Viena no lielākajām izmaiņām valsts pārvaldē līdz ar jaunās koalīcijas ienākšanu ir jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide. Par to nu oficiāli lēma arī jaunais Ministru kabineta sastāvs. Jaunā ministrija no Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārņems klimata un enerģētikas politiku veidošanu.
"Šis ir vismaz tāds politisks žests, kas mums kā sabiedrības pārstāvjiem ļaus prasīt vairāk. Un arī varbūt iesaistīties no jauna un tās esošās saites stiprināt. Nevar vērtēt ne ļoti kritiski, ne ļoti atbalstoši. Bet, jā, pārmaiņas ir nepieciešamas," sacīja biedrības "Zaļā brīvība" eksperte Krista Pētersone.
Vienlaikus optimismam seko arī bažas par ministrijai piešķirtajām funkcijām, kas klimata mērķu izpildei, iespējams, neietver visus vajadzīgos punktus.
"Šī ministrija būs tāds skaidrs institucionāls pamats, lai virzītu tālāk klimatneitralitātes mērķus. Bet atcerēsimies, ka Zaļais kurss – tas ir trīs pīlāri, ko mēs parasti uzsveram. Tā ir ne tikai klimatneitralitāte, bet arī aprites ekonomika un dabas aizsardzība," norādīja Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Baltvilka.
Paredzēts, ka jaunajā ministrijā strādās aptuveni 50 ierēdņi. Tomēr tās administratīvās funkcijas vismaz pagaidām pildīt turpinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
KONTEKSTS:
Saeima šā gada 1. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi un ministru biedru amatu ieviešanu vairākās ministrijās.
Grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību, teikts likumprojekta anotācijā. Sekmīga enerģētikas politika esot kritiski svarīga, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un atsacīšanos no Krievijas energoresursu piegādēm.
