Saeima jau šī mēneša sākumā atbalstīja izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi. Tajā no Ekonomikas ministrijas (EM) paredzēts pārņemt enerģētikas politikas jomu, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanu. Savukārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) tajā pārņems klimata politikas jomu.
Par tām atbildīgo departamentu darbinieki, kopskaitā teju 50, darbu sāks jaunajā struktūrā.
Līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai jaunās ministrijas darbību finansēs no EM un VARAM budžetiem, valdības sēdē pavēstīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
"Paredzēts, ka visas trīs ministrijas kopīgi sagatavos priekšlikumu nākamā gada budžeta veidošanas procesā par tām pārdalēm, kas būtu attiecīgi veicamas no Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas esošajām programmām uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu tās funkcionēšanu no nākamā gada, orientējoši no aprīļa, kad stāsies spēkā jaunais budžeta likums, Klimata un enerģētikas ministrijai būs sava budžeta programma, ko varēs pilnvērtīgi pārvaldīt," stāstīja Citskovskis.
Jaunveidojamā ministrija plānos un vadīs ar enerģētikas krīzes novēršanu saistītus pasākumus, izstrādās valsts klimatneitralitātes stratēģiju un to regulējošos tiesību aktus. Šī ministrija būs arī "Vides investīciju fonda" valsts kapitāla daļu turētāja.
Ideju par enerģētikas un vides politikas likšanu zem viena jumta pieteica "Jaunā Vienotība" un premjers Krišjānis Kariņš. Iepriekšējās valdības laikā lēmumi, kas saistīti ar abām jomām, brīžiem buksējuši, jo trūcis kāda konkrēta atbildīgā par lēmumu virzību.
Tomēr no labas pārvaldības viedokļa vēl paredzēts noteikt, ka "Latvenergo" pārraudzību jaunā ministrija pārņems no EM.
Par to nepieciešama arī politiska vienošanās, atzina valdības vadītājs.
"Tas ir process. Mēs esam trīs politiskie partneri. Vēl mēs mēģinām pārvarēt iesīkstējušu domāšanu, ka ir jādara kaut kā, bet ne citādi. Bet ļoti daudz kas ir panākts. Ne tikai jaunā ministrija izveidota, bet visas tai piemītošās funkcijas tiks pilnveidotas. Es sagaidu, ka janvārī mēs vēl pilnveidosim šodienas lēmumu," sacīja valdības vadītājs.
Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka klimata un enerģētikas ministra atlīdzībai un reprezentācijas izdevumiem gadā būtu nepieciešami 121 516 eiro. Savukārt vairums pārējo funkciju saistītas ar jau esošo departamentu darbību un papildu izmaksas nav paredzētas.
Pašlaik gan vēl nav zināms, vai jaunajai ministrijai meklēs atsevišķas telpas. Amatā apstiprinātais vides un enerģētikas ministrs Čudars pašlaik darbojas VARAM telpās.
VARAM informēja, ka telpas turpmākajam Klimata un enerģētikas ministrijas darbam pēc iespējas tiks meklētas esošo VARAM resursu ietvaros.
KONTEKSTS:
Saeima šā gada 1. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi un ministru biedru amatu ieviešanu vairākās ministrijās.
Grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību, teikts likumprojekta anotācijā. Sekmīga enerģētikas politika esot kritiski svarīga, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un atsacīšanos no Krievijas energoresursu piegādēm.