniņi.
„Es nezinu visu situāciju, es dzirdēju, ka viņas pašas rakstīja, ka viņām pateica kaut kas no darbiniekiem, kāpēc viņa tik resna atbrauca. Un viņas pat nepabrīdināja organizatorus, vienkārši aizlidoja prom. Un tad mums paņēma pases, lai nebūtu tādas situācijas. Vienkārši, lai brīdinātu viņus, tāpēc, ka organizatori ir saplānojuši visu uz 75 meitenēm, protams, viņus var saprast. Un tad pēkšņi trīs aizbrauc prom, pat nepabrīdinot,” stāsta Kristīne.
Tiem jauniešiem, kuri vēlas piedalīties skaistumkonkursos, Kristīne, Lingita un Agrita iesaka kārtīgi padomāt, vai tas tiešām ir nepieciešams. Ir jāsaprot, ka konkursam jābūt pirmajā vietā: ir jāizskatās labi visu laiku un jāatsakās no citiem plāniem, tai skaitā mācībām.
„Ja tu esi iesācis, konkursā tu esi nokļuvis, tu esi izvēlēts, tad pēc iespējas ātrāk tev vajadzētu saprast, vai tu tiešām gribi turpināt. Ja nē, tad neparaksti līgumu un ej prom un dod vietu nākošajam. Nevis esi visu laiku konkursā, visu laiku tu čīksti un pīksti, ka tu negribi to, tas ir tāds egoisms zināmā mērā, jo - kāpēc tad nedot vietu citam? Apskaties, kā saka, pa lodziņu, tas man nepatīk, to es negribu, es to nespēju, nevaru, tas nav priekš manis, paldies, uz redzēšanos,” saka Agrita.
Vaicātas par pašu attieksmi pret skaistumkonkursiem, Agrita atbild, ka tā ir vērtīga dzīves skola visam mūžam, taču Kristīne un Lingita uzskata, ka pārāk bieža dalība konkursos zaudē savu jēgu un vērtību.
„Vēlos no tās konkursu vides mazliet atpūsties, jo es tagad iedomājos, man viss atkal jāmeklē, jārunā, vai viņi man nevar kaut kā palīdzēt..Tas nav tik vienkārši. Ja tu sāc visu laiku braukāt pa konkursiem, tas nav tik īpaši, tā vairs nav tā gatavošanās, tas vairs nav tas uztraukums, tas vairs nav tā, ka tu esi iekšā satraukts - nu, kā būs, vai man izdosies, vai man neizdosies...Es pazīstu meitenes, kam tiešām tie konkursi tā kā sports,” atzīst Lingita.
Līdz trīsdesmitajiem gadiem skaistuma konkursi Latvijā raisīja ažiotāžu dzeltenajā presē un interesi sabiedrībā. Pasaulē skaistuma konkursi uzplaukumu piedzīvoja pēckara gados, tomēr mūsdienās gan Latvijā, gan pārējā pasaules daļā tie tiek vērtēti pretrunīgi. No vienas puses, tā ir iespēja pārstāvēt savu valsti, apceļot pasauli un iegūt jaunu pieredzi. Taču sabiedrība diskutē, cik ētiski ir vērtēt sievietes skaistumu, ja katram izpratne par to ir dažāda. Par spīti diskusijām skaistumkonkursi notiek un tos vēro miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tāpat cilvēki paši ir radījuši savus skaistuma etalonus, kuri kalpo par galvenajiem kritērijiem konkursos. Sabiedrības vēlme ievērot noteiktus skaistuma standartus pierāda to, ka pasaulei šādi konkursi ir nepieciešami.
