Rudīte Spakovska: Kāpēc rīdzinieku biļetes ir loģiskas? 2. daļa. Guļampašvaldību lokos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 4 mēnešiem.

Cīņā par iedzīvotājiem un  to nodokļiem nu jau slavenās rīdzinieku biļetes ir loģiskas. Tās nav pārsteidzošas. Tās ir ekonomiski pamatotas. Kādēļ cīņa par iedzīvotāju deklarēšanos pašvaldībā ir tik asa, ka netiek taupītas ne biļetes, ne nekustamā īpašuma nodokļa atlaides?

Otrajā ierakstā sērijā „Kādēļ rīdzinieku biļetes ir loģiskas” runāsim par otro iemeslu – cīņa par katru deklarējušos tik asa ir tādēļ, ka pašvaldības ir sadrumstalotas un to dalījums bieži vien nesakrīt ar iedzīvotāju ikdienas gaitu realitāti.

Visā Latvijā āķīgajā situācijā – strādā vienā pašvaldībā, bet dzīvo citā - ir ceturtā daļa no strādājošajiem, un ir pašvaldības, kurās citā novadā vai pilsētā strādā pat 90 % iedzīvotāju.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Tiem, kas negrib rūpīgi pētīt grafiku:

TOP 5 pašvaldības ar vismazāko strādājošo citās administratīvajās teritorijās īpatsvaru

Avots: CSP, 2011. gada tautas skaitīšanas dati.

TOP 5 pašvaldības ar vislielāko strādājošo citās administratīvajās teritorijās īpatsvaru

Avots: CSP, 2011. gada tautas skaitīšanas dati.

Secinājumi? Ja tu dzīvo kādā no pilsētām, visticamāk, tu arī tajā strādā. Izņemot Jūrmalu un Jelgavu, kur vairāk nekā vidēji Latvijā iedzīvotāji strādā citā pašvaldībā (attiecīgi 58 un 36 %). Iespējams, tas saistāms ar tuvumu un labo satiksmi ar galvaspilsētu, kas dzīvošanu tajās un strādāšanu Rīgā padara salīdzinoši vienkāršu.

Loģisks ir arī to novadu, kurās dzīvojošie lielākoties strādā citā pašvaldībā, saraksts – pamatā tās ir pašvaldības ap Rīgu. Tieši šīs „pašvaldības-guļamrajoni” jeb guļampašvaldības, kur iedzīvotāji nevis atrod darbu, bet vienkārši atbrauc pārgulēt, varētu būt lielākie cietēji no lielo pašvaldību, galvenokārt Rīgas, mēģinājumiem panākt pārdeklarēšanos to teritorijā.

Gadījumos, ko redzam šeit, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek guļampašvaldībai, bet darba vietas pašvaldībai tik un tā jārēķinās ar infrastruktūras nolietojumu un prasībām. Turklāt pašvaldībai, kurā atrodas biroji un ražotnes, infrastruktūras prasības un izmaksas var būt pat lielākas, nekā tai pašvaldībai, kurā cilvēki tikai dzīvo. Rūpnīcām un birojiem vajag ceļus, ūdeni, elektrību, kanalizāciju; pašvaldības piedalīšanās šo vajadzību nodrošināšanā bieži kalpo kā ierocis cīņā par investīcijām. Kur lai ņem šos līdzekļus, ja krietna daļa strādājošo deklarēti kaimiņpagastā?

Šeit iespējamie risinājumi ir divi. Dalīt nodokļus vai veidot lielākas pašvaldības.

Nodokļus dalot, kāda daļa no iedzīvotāju ienākumu nodokļa tiktu pašvaldībai, kur cilvēks deklarēts, un otra daļa – tai, kur strādā. Pirmajā mirklī šķiet godīgi un loģiski, lai gan diskusijas, cik un kam tiek, visticamāk, būtu neiedomājami skaļas. Tomēr papildu sarežģījumus varētu radīt tas, kā noteikt, kurā pašvaldībā tad darba vieta īsti ir. Daļa uzņēmumu reģistrēti vienā pašvaldībā, bet ražotne ir citā, vēl daļā darbs nozīmē braucienus pa visu Latviju.

Otrs risinājums ir politiski karstais kartupelis nu jau ar pagaru bārdu. Pašvaldību reforma. Vai Latvijas dalījums pašvaldībās atspoguļo ko vairāk kā vēsturisko mantojumu un vietvaras nevēlēšanos šķirties no sava krēsla - ir atvērts jautājums. Pirms lasīt tālāk, pajautājiet paši sev – cik lielām, jūsuprāt, būtu jābūt pašvaldībām, lai tās varētu no iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem uzturēt savu pārvaldes aparātu un nodrošināt šīs cilvēku grupas pašnoteikšanos? Padomājāt? Lūdzu atbilde no centrālās statistikas pārvaldes: 40 no 119 Latvijas pašvaldībām ir mazāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju, 40 pašvaldībās ir starp 5 un 10 tūkstošiem iedzīvotāju un tikai 39 ir vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju. Mazs bieži vien ir skaists, bet pēc ekonomikas likumiem, sadrumstalots reti kad ir patiesi efektīvs un, visticamāk, šis likums strādā arī pašvaldību līmenī.

Tiesa, ja kāds grib maksāt par šo mazo un skaisto, tad tā nu tas būtu arī godīgi jāpasaka un tad visiem jāvienojas, cik un kurš maksās.

Visticamāk, ja nu vienīgi nenotiks spēcīgs politiskās gribas uzplaiksnījums, šie risinājumi vēl ilgi paliks tikai ideju līmenī. Lai gan diskusija par to, ko darīt un vai tiešām esošā situācija ir labākais variants, ir noteikti nepieciešama.

Bet, kamēr lēmuma un pat diskusijas nav, cīņā par iedzīvotājiem starp pašvaldībām arī turpmāk neviens līdzeklis nebūs smādējams.

____

Jāatgādina, ka par pirmo iemeslu, kādēļ rīdzinieku biļešu parādīšanās ir loģiska – par to, ka deklarēšanās sistēma cieš no vēsturiskā mantojuma un pārliecības, ka nodokļi ir nevis obligāti, bet gan īpašs pakalpojums, ko mēs izdarām pašvaldībām, varat lasīt šeit. Bet jau drīzumā lasiet arī par trešo iemeslu - šāda atlaide deklarētajiem iedzīvotājiem ir ekonomiski loģiska – un ceturto iemeslu - Rīga i ne tuvu nav vienīgā pašvaldība, kas ar dažādiem labumiem vilina iedzīvotājus.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti