Toms Treibergs: Ienirt notikumu okeānā

Svētdien demonstrētajā raidījuma „100 g kultūras” balvas „Kilograms kultūras” pasniegšanā kā Gada notikums kultūrā – pēc skatītāju balsojuma – izzīmējās jaunais Bībeles tulkojums latviešu valodā. Sekojot balsojuma attīstībai, jāatzīst, ka neviens no abiem kandidātiem - finālistiem (Cēsu mākslas festivāls un projekts „Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums”) nepietuvojās līdera pozīcijai balsu skaita ziņā. Protams, tas gan neatņem šo norišu līdzvērtīgo būtiskumu mūsu kultūras telpā.

Ko iespējams secināt pēc šādas aktivitātes mūsu sabiedrībā, pār kuru arvien vairāk apliecas sekularitātes ciešais loks? Kā to raidījumā minēja teologs, mācītājs Juris Cālītis – acīmredzot, cilvēki arvien vairāk tiecas pēc tām vērtībām, kuras nodrošina eksistences pamatu, pēc patiesā un tīrā. Pēc dvēseliskā. Bībeles fenomens slēpjas šī rakstu kopuma daudzveidīgumā. Tā nav tikai garīga grāmata, kurā sniegti priekšraksti par to, kā būtu jātic un kam konkrēti. Nu, labi, ir jau arī tie, taču lappušu tūkstotī jūs atradīsiet gan vēstures annāles, valdnieku ciltsrakstus, mīlas poēziju, dzīvesziņas apliecinājumus, vīzijas par pasaules nākotni (ļoti krāšņas vīzijas), loģiku un retoriku attīstošas līdzības grieķu filozofijas ierāmējumā, padomus ētikas un morāles, kā arī, khm, higiēnas jautājumos.

Tagad visam iepriekšminētajam iespējams „izkļūt cauri” ar krietni mazākām pūlēm, kā 1965. gadā revidētā tulkojuma gadījumā. Taču arī jaunais tulkojums atsevišķās epizodēs kļūst liekvārdīgs un konstrukcijas ziņā sarežģīts, kamēr iepriekšējā versija šķiet kodolīgāka un skaidrāka. Bet tās tomēr ir detaļas. Pamatā teksts ir maksimāli pietuvināts skaidrai, konkrētai, bet tāpēc ne mazāk izteiksmīgai formai, kas seno tekstu lasīšanu padara līdzvērtīgāku šodien darinātu tekstu iepazīšanai.

Negribētos jaunā tulkojuma panākumus balvas iegūšanas sakarā saistīt ar ticīgo sabiedrību vien. Pateicoties, piemēram, Ulda Bērziņa klātbūtnei Bībeles tulkotāju komandā, iezīmējas tāda lasītāja tēls, kurš ir vai nu agnostiķis vai ateists, bet kurš novērtē senu valodu un konceptu atdzīvināšanu šodien. Labs sākums šādas vērtības izveidei bija intervija ar dzejnieku kādā no žurnāla „Rīgas Laiks” pērnajiem numuriem. Tajā Bērziņš stāstīja ne tikai par būtisko un interesanto Bībeles tekstā, bet arī Korānā.

Nepieciešamība orientēties Svēto Rakstu sižetiskajās pamatnostādnēs skar katru intelektuālu cilvēku, ar šo vārdu salikumu saprotot izzināt kāru, atvērtu un sociāli aktīvu būtni, kura par to, ko uzzinājusi, dalās arī ar citiem. Bībeles notikumu atblāzmas balsta Eiropas kultūru, lai cik tas arī ļoti nesaērcinātu sazvērestības teoriju fanus un vienkāršus populistus. Savukārt Jaunajā Derībā ietvertais apsolījums par Dieva un cilvēka attiecībām vēl arvien spēj stiprināt un iedrošināt ticībai daudzus miljonus cilvēku pasaulē. Ar to neatsakoties no veselā saprāta, kā to allaž pieredzam tīmekļa komentāros pie rakstiem, kuri saistīti ar reliģiju.

Tātad, ja vēl neesat noformulējuši savas attiecības ar „turieni” (norāde uz augšu), Bībeles jaunais tulkojums visviens var būt ļoti adekvāts jūsu laika pavadīšanas kompanjons. Valoda, kuru balsta kaismīga, bet ne nesavaldīga ticība, iegūst papildus strāvojumu un spēj izraisīt dziļu, spēcīgu pārdzīvojumu. Taču arī pārlieku neaizraujieties. Tīmeklī var atrast dažādus Bībeles lasīšanas plānus, kuri jums var palīdzēt secīgi un pakāpeniski apgūt plašo notikumu okeānu, lai tajā pavisam neapmaldītos vai arī nenogurtu no patiešām daudzveidīgā informācijas klāsta. Varbūt tas ir sākums jaunai draudzībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti