Jaunumi
Piektdienas, 30. jūnija, vakarā Rīgas Domā izskanēja Dziesmu un deju svētku garīgās mūzikas koncerts.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku atklāšanas dienā, 30. jūnijā, Viesturdārzā godināti svētku virsdiriģenti un goda virsdiriģenti, virsvadītāji un goda virsvadītāji. Šī tradīcija ir kā publisks "paldies" tiem, kuru smagais darbs nodrošina svētkus augstā kvalitātē.
Piektdien, 30. jūnijā, godinot Dziesmu svētku 150. gadadienu, Latvijas Banka izlaiž šim notikumam veltītu sudraba kolekcijas monētu "Dziesma saviļņo", paziņojumā medijiem informēja Latvijas Bankas preses dienests.
Lai arī lielāko dalībnieku pieplūdumu galvaspilsētā var gaidīt svētdien – uz tradicionālo gājienu, kura motīvs šogad ir novadu dižošanās –, ir tādi, kas Rīgā ierodas jau piektdien. Dalībniekus izmitina dažādās Rīgas skolās. Viena no tām ir Rīgas Valsts 3. ģimnāzija, kas jau tradicionāli katrus Dziesmu un deju svētkus pie sevis uzņem svētku dalībniekus no Madonas novada.
1960. un 70. gados Latvijas fotomākslā ienāk jauna fotogrāfu paaudze. Daudzi no viņiem fotografējuši arī dziesmu svētkus. Leons Balodis, Juris Krieviņš, Imants Prēdelis, Valters Ezeriņš, Uldis Briedis un citi. Bet šoreiz īpaši izcelsim Gunāru Janaiti, izcilu mākslinieku un Dziesmu svētku dokumentētāju.
Rīga XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku gājienā kā "namamāte" dosies pēdējā, pārstāvot 11 753 dalībnieku lielu pulku. Simboliski gājienu ievadīs trīs Rīgas baznīcu gaiļi, informēja pašvaldībā.
Piektdien, 30. jūnijā, ar Dziesmu un deju svētku karogu cildināšanu tika atklāti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Šī tradīcija tiek ievērota jau 150 gadus. Pirmajos Dziesmu svētkos 1873. gadā Baltijas skolotāju semināra koris Jāņa Dreiberģa vadībā pie Līgo karoga pirmo reizi atskaņoja Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!". Karoga cildināšana vietā, kurā meklējamas Dziesmu svētku tradīcijas stiprās saknes, ir būtiska svētku rituāla sastāvdaļa – svinīgs sākums desmit dienu ilgam notikumam reizi piecos gados.
Pūtēju orķestrim dažādos laikos Latvijā ir bijusi svarīga vieta gan sadzīvē – spēlējot zaļumballes, bēres un kāzas, gan vēstures griežos, Brīvības cīņās un, protams, Dziesmu svētkos. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par patriotismu un skatuves kultūru, par kopības sajūtu un muzicēšanas prieku stāsta Alūksnes un Madonas pūtēju orķestru dalībnieki.
Latvijas Diplomātiskais koris XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku gājienā 2023. gada 2. jūlijā nesīs Latvijas un Ukrainas valstu karogus, simbolizējot Latvijas nerimstošo, stingro atbalstu Ukrainai cīņā pret agresorvalsti Krieviju, informēja Latvijas Ārlietu ministrijā.
"Mēs domājam, ka visiem skaņdarbiem ir jābūt ceļamiem visiem kopā, bez dalīšanas, ka ir kāda spējīgo kategorija vai tautas kategorija. Mēs visi kopā svinam," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Dziesmu svētku virsdiriģents Ārijs Šķepasts. Repertuāra dažādību, virsdiriģenta darba specifiku un to, kas ir veselīga kopā sanākšana, sarunā apspriež Dziesmu svētku virsdiriģenti, koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" mākslinieciskie vadītāji – tēvs un dēls Ārijs Šķepasts un Kaspars Ādamsons.