Latvijā
Latvijā
Papildināts 9:04
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā nobalsojuši vismaz 521 226 vēlētāji jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte kā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.
Vēlēšanu iecirkņi ir jāpārtrauc ierīkot tiem nepiemērotās telpās, Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" norādīja divi 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu Latvijā novērotāji.
Zemākā vēlēšanu aktivitāte Latvijā jau ierasti ir Latgalē. Šoreiz aktivitātes antirekords ir nevis kādā mazapdzīvotā pierobežas novadā, bet Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī. Krievvalodīgie daugavpilieši pilsētas ielās savu izvēli – iet vai neiet balsot – komentēja kūtri. Vietējais politikas vērotājs spriež, ka partiju aģitācijas kampaņas bija manāmas, bet to kandidāti nespēja izskaidrot, ko Eiropas Parlamentā vēlas sasniegt.
Vairāku partiju pārstāvji Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir nemierā ar tās vadītājas Kristīnes Saulītes lēmumu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nodoto balsu apkopošanu uzticēt tikai diviem informācijas tehnoloģiju speciālistiem, un tādējādi komisijas locekļiem šo procesu padarot nepārredzamu, LTV norādīja CVK loceklis Ringolds Balodis.
Latvijas politikā ilgāku laiku bija divas partijas, kuras dominēja cīņā par vēlētāju, kurš runā krievu valodā un nejūtas līdz galam piederīgs Latvijai – tā bija "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība. Šo ierasto tandēmu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās izjauca "Stabilitātei!". Un šoreiz šajā vēlētāju spektrā mēģināja trāpīt jau vismaz piecas partijas.
Valdības vadošajai partijai "Jaunā Vienotība" (JV) Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu būt padevies labāks starts, nekā pirms tam uzrādīja aptaujas. Saskaņā ar neoficiālajiem rezultātiem tai prognozē pat divus mandātus. Ja "Jaunā Vienotība" tiešām būs līderos, tas atvieglos izšķiršanos par Eiropas Komisijas komisāra portfeļa atdošanu saraksta līderim, pašreizējam komisāram Valdim Dombrovskim.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā lielāko balsu skaitu varētu būt ieguvušas "Jaunā Vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA), liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošie neoficiālie dati par rezultātu tendencēm. Oficiāli provizoriskos rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) publiskos līdz ar pārējām Eiropas Savienības valstīm svētdienas, 9. jūnija, noslēgumā (pusnaktī).
Iespēja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās balsot jebkurā Latvijas vietā ne vienu vien iedzīvotāju rosināja vēlēt tai vietā, uz kuru ir atbraucis atpūsties. Kuldīgas novadā bija īpaši liels cilvēku pieplūdums, un tas atspoguļojies arī rezultātos – tur ir bijusi vislielākā vēlētāju aktivitāte Kurzemē. Uzrunātie cilvēki atzina, ka ievēlētajiem deputātiem vairāk jādomā, kā savam vēlētājam stāstīt par savu paveikto Eiropā, kā arī darīt visu, lai ir vairāk sadzirdēts viņu viedoklis gan lauksaimniecības, gan ekonomiskajos jautājumos.
Lai gan Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus plānots paziņot naktī uz pirmdienu, 10. jūniju, vairāki iecirkņi Rīgā izvēlējās balsis saskaitīt jau sestdienas vakarā uzreiz pēc durvju aizvēršanas. 131. iecirknis vēlēšanu dienā saņēmis 842 vēlētāju balsis, un tās visas šogad skaitīja manuāli.
Laiku, ko mums "pērk" ukraiņi, atvairot savā zemē Krievijas iebrukumu, mēs neizmantojam līdz galam lietderīgi savu aizsardzības spēku un civilās aizsardzības stiprināšanai. Tā sarunā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja finansists, zemessargs un labdarības fonda "Support Azov Latvia" kodola dalībnieks Kārlis Krastiņš, kurš kopā ar domubiedriem gādā palīdzību Ukrainas bruņoto spēku vienībām.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Rīgā vienā iecirknī urnā konstatētas desmit neapzīmogotas aploksnes, Latvijas Radio un LTV atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
Cik dažādas partijas, tik dažādi veidi, kā atzīmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu noslēgšanos Latvijā un gaidīt rezultātus. Kamēr vieni spēlēja futbolu, citi atpūtās krogos vai satikās savā birojā. Vēlēšanu dienas vakarā LTV viesojās pie partijām, kas bija reitingu līderi pirmsvēlēšanu periodā.
Tas, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33,77% vēlētāju, ir normāla situācija un iezīmē zināmu EP vēlēšanu aktivitātes "stabilitāti". To Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Izvēlies nākotni!" pauda eksperti.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periods noslēdzās ceturtdienas, 6. jūnija, vakarā. Partiju tēriņi reklamēšanās aktivitātēm pārsnieguši divus miljonus eiro. Vai pieeja un instrumenti popularitātes celšanai izmantoti pietiekami gudri, lai veicinātu aktivitāti nu jau aizvadītajās vēlēšanās? Latvijas Radio uzrunāto ekspertu atbilde ir, ka drīzāk ne, aicinot to neaizmirst pirms nākamajām vēlēšanām.
Karostas kanālā izdevies uzlabot kuģošanas drošību, uzstādot pie izgriežamā O. Kalpaka tilta īpašas aizsardzības vadulas. Problēma aktualizējās laikā, kad tur 2006. gadā ietriecās tankkuģis un nācās ilgstoši gaidīt, kamēr tilta darbību atjaunos, turklāt tas izmaksāja ievērojamu naudas summu. Apzinoties iespējamos riskus, Liepājas SEZ pārvalde īstenoja projektu, kas uzlabos kuģošanas drošību.
Kamēr nav zināmi sestdien notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, koalīcijas politiķi izvairās publiski spriest par nākamā Latvijas pārstāvja izvirzīšanu darbam Eiropas Komisijā, neatbildot, vai atkal tiks nominēts pašreizējais eirokomisārs no Latvijas – Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), kurš jau iepriekš pauda vēlmi turpināt darbu EK.
Sabiedrisko mediju portāla LSM.lv radītie interaktīvie rīki – "Kandidātu šķirotavas" un "ES Partiju šķirotavas VoteMatchEU" anketas – līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņu slēgšanai Latvijai izmantoti vairāk nekā 55 000 reižu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, sestdien, 8. jūnijā, saņēmis 19 signālus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. KNAB pēc to pārbaudīšanas un sava monitoringa nav konstatējis iespējamus aģitācijas pārkāpumus, paziņojumā medijiem informēja birojs.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus Latvijā uzzināsim tikai pusnaktī uz pirmdienu, bet LTV aicināja kandidātus novērtēt savu sarakstu izredzes. Uz diviem mandātiem no deviņiem cer vairāki politiskie spēki.
Sestdien pēcpusdienā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā bija publicēti kļūdaini dati par vēlētāju aktivitāti, uzrādot lielāku aktivitāti, nekā bija patiesībā, taču šī kļūme notikusi, pārnesot datus no vēlētāju reģistra uz mājaslapu, un neviena balss nav lieki pieskaitīta klāt un neviena balss nav pazaudēta, LTV uzsvēra CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
