Edgars Kupčs: Rīgas viltus solījumi, kuru īstenošanai ar miljarda budžetu nesanāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šopēcpusdien sagaidāma kārtējā trakā (gandrīz vārda tiešā nozīmē) Rīgas domes Finanšu komitejas sēde. Traka tāpēc, ka diskusijās to dullu padarīs pēdējās nedēļās līdz baltkvēlei nokaitinātā opozīcija. Un traka mazliet pārnestā nozīmē, jo spriešana būs par daudzu desmitu miljonu eiro investīcijām un reizē arī vēsturisku galvaspilsētas budžeta grozīšanu. Taču, maku uzaudzējot līdz vienam miljardam eiro, ar to diez vai būs gana, lai sapņainos investīciju plānus tik drīz pārvērstu īstenības izteiksmē.

Vispirms jāsāk ar to, ka Rīgas domē kopš ilguma ziņā leģendārās 28. februāra/1. marta rīta sēdes valda ļoti saspīlēta gaisotne. It kā jau līdz tam Rīgas vadība nebūtu gana karsti izjutusi kopš pēdējām vēlēšanām īpaši asās opozīcijas regulāro dvašu pakausī, tonakt divas vadošās partijas nolēma, ka opozīcijas partiju četrinieks jāsavalda – jābeidz vienreiz demokrātiskie (bet, jāatzīst, nereti beztēmīgie un politizētie) runu plūdi un katrs deputāts jāierobežo līdz trīs jautājumu uzdošanas iespējai par izlemjamo lietu. Kopš tā brīža domes darbs nu jau trīs nedēļas ir teju paralizēts, jo neizlemti ir desmitiem būtisku jautājumu, bet šo pirmdien iecerētais Ušakova/Amerika un opozīcijas izlīgšanas randiņš beidzās, nemaz nesācies.

Pašlaik grūti prognozēt, cik ilga būs trijos pēcpusdienā sasauktā Finanšu komitejas sēde, jo vismaz komitejās deputāti vēl ierobežoti nav. Un, lai gan šajā komitejā nestrādā viena no spilgtākajām opozīcijas pārstāvēm Juta Strīķe, tur ir gana daudz citu domnieku (Mārtiņš Bondars, Vilnis Ķirsis, Juris Pūce, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmans), kam līdz šim radošuma izteiksmes brīvībā un ilgumā nav pietrūcis. Tādējādi naudas sadales komitejas sēde var ievilkties ļoti ilgi. Vai arī beigties ļoti ātri, ja sasirgst kāds no pozīcijas un opozīcija liek lietā sēdes «noraušanas» triku.

Sēdē galvenais jautājums būs Rīgas šā gada budžeta izdevumus palielināt līdz nepilnam miljardam jeb 997,7 miljoniem eiro. Tas būs par 42 miljoniem vairāk, nekā dome pēc trīsdiennieka garumā ilgas lemšanas apstiprināja pērnā gada beigās. Opozīcija ir nikna, jo budžeta deficīts tiks gandrīz dubultots, sasniedzot 89 miljonus eiro.

Nojaušams, ka par nepiedodamo dzīvi uz parāda tā klaigās daudz un skaļi, lai gan mērs Ušakovs pretī trieks kārti, ka toties budžeta atlikums gada beigās krietni pārsniegs simt miljonus eiro, turklāt citas lielās pilsētas procentuāli dzīvo daudz lielākos parādos.

Jāteic, ka līdzdarboties briestošā maka sadalē grib arī opozīcija. Vairākus ierosinājumus iesniedzis «Vienotības» deputāts Ķirsis. Gandrīz sešus miljonus viņš gribētu, lai visiem bērnudārzniekiem nodrošinātu brīvpusdienas. Vēl viņš lūdz pusmiljonu eiro no Sabiedrisko attiecību nodaļas (likvidējot tur 11 štata vietu) aizvirzīt brūkošo Vanšu un Zemitāna tiltu pastutēšanai. Visai sirsnīgs ir Ķirša lūgums piešķirt 100 eiro mēra Ušakova un 120 eiro vicemēra Amerika nosūtīšanai uz kursiem «Demokrātijas modeļi». Kā redzams, Amerikam mācības saskaņā ar Ķirša aplēsēm izmaksātu par 20% dārgāk.  

Ja domnieki spēs izvilloties par vēsturiski lielākajiem Rīgas budžeta tēriņiem, viņiem būs jāķeras pie dažu naudas ziņā ietilpīgu projektu vētīšanas. Pirmkārt, runa ir par seno sapni Dienvidu tiltu savienot ar Jelgavas šoseju. Bijusi garda solīšanas klimpa pirms vēlēšanām, bet tālāk par maģistrāles zīmēšanu vēl nav tikts. Arī izmaksu aplēses līdz šim bijušas desmitos miljonu atšķirīgas atkarībā no solītāja. Pašlaik ir runa par tikai daļu jaunās maģistrāles, kam būs vajadzīgi 50 miljoni eiro. Ja «nepakāsīs» Eiropas naudas termiņus, teju pusi iedos Kohēzijas fonds.

Otrkārt, Rīgai ir jau pasens plančiks par vēl vienu maģistrāli – satiksmes pārvadu pār sliežu ceļiem līnijā Rīga – Skulte. Tam vajag vairāk nekā 60 miljonus eiro, no kā 27 miljonus apsolījusi Eiropa. Arī šim no pa pusei saskicētajiem papīriem asfaltā jāpārtop nākamajos divos gados. Zinot iepirkumu gaitu un vēl lieliskāko pašu darbu tempu, diezgan ļoti šaubos par abu daudzmiljonu projektu sākšanu un piebeigšanu laikā.

Šaubas raisa arī Rīgas iespējas savu naudas daļu atrast pašas makā. Tie ir gandrīz 60 miljoni eiro. Rēķinot, ka ar visu trekno budžeta deficītu jau pašlaik Rīga savā infrastruktūrā gadā iegulda vien pāris desmitus miljonus eiro, optimistiskais variants liek domāt, ka galvaspilsētai aizņemties tuvākajos gados nāksies krietni vien dūšīgāk.

Bet politiķi tikmēr var turpināt solīt.

Es pats pēdējos dažos gados esmu radījis neskaitāmas publikācijas ar virsrakstu «Rīga sola [..]». Ļoti daudzi no šiem solījumiem ir bijuši kā gadumijas apņemšanās, kas jau dažas dienas pēc 1. janvāra klusi pārceļas uz nākamo 31. decembri. Jo nav pienācīgas gribas un varēšanas.

Bet tādi solījumi rīdzinieku parasto dzīves uzlabošanai ir feini makaroni, lai tos pašus cerību pilnos rīdziniekus ik pēc četriem gadiem ar noteiktas partijas listi azotē dabūtu soļojam uz pašvaldību vai Saeimas vēlēšanu iecirkņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti