Rīgas dome nobalso par deputātu darba ierobežošanu; Ušakovs apņemas sākt uzklausīt opozīciju

Rīgas domes opozīcijas dusmas par koalīcijas ieceri ierobežot deputātus aizvadītajā diennaktī uz laiku paralizēja domes darbu. Tā kā varas partiju nodoms paredz turpmāk deputātiem atļaut uzdot ne vairāk par trim jautājumiem, lemjot par šo ieceri, opozīcija izmantoja pēdējo iespēju jautāt neskaitāmas reizes. Tādējādi domnieku spriešana ieilga vairāk nekā 13 stundu garumā un noslēdzās pēc pieciem rītā.

ĪSUMĀ:

  • Ar koalīcijas balsu vairākumu Rīgas dome nobalsoja par pašvaldības nolikuma grozījumiem, kas ierobežos deputātu darbu.
  • Diskusijas par šo jautājumu ilga no trešdienas vakara līdz agram ceturtdienas rītam.
  • Ušakovs pirmoreiz šajā sasaukumā aicināja uz savu kabinetu visu sešu Rīgas domē pārstāvēto frakciju vadītājus. Mērs piedāvā nākotnē jautājumus izrunāt ar visām frakcijām.
  • Debatēs opozīcija asi kritizēja grozījumus un koalīcijas darbu pielīdzina Krievijas varas metodēm.
  • Koalīcija debatēs bija nerunīga un aicina opozīciju «pagriezt vaigu».

Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā pēc divarpus stundu diskusijām dienas vidū domnieki turpināja spriest par ierobežojumiem, sākās trešdien, 28. februārī, pulksten 18, taču noslēdzās tikai ceturtdienas, 1.marta, agrā rītā. Izskatāmais jautājums bija tikai viens – grozīt Rīgas pašvaldības nolikumu. Koalīcijas partiju «Saskaņa» un «Gods kalpot Rīgai» 32 deputāti pēkšņi bija iekļāvuši priekšlikumu ar ieceri būtiski samazināt deputātu rīcības brīvību.

Proti, turpmāk Rīgas domes deputāti sēdēs drīkstēs izteikties ne ilgāk par trim minūtēm un par lēmumprojektu uzdot ne vairāk par trim jautājumiem.

Turklāt katrai partijai sēdes laikā ļaus izmantot tikai vienu pārtraukumu.

Ušakovs piedāvā nākotnē jautājumus izrunāt ar visām frakcijām

Tāds nodoms raisīja sašutumu opozīcijā, kas to nosauca par antidemokrātisku un uzdeva virkni jautājumu. Taču atbildes pēc būtības nesaņēma, jo priekšlikuma iesniedzēji, to vidū Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa»), par to neizteicās. Tādējādi līdz pat gandrīz diviem naktī nebija noslēgta pat jautājumu sadaļa, kurā neiztika bez ieslīgšanas arī personīgos apvainojumos.

Netiekot līdz debašu sadaļai, Ušakovs izsludināja pārtraukumu,

pirmoreiz šajā sasaukumā aicinot uz savu kabinetu apspriesties visu sešu Rīgas domē pārstāvēto frakciju vadītājus.

Pēc vairāk nekā stundu ilgas apspriedes, pirms diviem naktī atsākot vadīt domes sēdi, Ušakovs paziņoja, ka piedāvā «9.martā satikties frakciju vadītājiem, lai normalizētu Rīgas domes darbu». Rīgas domes vadības piedāvājums ir vispirms pieņemt pašvaldības nolikuma grozījumus par domnieku darba ierobežošanu, bet pēc tam izveidot frakciju vadītāju padomi, lai, piemēram, «nesalīdzināmi normālāk plānotu komiteju darbu».

Savukārt opozīcija priekšlikumam ar tādu notikumu secību nepiekrita. Tā aicināja lēmumprojektu atsaukt, bet to koalīcija atteicās darīt.

Opozīcija koalīcijas darbu pielīdzina Krievijas varas metodēm

«Tas, ko jūs šobrīd stāstāt par darba optimizāciju, ka pēc tam labosieties – tie ir meli. Mēs dodam jums iespēju rast izlīgumu, bet tas ir iespējams tad, ja personas runā vienā līmenī, nevis viens ir ieguvis priekšrocības, bet tad uzaicina uz sarunām to, kas ir nospiests uz ceļiem,» teica Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), brīdinot, ka opozīcija koalīcijai arī atbildēs «ar spēka pozīcijām».

Rīgas vicemērs Andris Ameriks («Gods kalpot Rīgai») debatēs pauda, ka «demokrātija ir komitejās», bet domes sēdēs opozīcija pazemojot domes darbiniekus, tāpēc ir nepieciešami ierosinātie ierobežojumi.

