Tādēļ vēlos informēt par jauno mediju un influenceru vides tendencēm, no kurām vajadzētu uzmanīties arī pašiem mediju pārstāvjiem, jo, reklamējot krāpnieku shēmas vai, vēl vairāk, apkrāpjot ļaudis, ļoti ātri iespējams zaudēt gan sponsorus, gan arī savu auditoriju.

Labi zināmas piramīdas aizvien eksistē

Daļa shēmu ir līdzīgas jau pagātnē redzētajām. Tās var būt apaudzētas ar sarežģītu terminoloģiju, runāt par kriptovalūtām, “treidingu”, “Forex” un tamlīdzīgi, bet tāpat ir uzbūvētas pēc vienādiem principiem. Klasiskais “Ponzi” nekur nav pazudis — maksāt iepriekšējiem noguldītājiem ar jauno noguldītāju naudu, sev piesavinoties procentu. Viss sabrūk, tikko beidzas jauno ieguldītāju plūsma.

Piemēram, Krievijā bāzētā “Finiko” shēma bankrotēja 2021. gada jūlijā. Finanšu mahinācijas un tehniskie apsolījumi bija ārkārtīgi daudz un sarežģīti, bet īstais princips bija tieši šāds. Ļaudis tika aicināti par “Ethereum” vai “Bitcoin” iegādāties “Finiko” pašu tokenu (lai tā juridiski neskaitītos kā “investīcija” un varētu apiet regulējumu), ar kuru tad “īpaši apmācīts mākslīgais intelekts” veiks darbības ar kriptovalūtām.

Cilvēkiem bija apsolīts iegūt 80–100% peļņu no ieguldītās naudas. Šī shēma aktīvi uzdarbojās jauno mediju vidē. Arī mani aicināja to reklamēt savā raidījumā, no kā es, protams, atteicos.

Bet Krievijā jau ir zināmi “YouTube” satura veidotāji, kuriem ir nācies aizvērt savus kanālus un raidījumus un pat pārvākties uz dzīvi citās pilsētās, jo apkrāptie, kuri šajā shēmā bija zaudējuši visu — ņēmuši kredītus, lai tikai ieguldītu, pārdevuši mašīnas un dzīvokļus, izdevuši visus iekrājumus —, draudēja ar vardarbību un huligānismu, kas dažos gadījumos arī ticis īstenots.

Tas nedaudz atgādina mūsu pašu pagātni. Piemēram, viena no Latvijas slavenākajām afērām, firma “Auseklītis”, 1994. gadā aicināja ieguldīt savās akcijās, solot 80% peļņu gadā. Viņi tobrīd konkurēja ar “Banku Baltija”, kas saviem noguldītājiem solīja 90% peļņu. Tām bija plaša reklāmas kampaņa, par ieguldījumu drošību medijos runāja slavenas, atpazīstamas personības, un to īpašnieki tika aicināti uz izklaides raidījumiem radio un TV. Visi bija dzirdējuši par kādu cilvēku savu draugu un paziņu lokā, kuram bija paveicies ar šo shēmu palīdzību iedzīvoties vieglā naudā, un cilvēki uzķērās. Abas šīs shēmas drīz pēc tam aizvērās, un desmitiem tūkstošu zaudēja savus iekrājumus. Paralēli tām sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, apkārt klejoja arī dažādas ķēdes vēstules un “naudas spēles”. Tās operēja ar daudz mazākām summām, bet arī aizvērās daudz, daudz ātrāk.

Šādu finansiālo shēmu panākumi agrīnajos postpadomju gados ir diezgan saprotami — cilvēki, kuri visu mūžu bija pavadījuši sociālismā, vienkārši nesaprata, kā šādas afēras strādā, un tādēļ arī uzticējās, nedomāja kritiski. Mums vēl gāja salīdzinoši labi, taču Krievijā Mavrodi ar savu gigantisko MMM shēmu nodarīja daudz milzīgāku postu. Albānijā šādās shēmās iesaistījās valdības pārstāvji, tika praktiski uzspridzināta visa valsts ekonomika un sākās pat bruņotas sadursmes.

Tīkla mārketinga jaunas iespējas

Pēc tam sekoja 2008. gada krīze un uzplauka nākamais vilnis ar dažādām shēmām. Šoreiz ar primitīvākām shēmām vairs netika galā un latvieši iepazinās ar MLM — “tīkla Mārketingu”, “vislieliskāko biznesa ideju”, veidu, kā kļūt bagātam, pārdodot uztura bagātinātājus, legingus, kosmētiku un ēteriskās eļļas. Tiesa, tā kā visā šajā ir iesaistīts arī produkts, tad tīrā solītā peļņa bija mazāka. Turklāt pašam jāvervē cilvēki, caur kuru piesaisti tad arī notiek īstā naudas pelnīšana. Jo produkta pārdošana pati nekādu peļņu nenes, tā ir tikai izkārtne milzu rekrutēšanas piramīdai.

Pietiek ar pāris klikšķiem datorā, lai redzētu, ka vidēji 95% no visiem, kas ir šādi “konsultanti” (vai nu kā viņus katrā no šīm shēmām sauc), ne tikai zaudē naudu, bet zaudē arī savas sociālās saites ar uzbāšanos par produktu, kā arī nekad netiks vaļā no tās pārcenotās, nekvalitatīvās preces, ko nu šī “unikālā biznesa iespēja” izplata.

Un tas vēl ir labākais gadījums — bieži vien precēm, īpaši dažādiem uztura bagātinātājiem, tiek nepamatoti piedēvētas ārstnieciskas īpašības. Tīkla mārketings ir iedzīvošanās uz izmisušu, grūtībās nonākušu, neizglītotu un nereti arī smagi slimu cilvēku rēķina.

Shēmas ir arī jauno mediju vidē, rīkojot pārdošanas pasākumus “Facebook” grupās, izmantojot atpazīstamas sejas un personības.

Tur slēpjas daļa no jauno mediju pievilcīguma — tas ir personiskāks saturs, ir lielāka atgriezeniskā saite ar savu klausītāju vai skatītāju nekā tradicionālajos medijos, cilvēki tīri instinktīvi vairāk uzticas tieši neatkarīgam influencerim.

Tieši tādēļ liela daļa MLM ir pārvākušies uz šo vidi, kurā daži bezatbildīgi ļaudis pārdod savas auditorijas uzticību, pelnot naudu nelietīgos veidos.

Bet pret šīm shēmām mums kā sabiedrībai ir vismaz daļēja imunitāte. Taču jaunajos medijos ir parādījušās vel nebijušas specifiskas shēmas, kas lielākoties tēmētas tieši uz jauniešiem — galu galā, pārdot sapni, ideālismu un “hipsterīgas” vērtības ir visvieglāk tieši šai auditorijai, īpaši ja tās pasniedz kāds influenceris, kuram uzticas.

Šīs shēmas prasa galvenokārt paša influencera aktīvu piedalīšanos, atšķirībā no iepriekšējām. Tiesa, tur arī jājautā, cik liels naivums un alkatība slēpjas aiz tādām frāzēm kā “Es taču nezināju”,  “Man tikai samaksāja”, “Ko tad nu es? Es tikai par kosmētiku”, “Kāpēc jūs uzreiz no manis prasāt kaut ko par kriptovalūtu?”.

Tirgū aizliegtā spekulācija strādā ar kriptovalūtu

Pirmā opcija ir “Pump & Dump” — spekulācija, kas aizliegta akciju tirgū, bet kriptovalūtas regulāciju trūkuma dēļ vēl pašlaik eksistē šajā sektorā. Tā strādā influencerim, kurš iesaistīts šajā procesā, savai auditorijai pastāstot, ka eksistē kāda jauna kriptovalūta vai NFT tokens, kurš ir perspektīvs un interesants, aicinot to iegādāties, parasti apsolot milzu ienākumus. Tā kā “blockchain” valūtu iegāde ir anonīma, tad to tēmē uz vidusskolēniem un studentiem.

Īstenībā krāpnieks ilgstošā laika periodā ir iegādājies kādu mazzināmu, ļoti lētu kriptovalūtu, samaksājis atpazīstamam influencerim par šīs kriptovalūtas popularizēšanu un brīdī, kad sagaida tās īslaicīgu popularitātes pieaugumu, ar botu palīdzību mākslīgi paceļ tās cenu un uzliek pārdošanas darījumus tieši īstajā brīdī.

Sekotāji sapērkas NFT un/vai nevērtīgas kriptovalūtas par paaugstināto cenu, vērtība nekam nevajadzīgajam tokenam krītas jau pēc stundas, bet krāpnieku tas vairs neinteresē.

Dažreiz pat netiek slēpta krāpniecība: influenceris pārdod uzaicinājumus pievienoties kādai “slepenai” grupai “Telegram” vai “Discord” ar apsolījumu kļūt par insaideriem šādā P&D shēmā pašiem — it kā būtu nepieciešama palīdzība uzcelt tokena cenu, būt tajā cilvēku grupiņā, kura tad apkrāps citus vientiešus ar šīs shēmas palīdzību, un visi nopelnīs.

Protams, ka visvairāk tiek apkrāpti tie, kuri nopirkuši pieeju šiem serveriem, jo viņiem tokenu liks pirkt brīdī, kad tas jau būs mākslīgi sadārdzināts.

Un uz policiju arī pēc tam neviens neies sūdzēties jo galu galā pats ir piedalījies shēmā, kas jau tā ir nelegāla.

“Kā kļūt bagātam” kursi 

Vēl kāda populāra lieta ir dažādi “kā kļūt bagātam” kursi. Tie atrodas legalitātes pelēkajā zonā, jo ir diezgan grūti pierādīt, ka kursu apmeklētāji neko nav iemācījušies, tādējādi krāpniekam vēlāk ir mazāk juridisku problēmu. Šīs shēmas ietvaros influenceris izdrukā vai no “Amazon” pasūta viltus eiro vai dolārus (to dara, lai izliktos bagātāki), noīrē villu uz dienu, noīrē mašīnu un dārgas drēbes, un “YouTube” reklāmās (vai citur) jaunajos medijos, demonstrējot greznu dzīvesveidu, stāsta, ka viņam jau jaunībā par spīti grūtībām ir izdevies kļūt par miljonāru un ka viņš (vai viņa) aiz savas filantropijas piedāvā jums iespēju arī kļūt veiksmīgam un sekmīgam.

Biznesa nozare nav svarīga, tās var būt investīcijas, mārketings, nekustamā īpašuma tirgus mahinācijas vai luksusa automobiļu īre.

Galvenais, lai influenceris izskatās iespaidīgi un lai viss liekas tik vienkārši, ka gribētos pašam pamēģināt.

Pirmais vebinārs ir par brīvu, tajā neko vērtīgu nepasaka, tikai izmanto viļņa  būvēšanai un sava īstā kursa mārketēšanai. Otrais kurss jau kaut ko maksā, pārsvarā ne pārāk dārgi, un pēdējā laikā cenas beidzas ar 7, jo 9 jau novecojis. Tā nu cilvēkus aicina samaksāt $147 par vienas dienas kursiem, un, ļoti pacenšoties, daļa arī samaksā.

Otrajos kursos, kur sanākuši cilvēki, kas ieguldījuši naudu, jau sākas pavisam īstais mārketings.

Tiek skaidrots, ka vajadzēs smagu darbu (lai pēc tam nevarētu sūdzēties, ka pēc “kursiem” nekas nav sanācis), tiek izmantotas visas iespējamās pārdošanas tehnikas — bailes palikt malā, mākslīga retuma radīšana, steidzināšana, emocionālā manipulācija, iebiedēšana ar “zudušajām izmaksām”. Pilna programma no visa, ko prot lieliski darījumu slēdzēji.

Saistībā ar tēmu parasti tiek nolasīta kāda cita rakstīta informācija, iepriekš sagatavota vai arī paņemta no kādas lētas pašpalīdzības grāmatas.

Man arī ir lūgts rakstīt materiālus šādiem “kursiem”, par to, kā kļūt sekmīgam podkāsterim, lai to kā “savu” informāciju tālāk varētu izmantot krāpnieks. Atteicos.

Galvenais, ko šajā kursā pārdod, ir nākamie kursi, kas parasti jau maksā $2000 un vairāk.

Šajos kursos viss turpinās tādā pašā noskaņā, izņemot to, ka tur tiek pārdots jau ilgtermiņa mentorings un koučings, kuru apmuļķotie cilvēki turpinās pirkt, līdz viņiem pavisam beigsies finansiālie līdzekļi. Sekmīgais influenceris rezultātā ir nopelnījis gana, lai vairs neizliktos bagāts, un sāk pa īstam plaši dzīvot, reklamējot savu brendu un “biznesu”, tādējādi tikai vēl vairāk palielinot to cilvēku skaitu, kas šos “kursus” vēlas apmeklēt.

Trešā lieta, kas visvairāk sastopama jaunajos medijos Āzijas valstīs, bet sāk ienākt arī pie mums, ir, manuprāt, pavisam neprātīga. Kaut arī tā man šķiet par visām šīm shēmām, bet tomēr cilvēki notic. Tā ir pavisam vienkārša sporta derību likmju pārdošana. Atkal, lai šo shēmu pārdotu, influencerim sākumā ir jānotēlo bagātība, bet tas mūsdienās nav grūti. Drošības pēc cilvēkiem parādīs vai nu čekus ar uzvarētajiem laimestiem, vai arī (pārveidotus) ekrānšāviņus par to, ka šis influenceris ir atkodis kādu slepeno shēmu, pēc kā uzvar visas spēles. Protams, savu sistēmu viņš neatklās, bet ir gatavs vai nu pārdot (atkal izmantojot visus iespējamos mārketinga trikus) šīvakara spēļu rezultātus, vai arī par zināmu samaksu uzspēlēt par apmānītā cilvēka naudu. Apkrāptais samaksās 50 eiro, krāpnieks 10 eiro paņems sev un pārējos 40 eiro uzliks uz to, kas, krāpniekaprāt, uzvarēs.

Protams, ka zaudējošās likmes nekad nekur neparādās, un, ja kāds sāksiet sūdzēties par to, ka ir apkrāpts, tūdaļ tiks izmests no grupas un nobloķēts no kanāla.

Skumjākais visā šajā ir tas, ka jaunie mediji tiešām var būt bizness, tie var būt personalizēti, neatkarīgi informācijas nesēji, tiem ir lielas izaugsmes iespējas. Tajā pašā laikā tos lieto, arī lai apkrāptu naivus cilvēkus un nodotu savu klausītāju uzticību, tādā veidā sagraujot saiti starp auditoriju un autoru, kas arī padara to, ko mēs darām, tik īpašu. Tādēļ aicinu visus, kuri saskaras ar nelegāla veida saturu kādā no kanāliem, kurus jūs abonējat, uzreiz atrakstīties no attiecīgajiem influenceriem, neuzķerties un publiski runāt par to, ka kāds jaunais medijs nodarbojas ar krāpniecību vai to veicina. Un visus jauno mediju cilvēkus aicinu ieklausīties un kategoriski atteikties jebko šādu reklamēt vai ar to nodarboties. Ilgtermiņā krāpnieku atbalstīšana tikai sagraus mūsu nozari un, kā jau minēju iepriekš, radīs neuzticību gan sponsoros, gan arī mūsu sekotājos.