Britu raidsabiedrības BBC dokumentālās filmas "Kaimiņos Putinam" (Living Next Door to Putin) autori nedaudz kļūdaini apgalvo, ka karš Eiropā sācies 2022. gada februārī, lai gan Krievija jau kopš 2014. gada centusies ar militāriem līdzekļiem sagrābt savā kontrolē arvien lielāku daļu no Ukrainas teritorijas.
Krievijas kaimiņi ir satraukti
Taču skaidrs, ka tieši pēc pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai arī citas Krievijas kaimiņvalstis saprata, ka snaudošais "krievu lācis" patiešām ir pamodies no ziemas miega un Krievijas imperiālisms atkal apdraud valstis, ko Maskava uzskata par savu ietekmes zonu.
BBC filmai ir divas daļas, un tās veidotāji izvirzīja ambiciozu mērķi parādīt, kā Ukrainas karš atbalsojies valstīs, kas robežojas ar Krievijas Eiropas daļu: sākot no Polijas dienvidos, cauri Baltijas valstīm līdz pat Somijai un Norvēģijai ziemeļos.
Filmas "seja" ir pieredzējusī britu žurnāliste Katja Adlere, kas jau gandrīz desmit gadu ir BBC Eiropas ziņu redaktore.
Filmai tas ir liels ieguvums, jo Adlere ļoti prasmīgi apvieno savas plašās zināšanas ar patiesu ziņkārību: kā tad šobrīd klājas valstīm, kam nav paveicies atrasties blakus Putina Krievijai?
Ukraiņus uzņem laipni, migrantus atraida
Adleres ceļojums sākas Polijā, kas robežojas ne ar pašu "lielo" Krieviju, bet gan ar Otrā pasaules kara rezultātā sagrābto Kaļiņingradas anklāvu.
Toties poļiem ir krietni garāka robeža ar Krievijas "mazo māsu" Baltkrieviju, kuras vadonis Aleksandrs Lukašenko pēdējo pāris gadu laikā izvērsis hibrīdkara operācijas pret Eiropas Savienības valstīm, mēģinot šeit iesūtīt tūkstošiem migrantu, pārsvarā no Tuvo Austrumu valstīm, kuri cenšas nelegāli šķērsot robežu.
Filmas autori spriež, ka migranti tiek izmantoti kā "bandinieki Putina centienos destabilizēt Austrumeiropu".
"Viens no Putina galvenajiem mērķiem ir vājināt Rietumus, un nekas Eiropu nešķeļ tik ļoti kā migrācijas problēma," secina Adlere.
Viņa tiekas ar poļu cilvēktiesību aktīvistēm, kas mēģina palīdzēt migrantiem, kuriem draud nosalšana uz Baltkrievijas un Polijas robežas. Viņa arī dodas līdzi aktīvistiem mežā, lai pati savām acīm redzētu, ar ko ir gatavi riskēt cilvēki, kuri mēģina nelegāli iekļūt savā sapņu zemē Eiropā.
Filmas veidotāji norāda uz kontrastu starp laipno uzņemšanu, ko Polijā saņem Ukrainas kara bēgļi, un neiecietīgo attieksmi pret migrantiem no Tuvo Austrumu valstīm.
Rietumniekiem šī atšķirība ir grūti saprotama, un viņi to droši vien skaidro ar Austrumeiropā izplatīto "rasismu".
Taču austrumeiropieši labi saprot, ka ukraiņi ir "savējie", un mums ir viegli iedomāties, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā arī mēs tikpat labi varam nonākt šādu bēgļu lomā.
Savukārt patvēruma meklētājus no tālām Āzijas un Āfrikas zemēm daudzi uztver kā "svešos", ko savās mājās negribam ielaist.
Karš veicinājis šķelšanos Latvijas sabiedrībā
Cita veida kontrasts starp "savējiem" un "svešajiem" ir vērojams Latvijā, un Adlere to labi parāda filmas daļā, kas ir veltīta Latvijai.
Kopā ar nekustamo īpašumu aģenti viņa apmeklē Jūrmalas bagātnieku rajonu, kur savrupmājas cena ir no diviem līdz 10 miljoniem eiro.
"Valstī, kur vidējā gada alga ir mazāk nekā 18 000 eiro, šādas cenas ir satriecošas," secina filmas autori.
Nekustamā īpašuma cenu kāpumu veicināja Krievijas bagātnieku nauda, kas ieplūda Jūrmalā, taču pēc sankciju ieviešanas Jūrmalas greznākās mājas vairs nevar tik viegli pārdot un cenas ir kritušās.
Adlere devās arī uz Latvijas otro lielāko pilsētu Daugavpili, kur vērojama pavisam cita aina. Pilsētu viņa apmeklē tieši 9. maijā, kad daudzi pilsētas iedzīvotāji noliek ziedus pie padomju karavīru pieminekļa.
Adlere mēģina noskaidrot Daugavpils krievu attieksmi pret karu Ukrainā. Pārsvarā ļaudis saka, ka ir pret karu, taču izvairās nosodīt Krieviju un paust atbalstu Ukrainai.
Skaidrs, ka latviešus šāda nostāja vedina uz pārdomām, kāda būtu Latvijas krievu reakcija, ja Putina režīms izdomātu arī viņus "atbrīvot" no "neonacistu režīma".
"Krievijas iebrukums Ukrainā ir iedvesis jaunu dzīvību vecajās bailēs. Tas ir veicinājis šķelšanos Latvijas sabiedrībā un visā Baltijā. Rētas paliks vēl ilgi pēc konflikta beigām," secina filmas autori.
Norvēģi dzīvo mierīgi
Filmā ir parādīts, kā Baltijas valstis palīdz Ukrainai cīņā pret iebrucējiem, piemēram, lietuvieši sūta īpaši pielāgotas automašīnas uz Ukrainas fronti, savukārt igauņi piegādā Ukrainas karavīriem pārvietojamās saunas.
"Tas neapstāsies Ukrainā, taču tas ir jāaptur Ukrainā," Adlerei saka Somijas kalnu slēpošanas kūrorta īpašnieks Ville Āho.
Kādreiz liela daļa viņa klientu bija viesi no Krievijas, taču kopš kara sākuma tūristu plūsma ir apsīkusi.
"Mēs ceram, ka kādu dienu Krievijas klienti atgriezīsies. Taču pirms Krievijā nav notikušas lielas pārmaiņas, mēs negribam savā kūrortā redzēt Krievijas tūristus," atzīst Āho.
Daudz mierīgāka gaisotne valda Norvēģijas ziemeļos, kur norvēģiem ir ap 200 km gara robeža ar Krieviju.
Šķiet, ka tur neviens īsti netic, ka Krievija varētu uzbrukt Norvēģijai, tādēļ robežas sargāšanu pārsvarā veic 18 līdz 20 gadu vecu jauniesaukto kontingents. "Nevaram iedomāties, ka šeit kaut kas varētu nākt pāri robežai," stāsta norvēģu robežsargs.
Filma kā piedzīvojums
Norvēģijas pierobežas pilsētā Hjirkenēsē ielu nosaukumu plāksnes daudzviet ir divās valodās: norvēģu un krievu. Saglabāts arī piemineklis padomju armijas karavīriem, kas atbrīvoja šo Norvēģijas reģionu no nacistiem (un pēc tam devās atpakaļ, nevis palika kā daudzviet Austrumeiropā).
Adlere kopā ar norvēģu robežsardzi dodas braucienā ar sniega motociklu gar Krievijas robežu. Filmā ir vairākas līdzīgas epizodes: viņa dodas lidojumā kopā ar NATO spēku desantniekiem, Somijā izmēģina lidojumu ar gaisa balonu, savukārt Lietuvā viņu nez kāpēc izvizina ar drifta auto.
Šīs epizodes atšķaida kopumā nopietno filmas gaisotni un brīžiem rada iespaidu, ka šis darbs vairāk iekļaujas ceļojumu filmas žanrā. Taču jāsaprot, ka filma veidota britu TV auditorijai, kas neko daudz nezina par Austrumeiropu un Baltijas valstīm.
Baltijas jūrā ir liels NATO pārspēks
Pavisam cita žanra darbs ir Vācijas TV dokumentālā filma "Bruņojums pret Putinu. NATO spēki Baltijas jūrā". Tā demonstrē NATO valstu centienus pastiprināt savu aizsardzību, lai Krievijai neienāktu prātā pēc Ukrainas ķerties klāt kādai no NATO dalībvalstīm.
Filmas autori secina, ka, par spīti Krievijas mērķim vājināt NATO, iebrukums Ukrainā ir panācis pretējo: alianse ir kļuvusi spēcīgāka.
Līdz ar Somijas un drīzumā arī Zviedrijas pievienošanos NATO tagad gandrīz visu Baltijas jūru ieskauj NATO dalībvalstis, kas kara gadījumā varētu nobloķēt Krievijas pieeju jūrai.
Aukstā kara laikmetā bija otrādi, jo lielāko daļu Baltijas jūras kontrolēja Varšavas bloka valstis.
Filmas autori uzskaita Krievijas un NATO rīcībā esošo kara flotes bruņojumu, secinot, ka spēku samērs ir par labu NATO.
NATO dalībvalstīm ir 16 lidmašīnu bāzes kuģi, bet Krievijai tikai viens. NATO ir 13 helikopteru bāzes kuģi, Krievijai nav neviena. NATO ir 135 fregates, Krievijai – tikai 11.
Krievijas trumpis ir vairāk nekā 40 atomzemūdenes, kas bruņotas ar kodolieročiem. Tādēļ Putina režīms regulāri draud nepieciešamības gadījumā pielietot kodolieročus, kas dažu minūšu laikā spēj sasniegt jebkuru Eiropas pilsētu.
Nedrīkstam palikt vieni pret Krieviju
Filmā ir daudz kadru no NATO spēku video, tādēļ brīžiem rodas iespaids, ka tā veidota kā NATO reklāmas rullītis.
Tāpat daudz stāstīts par Zviedrijas ceļu uz NATO, kas ir ļoti būtisks pavērsiens reģiona drošībā, jo Zviedrija vairāk nekā 200 gadu bija lepojusies ar savu neitrālo statusu.
Taču tas nebūt nenozīmē, ka Zviedrijas armija būtu vāja un slikti apbruņota.
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons lepojas, ka pasaulē nav nevienas citas valsts ar 10 miljoniem iedzīvotāju, kas būtu spējīga pati uzbūvēt gan zemūdenes, gan kara lidmašīnas.
Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO ir ļoti labas ziņas Baltijas valstīm, jo esam ieguvuši spēcīgus sabiedrotos, kas grūtā brīdī būtu gatavi doties mums palīgā.
"Nedrīkst būt tāds plāns, ka mums jāpaliek vieniem pret Krieviju un tad jāgaida, kad mūs atbrīvos," uzsver Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
Taču neviens nevar garantēt, ka Krievijas vadonis Putins patiešām nebūs tik neprātīgs, lai sāktu karu pret daudz spēcīgāko NATO aliansi.
"Putins neuzskata Baltijas valstis par kaut ko nopietnu sev un Krievijai. Viņš tic, ka jebkura Krievijas tanku divīzija spēs ieņemt Lietuvu, Igauniju un Latviju un neviens nepretosies.
Viņam uzspļaut, ka tās ir NATO dalībvalstis jau kopš 2004. gada," filmā stāsta trimdā dzīvojošā krievu žurnāliste Olga Romanova.
Somija ir gatava aizstāvēties
Valsts aizsardzībā varam paļauties uz NATO atbalstu, taču arī pašiem ir jāveic savi mājasdarbi, lai mēs būtu gatavi visiem pavērsieniem.
Kā to darīt, ļoti labi parāda Somija, kas jau kopš Ziemas kara laikiem ir iemācījusies dzīvot kaimiņos krievu lācim.
BBC filmā somi izrāda Adlerei valstī izbūvēto pazemes patvertņu tīklu.
Somijā ir vairāk nekā 50 000 šādu patvertņu, kas varētu nodrošināt aizsardzību un patvērumu vairāk nekā trim ceturtdaļām valsts iedzīvotāju.
Miera laikos šīs patvertnes izmanto citiem mērķiem, piemēram, kā sporta laukumus vai autostāvvietas.
Ļoti žēl, ka nekā līdzīga nav mums Latvijā, kur kopš padomju laikiem esam pilnībā atstājuši novārtā savu civilās aizsardzības sistēmu.
BBC žurnāliste Adlere filmā vaicā Somijas civilās aizsardzības pārstāvim Tomijam Raskam, vai visām valstīm būtu tik nopietni jāgatavojas ārkārtas situācijām.
"Tas ir atkarīgs no jūsu kaimiņiem. Mūsu kaimiņi ir krievi, un mēs zinām, ka viņi var mūs apdraudēt," atbild Rasks.
"Reiz mēs to jau piedzīvojām, un esam kļuvuši gudrāki. Ir prātīgi būt gataviem. Mums jābūt gataviem."