Savukārt Juris Pūce («Latvijas attīstībai») atzina, ka domes darba optimizācijai turpmāk varētu «šur tur piekāpties». «Diemžēl šonakt tas nesanāks. Jūsu priekšlikumus es uzskatu par nedemokrātiskiem,» teica Pūce. Viņa partijas biedrs Ansis Ansbergs norādīja, ka «grozījumi ietekmētu mūsu izteikšanās iespējas».

«Jūs maināt nolikumu, lai būtiski samazinātu politisko konkurenci,» sacīja Mārtiņš Bondars («Latvijas attīstībai»). Viņš minēja, ka 28.februāris ieies šā sasaukuma vēsturē, jo «ir saņemti signāli, ka ir potenciāls dialogam». «Nav mums Stokholmas sindroma, nesāksim mīlēt savus pāridarītājus!» viņš teica.

Viesturs Zeps («Latvijas attīstībai») izvirzīja hipotēzi koalīcijai, ka «nākamajā solī būs paredzēta jauna štata vieta – jautājumu skaitītājs». Vairākkārt deputāti piesauca cenzūras ieviešanu.

Deputāte Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija) sadarbības iespēju ar mēru Ušakovu kategoriski noraidīja. «Nav jēgas jūs uzrunāt. Vienīgā priecīgā ziņa ir tā, ka Ušakovs klausās, dzird un atbild. Te ir viens cars Ušakovs, kurš ir gatavs frakciju vadītājus reizi mēnesī uzņemt, lai atļautu paglaudīt viņa kaķus. Aicinu atcerēties par Latvijas neatkarības cīnītājiem, līdzīgiem tiem, kas pašlaik cīnās Krievijā,» izteicās Strīķe.

Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija) uzsvēra, ka jautājumi domes sēdēs lielākoties tiek uzdoti par to, «kur pazūd nauda». Taču pozīcija debatēs neiesaistoties: «Es redzu [Regīnas Ločmeles] Luņovas («Saskaņa») kundzes nemitīgi pārsteigto seju, ka kāds atļaujas uzdot jautājumus, kur pazūd rīdzinieku nauda!»

Olafs Pulks («Vienotība») brīdināja, ka koalīcijas nodoms atsauksies uz turpmākajām domes sēdēm, kad opozīcija izmantos iespēju uzdot pa trim jautājumiem arī gadījumos, kad tiek izskatīti tā dēvētie tehniskas dabas lēmumprojekti, piemēram, par kāda zemesgabala atsavināšanu. Deputāte Inese Andersone («Vienotība») uz debatēm pēc trijiem naktī līdzi ņēma plakātu ar uzrakstu «Dzīvot var arī godīgi». «Jūs [koalīcija] melojat iedzīvotājiem, bet gribat, lai mēs jums ticētu!» izteicās Andersone.

Koalīcija debatēs nerunīga un aicina opozīciju «pagriezt vaigu»

Domes pozīcija līdzīgi kā citās sēdēs debatēs kopumā bija nerunīga. Koalīcijas pārstāvis Ainars Baštiks («Gods kalpot Rīgai») opozīcijai teica: «Taisnība var uzvarēt, bet taisnība nekad nepanāk risinājumu, jo otra puse būs zaudējusi. Kristus piedāvā nevis sist pretī, bet pagriezt vaigu.»

Ušakovs vēlreiz apliecināja, ka 9.martā aicina frakciju vadītājus domes darba normalizēšanai. «Man ir zināma cerība, ka mums var izdoties,» lakonisks bija Ušakovs.

Eiženija Aldermane («Gods kalpot Rīgai») uzsvēra, ka «faktiski mērs pastiepa roku tālākai sadarbībai». «Taču jūs turpināt durt adatas šajā rokā!» viņa teica. Aldermane izteica nožēlu, ka domnieku darbs nav ticis ierobežots jau iepriekšējā sasaukumā.

Viens no sākotnējiem priekšlikuma iesniedzējiem Vjačeslavs Stepaņenko («Gods kalpot Rīgai») pirms pieciem rītā norādīja, ka opozīcijas rīcība viņam atgādina «četrgadīgā dēla uzvedību, kad viņš visiem spēkiem cenšas izvairīties aiziet gulēt». Savukārt Anna Vladova («Saskaņa») pauda pārliecību, ka grozījumi ļaus Rīgas domei strādāt konstruktīvāk.

Ar koalīcijas balsu vairākumu (32 par, 22 – pret) domes sēde nobalsoja par pašvaldības nolikuma grozījumiem. Tie stāsies spēkā, kad dokumentu parakstīs Rīgas mērs.

Pēc tam nolikuma grozījumus vēl vērtēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti