Sadaļas Sadaļas
 
Cik patiesībā garš ir zaļais koridors?
Savulaik ieviestais zaļais koridors ir īsāks, nekā aizvien domā daudzi pacienti un ārsti. Vēža ārstēšana un operēšana, izrādās, jau ir aiz koridora durvīm. Un vēl atklājas, ka nekāda pretimnākšana nav pacientiem, kuriem vēzis atgriežas.
Aija Kinca, LTV Ziņu dienests
Koridora durvis atver ģimenes ārsts
Gan ārsti, gan pacienti atzīst, ka zaļā koridora sistēma ir ieguvums. Tiesa, sistēmas tempu dažkārt mazina konkrētu speciālistu trūkums.
"Zaļais koridors sākas brīdī, kad pacients vēršas pie ārsta ar konkrētām sūdzībām, un šīs sūdzības reizē var būt aizdomas par kādu onkoloģisku slimību," skaidro ārste un Nacionālā veselības dienesta pārstāve Līga Gaigala. Taču te neder paziņojums – jūtos slikti, nav spēka, reibst galva, esmu sataustījis aizdomīgu bumbulīti. Pareizāk sakot – der, bet ārstam ir jāspēj uzdot pietiekami precīzus jautājumus un, kas ir pats galvenais, katra konkrēta vēža aizdomu gadījumā jāveic arī konkrēti izmeklējumi. Un tas nebūt nenozīmē tikai nosūtījumu uz asinsanalīzēm.

Atkarībā no tā, par ko sūdzas pacients, turpat ģimenes ārsta praksē jāveic temperatūras mērīšana, palpācija (vienkāršāk sakot – iztaustīšana ar rokām), ādas, krūšu, padušu apskate. Visas šīs apskates katra vēža gadījumā ir konkrēti aprakstītas.

Katrs ģimenes ārsts ir saņēmis no valsts zaļā koridora algoritmu, uz kura tieši tā arī rakstīts: "Ikdienas lietošanai ārsta praksē". Tur norādīts, kādi izmeklējumi pacientam jāveic, ja viņš sūdzas par konkrētiem simptomiem. Tas attiecas arī uz ginekologiem, jo arī viņi var sūtīt pacientu pa zaļo koridoru, ja ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju.

Drīkst apiet citus
Latvijā nav tāda ģimenes ārsta, kurš nebūtu izmantojis iespēju ar konkrētu kodu, ko apzīmē ar burtu "Z", ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu sūtīt pacientu pa zaļo koridoru.

Ainis Dzalbs, kura prakse atrodas Staļģenē, gan uzsver, ka atklāt vēzi pacientam nav nemaz tik vienkārši. "Es teiktu, ka vēža atklāšanai ir trīs veidi – skrīnings, kur atsaucība joprojām ir salīdzinoši zema. Tad ir asimptomātiski pacienti, kad tikai izmeklējumu pieejamība ļauj atklāt saslimšanu. Un ir simptomātiskie pacienti. Tie, kuri pie ģimenes ārsta nāk jau ar kādu veidojumu, mazasinību, svara zudumu... tad, kad vēzi jau atpazīst. Bet tā jau ir vēlīnā stadija. Un zaļais koridors darbojas tieši simptomātiskajiem pacientiem. Pa zaļo koridoru aiziet tie, kam jau ir šī atradne. Un es teiktu, ka šie trīs veidi dalās apmēram vienādās daļās. 30 procenti tiek atklāti ar skrīningu, 30 – asimptomātiski un 30 – simptomātiski. Nu, šie pēdējie 30 procenti tad arī dodas pa zaļo koridoru. Un zaļais koridors nav agrīnas diagnostikas programma. Tas jāsaprot! Pārsvarā neviens pacients agrīni pa to neiet. Pirmās, otrās stadijas ir tiešām reti."

Tātad jau pēc sūdzībām un pacienta apskates ārsts ir tiesīgs nosūtīt pacientu uz tālākiem izmeklējumiem, kam jānotiek desmit darba dienu laikā. Tātad – divu nedēļu laikā jātiek uz ultrasonogrāfiju, rentgenu, "norīt kobru" jeb gastroskopiju un jebkuru citu izmeklējumu, kas nu pēc valsts iedotā algoritma pienākas.

Valsts naudas maka turētāji, Nacionālā veselības dienesta pārstāvji, arī kvalitātes kontroles auditos secinājuši, ka principā tiešām divu nedēļu laikā pirmie izmeklējumi tiek veikti.

Izmeklējumus nodrošina 69 ārstniecības iestādes visā Latvijā. NVD pārstāve Līga Gaigala norāda: "Ne visi šie pirmās kārtas izmeklējumi dos šo diagnozi, bet tie šīs aizdomas var apstiprināt vai noraidīt. Izmeklējumus apmaksā pēc principa – nauda seko pacientam. Ja tiek atrastas izmaiņas, tad pacientu virza tālāk jau uz speciālu iestādi. Tas var aizņemt līdz 15 dienām, jo daži izmeklējumi tiek aprakstīti piecās dienās, lielākā daļa izmeklējumu gan tiek aprakstīti uzreiz. Ja apstiprinās aizdomas, tad uz šo specifisko iestādi arī piesaka ģimenes ārsts un konsultācija tur tiek nodrošināta 10 dienu laikā."

Eksperiments: pārbaudām, vai pa zaļo koridoru var tikt ātrāk
11. oktobris. Piektdienas pēcpusdiena. Nolemjam pieteikties uz krūšu ultrasonogrāfiju. Tas ir obligāts izmeklējums, ja ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju, un veicams pirms konsultācijas pie krūts ķirurga.

Zvans uz Austrumu slimnīcu

Slimnīca: Zvanu centrs, Valentīna.
Žurnāliste: Labdien. Pakonsultēties gribēju. Uz krūšu ultrasonogrāfiju.
Slimnīca: Nākamgad, bet janvāris vēl nav atvērts.
Žurnāliste: Bet, ja ar kodiņu? Z03.150?
Slimnīca: Tad ģimenes ārsts zvana. Un piecu dienu laikā tiksiet!

Zvans uz Stradiņa slimnīcu

Žurnāliste: Labdien. Sakiet, uz krūts ultrasonogrāfiju?
Slimnīca: Šogad nevar.
Žurnāliste: Bet ja ar kodu Z03.150?
Slimnīca: Nu, tur ģimenes ārsts zvanīs. Un 10 dienu laikā tiksiet! Mums jānodrošina!

Secinājums: var tikt ātrāk, bet pacientu var pieteikt tikai ģimenes ārsts.
Katram ceturtajam vēža nav
Katrs ceturtais iedzīvotājs, kurš veicis laboratoriskus vai radioloģiskus izmeklējumus aizdomās par onkoloģisku saslimšanu, pēc analīžu saņemšanas nekur tālāk nedodas. Atradne ir negatīva. Tā nav onkoloģiska saslimšana. Šogad no janvāra līdz jūlijam no 21 tūkstoša izmeklēto pieci tūkstoši saņēma ziņu "tas nav vēzis!".

Ainis Dzalbs, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis, pētījis arī to, kā zaļais koridors darbojas, salīdzinot ar citām valstīm. "Mēs varam lepoties, ka esam apsteiguši Lielbritāniju, kur ir ļoti līdzīga sistēma kā Latvijā. Tur arī ir šis desmit dienu princips – "two week wait" jeb izmeklējums divu nedēļu laikā. Viņi šajos izmeklējumos lepojas, ka 8,8% gadījumu atklāj onkoloģiju. Latvijā šis skaitlis ir 13–14 procenti. Mēs tiešām ļoti mērķtiecīgi sūtām."

Zaļais koridors skaitļos

2019. gada pirmais pusgads. Dati: NVD
21 000
gājuši pa zaļo koridoru
14 500
saņēmuši speciālistu konsultācijas ārstniecības iestādēs
15 000
veikuši sekundārā jeb otrā posma izmeklējumus
5000
atkrituši pēc pirmajām analīzēm, onkoloģiska saslimšana nav apstiprināta
Rīgas Austrumu slimnīcas klīnikas "Gaiļezers" zvanu centrā pienāk ģimenes ārstu zvani, lai pieteiktu pacientus zaļajam koridoram
Pie speciālista – tikai sagatavots
Rīga. Hipokrata iela 2. Rīgas Austrumu slimnīcas klīnika "Gaiļezers". Zvanu centrs. Murd balsis. Desmit telefona operatores vienā telpā. Katrai savs galds, dators, tālrunis, austiņas un mikrofons. Blakus – arī liela klade, kur skatāmi ārstu darba laiki un citi pieraksti. Gaiteņa otrā pusē – identiska zāle ar tikpat daudzām telefona operatorēm. Telpai pa vidu daži puķu podi, divi filcēti kaķi, šķīvis ar āboliem un panīcis naudas koks. Tieši šeit ienāk zvans uz numuru 67042264. Nē, jums nav jāiegaumē šis numurs. Pa to drīkst zvanīt tikai ģimenes ārsti vai ģimenes ārstu prakses māsas. Tieši viņi šeit piesaka savu pacientu, ja ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu. Un telefonistes, kuras pieņem arī citu pacientu zvanus un pieraksta viņus konsultācijām, arī ģimenes ārstus kārtīgi iztaujā. Vai ir veiktas visas analīzes? Vai ir izdarīta ultrasonogrāfija vai gastroskopija? Tas tādēļ, lai speciālists redzētu pilnu ainu.
Baiba Štreinerte, RAKUS onkoloģijas pakalpojumu vadības virsārste:
"Lai piereģistrētu un virzītu pacientu tālāk, ir jāizdara daži izmeklējumi! Lai nav tikai divi vārdi nosūtījumā un mums viss ir jāsāk no nulles. Tas šogad jau ir uzlabojies. Ģimenes ārsti sākuši labi sagatavot pacientus, un koridors netiek aizņemts tukši!"
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā valstī, kurp ierodas pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu
Taču nebūt ne visi pacienti, kuri tiek nosūtīti uz konsultāciju pie speciālista slimnīcā, izdzird apstiprinājumu onkoloģiskai saslimšanai. "Pietiekami liela daļa pēc papildu izmeklējumiem dodas mājās. Citreiz speciālisti saka – jums jāturpina novēroties, jāatkārto izmeklējums pēc gada. Bet viss ir kārtībā!" norāda Štreinerte.

Vienā nedēļā vidēji šeit piesaka 135–160 pacientu. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā valstī, kurp ierodas pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu.

Dažu lokāciju vēžiem te ārstē 70–80% visas valsts pacientu. Un šī oficiāli ir vieta, kur turpinās zaļais koridors. Valsts ir pateikusi, ka desmit dienu laikā no zvana pa šo tālruni pacientam, kuram ir aizdomas par vēzi, ir jātiek uz konsultāciju. Vai tā tiešām notiek?

Lielākā daļa speciālistu tiešām pieņem drīz, pie plaušu ārsta vai vēdera dobuma ķirurga var tikt vienas dienas laikā. Pie krūts ķirurga (biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm) – trīs dienu laikā. Bet hematologs pieņems tikai pēc 14 dienām, ginekologs pēc 12, konsultācija pie endokrinologa būs jāgaida trīs nedēļas! Iemesls – speciālistu trūkums.
Piemērs
Cik ilgi jāgaida, lai tiku pie atsevišķiem speciālistiem, uz zaļā koridora vietu Rīgas Austrumu slimnīcā (27.09.2019.)
Salīdzinājums
Ja pie speciālista gribētu pieteikties parastā kārtībā Rīgas Austrumu slimnīcā (07.10.2019.)
Joprojām pa zaļo koridoru dodas tik smagi slimi pacienti, ka viņiem var piedāvāt vienīgi paliatīvo aprūpi
Ienes pat mirstošos
Baiba Štreinerte, RAKUS onkoloģijas pakalpojumu vadības virsārste, arī min: "Ir atsevišķas diagnozes, kur uzreiz nosaka – jums būs operācija, tur viss ir kārtībā, bet ir kur vajadzīgi papildu izmeklējumi. Un 30 dienu laikā tiek nozīmēta kompjūtertomogrāfija, magnētiskā rezonanse. Tad seko konsīlijs. Un konsīlijs nosaka, kas sekos – vai ķirurģija, vai staru terapija, varbūt ķīmijterapija. Kad konsīlijs beidzas, tad var teikt, ka arī zaļais koridors beidzas un sākas ārstēšanas process."

Joprojām ir pacienti, kurus zaļā koridora konsultācijai piesaka un uz Onkoloģijas centru atved jau gulošus. "Jā, ieved uz ratiem vai aiz padusēm ienes. Uz nestuvēm. 3., 4. stadija", nopietni saka Štreinerte. "Pacienti ierodas dažādos stāvokļos. Ir, kad ir ļoti smagā stāvoklī un papildu izmeklējumu ambulatori nespējam veikt, jo redzam, ka ir jāstacionē un viss notiek stacionārā. Ir, kas tiek atvesti tik smagā stāvoklī, ka viss, ko varam nozīmēt, ir paliatīvā aprūpe."

Pēc konsīlija, kurā tiek pieņemts lēmums par ārstēšanas plānu, zaļais koridors beidzas. Sekos operācija, staru terapija vai ķīmijterapija. Ne ātrāk un ne vēlāk kā tad, kad ķirurgs varēs ielikt nākamo operāciju vai ķīmijterapijas dienas stacionārā būs vieta. Vidēji ir jāgaida mēnesi.

NVD pārstāve Līga Gaigala uzsver: "Esam noteikuši, ka stacionārā šī ārstēšana ir jāuzsāk 30 dienu laikā, – vienalga, vai tā ir ķīmijterapija, staru terapija vai ķirurģiskā ārstēšana. Mums ir kvalitātes monitorings šīm specializētajām ārstniecības iestādēm, un lielākajā daļā gadījumu tas tiek izpildīts." Tiesa, veselības aprūpes organizatori, Nacionālā veselības dienesta un slimnīcu pārstāvji ir novērojuši, ka joprojām zaļais koridors pacientu un arī ārstu prātos ir garāks, nekā tas patiesībā ir. "Ir izveidojusies izpratne, ka zaļais koridors ir visa onkoloģiskā ārstēšana. Bet tā nav! Zaļais koridors ir īsceļa programma no pacienta pirmajām sūdzībām līdz diagnozei. Bet iedzīvotāji to tulko plašāk. Tā ideja ir bijusi tāda – no pirmajiem simptomiem līdz ārstēšanas taktikai."
Koridora absurds: otrreiz izmantot nevar
Nacionālais veselības dienests atzīst, ka šī problēma ir apzināta un tā ir jārisina
Ir kāda lieta, ko joprojām nezina daudzi ģimenes ārsti un nesaprot pacienti. Zaļais koridors attiecas tikai uz pirmreizējiem vēža pacientiem. Uz aizdomām par onkoloģisku saslimšanu. Uz cilvēku, kurš savā dzīvē ar šādām aizdomām vai diagnozi saskaras pirmo reizi. Ja pacients jau ir ārstējies un ir reģistrēts kā vēža slimnieks, viņam zaļā koridora priekšrocības nepienākas. Šī ir pati sāpīgākā lieta! Iespējams, vēzis ir atgriezies... liels uztraukums, asaras, stress, izmisums. Bet – nekā.

Zinta Uskale ir viena no aktīvākajām vēža pacientēm, labdarības organizācijas "Rozā vilciens" dibinātāja. Tieši šobrīd Zintas dzīve ir apmetusi kūleni, jo slimība ir atgriezusies. Taču viņai zaļais koridors ir slēgts! "Ja tiek atklāts vēzis otro reizi, neatkarīgi no tā, vai tas ir tajā pašā vai citā lokācijā, uz šiem pacientiem neattiecas zaļais koridors. Man personīgi tikko slimnīcā, kur es jau ārstējos, pateica, ka diemžēl šos izmeklējumus nevar veikt steidzamības kārtā, ka man ir jāgaida pusgads! Vai arī maksā pati! Un kas no tā nopelna? Protams, privātais sektors! Tas ir ļoti liels un smags jautājums!"
Zinta Uskale: Slimība ir atgriezusies. Taču zaļais koridors ir slēgts
Tieši šo pašu pārrunā arī sievietes Latvijā lielākajā vēža un viņu tuvinieku atbalsta organizācijā "Dzīvības koks". Naudas, lai veiktu maksas izmeklējumus, vai apdrošināšanas polises, kas tos sedz, visām nav. Gunita Berķe, "Dzīvības koks" pārstāve norāda: "To var atļauties pavisam neliels sociāli un ekonomiski aktīvu cilvēku loks. Tā nav izeja, tā tam nevajadzētu būt."

Tam piekrīt arī Latvijas Onkoloģijas centrā, kur reizēm ģimenes ārsti atsakās likt nost klausuli, kamēr viņu pacientu nepierakstīs zaļajā koridorā. Bet reģistratore redz, ka vēzis ir atgriezies. Un vienkārši nedrīkst to darīt. "Zaļais koridors ir tikai pirmreizējiem pacientiem. Reizēm ģimenes ārsti vēlas pieteikt pacientu, kurš ir uzskaitē 3, 5, 10 gadus. Tur ir recidīvs... Varbūt ar laiku jāveido dzeltenais koridors, vienalga, kā to nosaukt. Tas ir valsts jautājums, kā to risināt," skaidro Baiba Štreinerte, RAKUS onkoloģijas pakalpojumu vadības virsārste.

Savukārt Nacionālā veselības dienesta pārstāve Līga Gaigala atzīst: "Tas ir nākamais ceļš, kas mums jārisina. Kad šajos plānveida izmeklējumos ir atrastas izmaiņas vai ja ir sūdzības, kā veidot nākamos īsceļus, kas var paātrināt, ja veidojas recidīvs, lai var nodrošināt ātrāko palīdzību."
Kā darbojas zaļais koridors
Ieteikumi pacientiem
Aizdomas vēl nav vēzis!
Arī papildu izmeklējumi bieži nepieciešami tādēļ, lai onkoloģisku saslimšanu izslēgtu. Nevis apstiprinātu.
Ja esat pieteikts vizītei pie ārsta zaļā koridora ietvaros, bet netiekat, lūdzu, atsakiet vizīti.
Ja netiekat uz kādu no papildu izmeklējumiem, lūdzu, atsakiet!
Nevienas analīzes un ģimenes ārsts nevar apstiprināt vēzi. To apstiprina tikai speciālists un audu paraugu analīze.
Ieteikumi ģimenes ārstiem
Lūdzu, nesūtiet pacientu pa zaļo koridoru tikai ar nosūtījuma lapiņu rokā.
Pirms tam ir jāveic izmeklējumi pēc Nacionālā veselības dienesta izstrādātājiem algoritmiem.

© Aija Kinca, LTV Ziņu dienests, Dace Eglīte

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt