Barkavas pansionāts ir viens no Madonas novada četriem veco ļaužu pansionātiem un izvietots pagasta centrā vienā ēkā ar pagasta pārvaldi un bibliotēku. Līdz ar jauno telpu nodošanu sirmgalvju rīcībā būs arī pirmais stāvs. Jaunajās istabās vieta paredzēta pārsvarā gulošiem iemītniekiem, tāpēc tās aprīkotas ar funkcionālajām gultām.
„Tieši smagākajiem, kuri ir mazkustīgāki un arī no drošības viedokļa tas ir pirmais stāvs,” saka Barkavas pansionāta vadītāja Ināra Juška.
Sociālie darbinieki atzīst, ka arvien vairāk kļūst sirmgalvju ar smagām, ielaistām kaitēm, tāpēc bieži vien ar mājaprūpi vien vairs nepietiek - uzraudzība veicama augu diennakti. „Tad, kad redzam, ka cilvēkam mājas aprūpes pakalpojums vairs neapmierina, tiek piedāvāta institūcija vai arī cilvēki izvēlas dzīvot pie kāda radinieka,” pauž sociālā dienesta vadītāja vietniece Anita Biķerniece.
Viena pansionāta iemītnieka uzturēšana Madonas novadā izmaksā vidēji 330 eiro mēnesī un tā kā pārsvarā pansionātos nonāk vientuļie ļaudis ar mazām pensijām, pašvaldībai nākas starpību piemaksāt. Neraugoties uz nodrošinātajiem sadzīves apstākļiem, vairumam sirmgalvju trūkst ierastās vides, taču viņi ir iemācījušies samierināties.
„Divus gadus es ārkārtīgi skumu pēc Cesvaines, neizsakāmi. Ja 45 gadus ir nodzīvots skaistajā Cesvainē, un liktenis mani ir ielicis šeit, pa šiem diviem gadiem es domāju, ka cilvēks nevar pārāk pretoties liktenim. Tomēr ir jāsamierinās,” atzīst pansionāta iemītniece Marianna Tomiņa.
Savukārt cita pansionāta iemītniece Helēna Broka uzsver, ka ir apmierināta ar dzīvi pansionātā. „Es esmu ļoti apmierināta, jo pēc kājas operācijas es taču staigāt nevarēju. Ko tad es viena pati savā mājiņā darītu?” norāda Broka.
Pašlaik Madonas novadā pansionātos dzīvo vairāk nekā pusotra simta sirmgalvju, savu kārtu šobrīd gaida vēl 24, taču skaits parasti palielinās, tuvojoties ziemai.
