Vīrs un... vēzis
Pērn tikai katrs ceturtais vīrietis Latvijā, kam to vajadzētu darīt, veicis PSA testus, lai sekotu līdzi savai veselībai un agrīni diagnosticētu prostatas vēzi. Speciālisti norāda – par sevi nerūpēties līdz brīdim, kamēr nekas nesāp, nereti ir pārprasta vīrišķība.
Ģirts Zvirbulis, LTV
Ķermenim vajag tehnisko apskati – regulāri
Prostatas vēzi var viegli savaldīt, ja tas atklāts agrīni. Bet, lai to izdarītu, regulāri – reizi gadā – jāveic PSA testi, jo vēzis var piezagties nemanāmi.
Pirms diviem gadiem ikgadējās asinsanalīzes Ērikam uzrādīja ievērojamu PSA līmeņa paaugstināšanos. Biopsija un citi papildu izmeklējumi apstiprināja diagnozi – prostatas vēzis. Tomēr viņš šo ziņu uztvēra lietišķi.
Ērika stāsts
Ēriks Mikelšteins nav tipisks latviešu piecdesmitgadnieks. Ar pagariem matiem, šķietami neizsīkstošu enerģiju un aizrautīgu valodu viņš šķiet padsmit gadus jaunāks par saviem vienaudžiem. Taču ir vēl kāda lieta, kas viņu atšķir no lielas daļas latviešu vīriešu, – Ēriks bez jelkādiem aizspriedumiem stāsta par savu saskarsmi un pieredzi ar prostatas vēzi. Temats, kas lielai daļai joprojām šķiet tabu. Iespējams, pie vainas ir kultūru atšķirības – Ēriks dzimis un uzaudzis Kanādā, bet uz dzīvi Latvijā atgriezās 2007. gadā.

Pirms diviem gadiem kārtējās asinsanalīzes viņam uzrādīja ievērojamu PSA līmeņa paaugstināšanos. Biopsija un citi papildu izmeklējumi apstiprināja diagnozi – prostatas vēzis. Tomēr viņš šo ziņu uztvēra lietišķi: "Man nebija sabrukums vai liels šoks. (..) Es piezvanīju sievai, pirms braucu mājās, un visu izstāstīju. Tad atbraucu mājās, izstāstīju. Diezgan tā normāli."

Ēriks izvēlējās veikt operāciju un pilnībā izņemt prostatu. Tas bija iespējams, jo, pateicoties regulārai analīžu nodošanai, slimību izdevās atklāt agrīnā stadijā.
“Ar pārējo ģimeni ir jārunā par slimību. Jo tieši ģimenes locekļi ir galvenie papildspēki atveseļošanās laikā,” pārliecināts Ēriks Mikelšteins, kuram cīņā ar prostatas vēzi galvenais atbalsts bija sieva Aija.
Ērika secinājums un aicinājums citiem vīriešiem: "Vīrietis katru gadu ved mašīnu uz CSDD, uz tehnisko, tāpat viņam vajadzētu reizi gadā pašam aiziet uz tehnisko apskati pie ārsta."

Taču par to, ka vīrieši tā gluži vis nedara, liecina statistika. Proti, visdrošākā metode prostatas audzēja laicīgai atklāšanai ir reizi gadā veikt asinsanalīzes, pārbaudot prostatas specifiskā antigēna jeb PSA līmenī. Vīriešiem, kuriem ģimenē ir bijušas onkoloģiskas saslimšanas, ārsti iesaka ikgadējas PSA pārbaudes veikt, sākot jau no 40 gadu vecuma. Pārējiem – no 50 gadiem. Diemžēl šis aicinājums paliek nesadzirdēts. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pērn no nepilna pusmiljona Latvijas vīriešu vecumā virs 40 gadiem PSA pārbaudes veikuši tikai aptuveni ceturtā daļa jeb 117 100 vīri.
Kas ir PSA un kāpēc prostatas vēzis jānoķer pēc iespējas agrāk
PSA (prostatas specifiskais antigēns) ir viela, ko ražo priekšdziedzeris.

Vairumam veselu vīriešu PSA līmenis asinīs ir zem 4 ng/ml (nanogrami mililitrā). Ja PSA līmenis asinīs pārsniedz šo rādītāju, tas var liecināt par prostatas vēža klātbūtni organismā un ir jāvēršas pie ģimenes ārsta un jāveic papildu izmeklējumi. Paaugstināts PSA līmenis var arī nenozīmēt audzēju, tas var būt saistīts arī ar citām problēmām, piemēram, priekšdziedzera infekciju vai iekaisumu. Un var būt arī tā, ka PSA līmenis ir normāls, bet prostatas vēzis ir. Tomēr PSA tests tiek uzskatīts par uzticamāko metodi vēža atklāšanai.
Mirstības īpastvars
Letalitātes rādītājs atkarībā no vēža konstatēšanas brīža
Noķerts prostatas vēzis 2017. gadā
No prostatas vēža mirušo skaits
"Atceroties savu pirmo saskari ar vēzi, Uldis atzīst – tā lielā mērā bija veiksme, ka to izdevās atklāt tik savlaicīgi. Es zināju, ka manam tēvam bija vēzis. Viņš nomira, kad es vēl biju maziņš."
Ulda stāsts
"Man vienmēr gribētos teikt, ka esmu bijušais vēža slimnieks, jo esmu diezgan veiksmīgi izārstējies, bet ar vēzi ir tā, ka vienmēr jābūt uzmanīgam, tas var atgriezties. Tas disciplinē. Tas neļauj kļūt vieglprātīgam un bezrūpīgam," teic Uldis Vesers, kurš pirms 10 gadiem pieveica zarnu vēzi. Paradoksālā kārtā šie pārdzīvojumi viņa dzīvi esot mainījuši tikai uz labu. Onkoloģiskā saslimšana kalpojusi par stimulu iegūt augstāko izglītību, saņemt paaugstinājumu darbā, sākt dzīvot veselīgāk un atbildīgāk. Paralēli pamatdarbam Uldis nu arī vada kolorektālā vēža pacientu biedrību "Europa Colon Latvija", kas cīnās par onkoloģisko pacientu tiesībām.
Vēzis ir milzīgs izaicinājums, bet vienlaikus tas var būt arī spēcīgs stimuls pierādīt, ka tu pats vadi savu dzīvi, no savas pieredzes secinājis Uldis Vesers. Viņš pēc zarnu vēža pieveikšanas, ieguvis augstāko izglītību, saņēmis paaugstinājumu darbā un tagad vada onkoloģisko pacientu organizāciju.
Atceroties savu pirmo saskari ar vēzi, Uldis atzīst – tā lielā mērā bija veiksme, ka to izdevās atklāt tikt savlaicīgi. "Es zināju, ka manam tēvam bija vēzis. Viņš nomira, kad es vēl biju maziņš, – 1985. gadā. Bet tas bija tik tālā pagātnē, ka likās, ka tas uz mani neattiecas. Kad pirms gadiem 15 sākās šādas tādas veselības problēmas, es to nesaistīju ar ģimenes mantojumu. Gadiem ejot, šie simptomi nepazuda, tikai pastiprinājās. Līdz, padziļinātu pārbaudi veicot, atklājās, ka man ir pirmsvēža stāvoklis. (..) Paldies Dievam, ka es aizgāju pārbaudīties, jo citādi, es domāju, šis vēzis būtu ielaists un, visticamāk, es šeit neatrastos tāpat kā mans tēvs."

Slēpjas pat no tuvākajiem
Ērika un Ulda stāstus varētu saukt par labajiem piemēriem. Abi vīrieši uzmanīgi sekoja līdzi savai veselībai, veica pārbaudes, konsultējās ar speciālistiem, un tādējādi bīstamo audzēju izdevās atklāt laikus. Taču diemžēl liela daļa stiprā dzimuma pārstāvju dzīvo pēc citiem priekšstatiem. Vīrieši nerunā. Vīrieši nesūdzas un neraud. Vīrieši piecieš sāpes un neiet pie ārsta.
Uldis: "Man arī tuvam radiniekam bija šāda diagnoze. Viņš nestāstīja pat savai sievai par šo problēmu. Beigās sieva ievēroja, ka vīrs nesēž taisni uz krēsla. Prasīja – kas tev kaiš, un atklājās, ka viņam ir sāpes. Aizveda pie speciālista un atklāja vēzi ceturtā stadijā."
"Diemžēl glābt viņu nevarēja, pēc dažiem mēnešiem cilvēks jau bija miris. Tas ir ļoti skumīgi, jo vēzis tomēr ir ārstējama slimība," stāsta Uldis.

Slēpjot no ģimenes onkoloģisku saslimšanu, pacienti ne vien atgrūž palīdzību, bet arī netiešā veidā apdraud savus pēctečus. Piemēram, Ēriks tikai 48 gadu vecumā nejauši uzzināja, ka viņa tobrīd vēl dzīvais tēvs slimo ar vēzi un slēpj to pat no saviem dēliem. Tādēļ Ēriks un viņa brālis nemaz nezināja, ka atrodas riska grupā, kurai vajadzētu jau no 40 gadu vecuma pārbaudīt PSA līmeni. Par laimi, šajā gadījumā nekas nebija nokavēts. Ēriks veica pārbaudes, pirmajos gados tās vēl bija normas robežās, un tikai pēc vairākiem gadiem tika fiksēts paaugstināts PSA līmenis, saslimšanu izdevās laikus diagnosticēt un audzēju izoperēt. Bet tēvu diemžēl glābt neizdevās.
Sīlis: Veselību uztver kā resursu
Daudz grūtāk ir ar loģiskiem argumentiem atspēkot šķietami veselīga vīrieša teju reliģisko pārliecību"mani tas neskars"
Vents Sīlis: “Protams, šī veselību patērējošā attieksme ir īstermiņa stratēģija. Līdz pirmajām lielajām nepatikšanām. Tai skaitā arī līdz prostatas vēzim. Bet jā – tā ir vīriešiem tipiska lieta.”
"Veselības pretstats jau nav slimība, kā tas loģiski šķistu. Veselības pretstats ir bezrūpība. Šī attieksme – ar mani jau nekas nenotiks vai – es vēl esmu pārāk jauns, lai man būtu..." norāda filosofs un vīrišķības pētnieks Vents Sīlis. Viņaprāt, vīriešu izvairīšanās no problēmas risināšanas saistāma ar patērniecisku attieksmi pret veselību kā pret resursu. "Līdzīgi kā pret degvielu bākā – kamēr tā ir, tikmēr brauc un neuztraucas," norāda V. Sīlis. "Protams, šī veselību patērējošā attieksme ir īstermiņa stratēģija. Līdz pirmajām lielajām nepatikšanām. Tai skaitā arī līdz prostatas vēzim. Bet jā – tā ir vīriešiem tipiska lieta, jo vīriešos ir ne tikai tradicionālais vīrišķības tēls, kas saistās ar to, ka vīrietim it kā nesāp, bet arī šī bezapzinātā vēlme kaut kādā ziņā upurēt savu veselību un savu labumu kaut kādu abstraktu ideālu vārdā."
Sīlis: "Šī pārprastā vīrišķības izpratne nozīmē – es cietīšos pat tad, ja man tiešām ir slikti. Kas būtībā ir neloģiski, jo kad tad tu vairāk palīdzēsi savai ģimenei – kad nomirsi vai kad turpināsi vēl gadu desmitiem strādāt, pelnīt un būt klātesošs savas ģimenes dzīvē."
Vēl viens iemesls, kas liedz vīriešiem meklēt palīdzību, – pašu nospraustās tabu zonas un tēmas. Pētnieks novērojis, ka vīriešu sabiedrībā onkoloģiskās saslimšanas ir neformāli iedalītas. Pastāv, piemēram, tā sauktie cēlie vēži – kaulu, asins vai plaušu. Turpretim par tām saslimšanām, kas saistītas ar orgāniem zemāk par jostasvietu, vīrieši runāt nevēlas. Un nevēlas tās atzīt pat paši sev, jo tas nozīmētu apšaubīt viņu vīrietību dzimumpazīmju nozīmē, spēju radīt pēcnācējus.
Bet šāda pieeja var dārgi maksāt. Statistika liecina, ka no tiem pacientiem, kuriem prostatas vēzis konstatēts ceturtajā stadijā, gada laikā pēc diagnozes mirst apmēram puse. Turpretim pirmajā stadijā pirmā gada letalitātes rādītājs ir tikai 4%.

Svarīgi vēzi noķert pēc iespējas agrāk – uz to norāda arī onkoķirurgs Armands Sīviņš. "Ceturtajā stadijā jau nav jēgas vispār... nav iespējama radikāla operācija. Tad pacienti tiek novirzīti uz ķīmijterapiju, staru terapiju, paliatīvu terapiju vai... ja pacients piekrīt ķirurģiskai kastrācijai, tad arī tā tiek veikta, bet mūsdienās arvien retāk," norāda A. Sīviņš.
Palīdzēs pārdzīvot sliktas ziņas
Kustība "Movember" cenšas vīriešus iedrošināt par savu veselību rūpēties laikus
Helmutam Bēķim tiešas saistības ar audzēju ne pašam, ne arī viņa radiniekiem nav bijis, bet viņš izjūt savu atbildību – par to runāt, iedrošināt citus: “Mēs gribam no brīža – no sliktās diagnozes būt ar to vīrieti. Parādīt viņam ceļu uz izārstēšanos.”
Izbijusi noliktava Rīgas centrā. Tajā ierīkota spartiski vienkārša sporta zāle un neliels birojs, kurā bāzējas vīriešu veselības fonds "Movember Latvija". Tā ir daļa no globālas starptautiskas organizācijas, kuras mērķis – pievērst uzmanību vīriešu fiziskās un garīgās veselības jautājumiem. Latvijā "Movember" liek uzsvaru tieši uz prostatas vēža laicīgu diagnosticēšanu, ārstēšanos un atkopšanos pēc tās, un organizācijas līderis ir Helmuts Bēķis, kurš izmanto un meklē dažādus veidus, kā vīriešu uzrunāt. Pirmais solis – veikt regulāri PSA testu.

"Mums nav visu laiku jābiedē, jo tāpat jau vīrieši pie ārstiem neiet. Mēs runāsim vienkārši un tieši – no prostatas vēža nav jāmirst! Ja mums nesanāks, tad teiksim "ejam vēžot" un iesim vēl tiešāk un vilksim uz pārbaudēm. Bet šogad mēs aicināsim vīriešus veikt pārbaudi, runājot viņu valodā," uzsver Helmuts.
Helmuts Bēķis: "Ja tās ir bļitkotāju sacensības, mēs tur būsim! Ja tas ir motokross un mēs tur tiksim – mēs tur būsim! Vietās, kur pulcējās vīrieši."
Viņš novērojis, ka palīdzīga roka vīriešiem nepieciešama ne vien līdz asinsanalīžu kabineta durvīm, bet arī pēc tam. Jo, uzzinot par paaugstinātu PSA līmeni, stiprā dzimuma pārstāvji mēdz psiholoģiski sabrukt. Tā vietā, lai veiktu papildu izmeklējumus un sāktu ārstēšanos, vīri ieslīgt bezcerībā un alkoholismā. Tādēļ šogad "Movember Latvija" vēlas paplašināt savu darbību, piedāvājot īpašu fizisko treniņu programmu onkoloģiskajiem pacientiem, psihologa konsultācijas un, iespējams, arī finansiālu palīdzību papildu izmeklējumu veikšanai. Līdzekļus šim mērķim fonds cer iegūt ar ziedot.lv starpniecību, kā arī laižot klajā īpašu alu "Movember", no kura pārdošanas daļēji iegūtie līdzekļi nonāks fondā.
Kopā ar citām vīriešu un onkoloģisko pacientu organizācijām "Movember" apvienojušies aliansē "Vīrieša veselībai" un kopīgiem spēkiem plāno arī panākt, lai PSA pārbaudes, tāpat kā sieviešu krūts vēža pārbaudes, tiktu iekļautas valsts apmaksātā vēža skrīninga programmā. Patlaban par valsts naudu tas notiek tikai daļēji – valsts PSA testus apmaksā vīriešiem pēc 50 gadu vecuma un arī tikai reizi divos gados.
"Movember" aicinājums vīriešiem pārbaudīt veselību
Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu jau ir sagatavojusi plānu šo vīriešu aptveri padarīt plašāku, proti, valsts apmaksāts PSA tests būtu arī vīriešiem vecumā no 45 gadiem, kuru radiniekiem ir bijis prostatas vēzis. Šim mērķim no valsts budžeta būtu nepieciešami gandrīz 300 000 eiro gadā. Taču šī iniciatīva pagaidām nav guvusi atbalstu valdībā.
Bikses nebūs jāvelk nost
Izplatītākie mīti par PSA pārbaudēm, kas varētu biedēt vīriešus
Mīts Nr. 1.
Pārbaudes ir sāpīgas, saistītas ar intīmu vietu apskati.

Patiesība: PSA līmeni nosaka asinīs, tā ka pārbaudes laikā iegūst tikai asins paraugu
Mīts Nr. 2.
Pārbaudes ir dārgas, vīrieši nevar tās atļauties

Patiesība: PSA tests maksā apmēram 10 eiro. Pēc 50 gadu vecuma reizi divos gados šīs analīzes ar ģimenes ārsta norīkojumu apmaksā valsts
Mīts Nr. 3.
Pirms dažiem gadiem PSA analīzes nodevu, viss bija labi, vairs nesatraucos

Patiesība: PSA pārbaudes jāveic regulāri. Vēlams reizi gadā un ne retāk kā reizi divos gados.
Mīts Nr. 4.
Man ģimenē nav bijis vēža, varu nesatraukties

Patiesība: Prostatas vēzis var rasties bez ģenētiskas pārmantojamības.
Mīts Nr. 5.
Kad sāpēs, tad pārbaudīšos

Patiesība: Šāda domāšana ir ļoti bīstama, jo prostatas vēzis pirmajā un otrajā stadijā praktiski nav pamanāms. Vēža simptomi – kaulu sāpes, apgrūtināta urinēšana, asinis urīnā – var parādīties tikai trešajā, ceturtajā stadijā.
"Ikviena ārstēšana – vienalga vai runa būtu par tablešu dzeršanu vai ķirurģisku operāciju – ir agresija pret cilvēka organismu, kurai ir gan ieguvumi, gan blaknes," uzsver RAKUS onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis. Prostatas izoperēšanas gadījumā pacientam jārēķinās, ka dabīgā ceļā par tēvu kļūt viņš vairs nevarēs un arī mīlas dzīvē nāksies ieturēt pauzi. Taču jo ātrāk izdosies diagnosticēt slimību, jo vieglākas būs arī blaknes.
Kā operācija ietekmē potenci un auglību?
Būtiskākās blakusparādības priekšdziedzera (prostatas) vēža operācijas gadījumā ir:
Impotence
Nervi, kas atbild par erekciju, atrodas ļoti tuvu priekšdziedzerim. Dažkārt operācijas laikā ir iespējams izvairīties no šā nerva bojājuma (to sauc par nervu saudzējošo pieeju). Tas samazina, bet pavisam nenovērš iespēju, ka pēc operācijas attīstīsies impotence. Protams, ja vēzis ir cauraudzis šo nervu, tad ārstam jāizņem arī tas. Pat ja nervu izdodas pasargāt, pēc operācijas vairākus mēnešus jārēķinās ar problēmām sasniegt erekciju. Tas notiek tāpēc, ka operācijas laikā nervs tiek nedaudz skarts un kādu laiku nespēj pienācīgi darboties. Šī problēma vairumam vīriešu ilgst no dažiem mēnešiem līdz pat gadam atkarībā no pacienta vecuma un veselības stāvokļa. Jo jaunāks jūs esat, jo lielāka iespēja, ka atgūsiet erekcijas spēju.
Sterilitāte
Radikālas prostatektomijas laikā tiek pārgriezti vadi, kas savieno sēkliniekus (kur veidojas sperma) ar urīnizvadkanālu. Tas nozīmē, ka vīrietis vairs nevar kļūt par tēvu dabiskā ceļā. Parasti tā nav liela problēma, jo prostatas vēzis galvenokārt apdraud vīriešus pēc 50 gadu vecuma. Tomēr, ja tas jums ir svarīgi, pirms operācijas ar ārstējošo ārstu pārrunājiet iespēju nodot savu sēklu uzglabāšanai spermas bankā.
Urīna nesaturēšana
Operācijas un apstarošanas rezultātā pacients uz laiku zaudēs spēju kontrolēt urīna noplūdi. Ir dažādi urīna nesaturēšanas veidi, un arī ārsts nevar precīzi prognozēt, kā jūsu ķermenis reaģēs uz operāciju. Vairumā gadījumu spēja pilnībā kontrolēt urīnpūšļa darbību pacientiem atgriežas dažu nedēļu vai mēnešu laikā pēc operācijas. Ja problēma ieilgst, risinājums jāmeklē pie ārsta. Ir speciāli vingrinājumi, ar kuriem var nostiprināt urīnpūšļa muskulatūru. Nesaturēšanu var novērst arī ar medikamentiem vai operāciju.
Limfedēma
Ja operācijas laikā tiek izņemti daudzi limfmezgli blakus priekšdziedzerim, var attīstīties limfedēma (palielināta limfas uzkrāšanās), kas izraisa dedzināšanu un sāpes. Limfmezgli nodrošina liekā šķidruma plūsmu no orgāniem atpakaļ uz sirdi. Kad limfmezgli izgriezti, liekais šķidrums var sakrāties kājās un ap ģenitālijām. Visbiežāk limfedēmu ārstē ar fizioterapiju, tomēr tā var arī pilnībā neizzust.

© Ģirts Zvirbulis, LTV, Dace Eglīte

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt