Bažas par depozīta sistēmas operatora izvēles caurskatāmību paudušas sešas organizācijas, no kurām piecas nodarbojas galvenokārt ar vides jautājumiem. Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga skaidroja, ka par operatora izvēli atbildīgais VVD informāciju sniedzot, tomēr lēmuma pieņemšanu novērot neļauj.
“Mēs īsti nezinām un neredzam, kādi argumenti tiek lietoti par labu vienam vai otram pretendentam, kādā veidā tiek izvērtēti un piešķirti punkti šajos dažādajos kritērijos, kas noteikumos ir pielikti.
Pats process mums diemžēl ir necaurredzams,” norādīja Brizga.
Brizga pauda, ka galvenais, lai sistēma būtu viegli lietojama un mudinātu vairākkārt lietojamās pudeles izmantot vēlreiz, nevis pārstrādāt. Viņš arī uzsvēra, ka depozīta sistēma nedrīkst būt peļņas projekts. Tomēr uztraukumu par dažādām biznesa interesēm vairo abu pretendentu izplatītie paziņojumi un sūdzības, kurās tie viens otram pārmet dažādus pārkāpumus.
Vienā pusē ir SIA “Depozīta iepakojuma operators”, kurā dalību ņēmuši vairāki lieli dzērienu ražotāji, piemēram, “Cēsu alus”, “Aldaris” un “Cido Grupa”.
Otrs pretendents ir SIA “Nulles depozīts”. Tajā lielākie dalībnieki ir Latvijas Tirgotāju asociāciju, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Zaļā josta”, kas ar iepakojuma savākšanu nodarbojas šobrīd.
Atzinumu par to, kuram pudeļu vākšanas sistēmu uzticēt, VVD komisija plāno apstiprināt nākamnedēļ. Komisijas darba atklātajā daļā nevalstiskās organizācijas varēja piedalīties, taču novērot punktu skaitīšanu gan nevarēs.
Sabiedrības par atklātību “Delna” direktore Inese Tauriņa atzīmēja: “Šāda pieredze mums ir bijusi ar daudzām citām valsts iestādēm, un tad mēs varam komentēt šī procesa lēmumu pieņemšanas atklātību un godīgumu.
Šajā gadījumā tas līdz galam nav noticis. Tāpēc mēs arī paužam bažas par to, vai tas lēmums būs atklāts un godīgs.”
VVD tikmēr atbildēja, ka novērotājus vērtēšanā pieaicināt neļaujot Ministru kabineta noteikumi.
“Diemžēl tad, kad tika skaņots šis noteikumu projekts, netika saņemti nekādi priekšlikumi no nevalstiskajām organizācijām, kā tās vislabāk varētu piedalīties. [..] Mums, protams, ir saistoši arī nosacījumi par informācijas neizpaušanu, un tāpēc mēs esam diezgan uzmanīgi iesaistījuši nevalstiskās organizācijas komisijas darbā,” pamatoja dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
Ģenerāldirketore atzina, ka pretendentu cīņas publiskajā telpā uz komisiju radījušas spiedienu, tomēr par lēmuma objektivitāti viņai šaubu neesot.
Dienests pieļauj, ka operatora izvēli otrs pretendents varētu pārsūdzēt, taču, vai tas apdraudēs depozīta sistēmas ieviešanu līdz ar likumā noteikto 2022. gada 1. februāri, Baklāne-Ansberga nevēlējās prognozēt.
KONTEKSTS:
Valsts vides dienests (VVD) konkursā par depozīta sistēmas ieviešanu saņēma divus pieteikumus un oktobra beigās pieņēma lēmumu par SIA “Depozīta iepakojuma operators” atbilstību normatīvo aktu un minimālajām prasībā, vēlāk arī pretendenta SIA “Nulles depozīts” pieteikums atzīts par atbilstošu normatīvo aktu prasībām.
2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022. gada februārī, un tās pamatprincipi ir noteikti likumā. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.
Viedokļi par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir atšķirīgi. Daudzi uzņēmēji uzsvēruši, ka tā izmaksātu pārāk dārgi un nebūtu pietiekami efektīva. Vides aizstāvju domas dalās – Vides aizsardzības klubs paziņojusi, ka neatbalsta obligātu depozīta sistēmu, turpretī organizācija “Zaļā brīvība” uzsvērusi, ka tas būtu nozīmīgs videi draudzīgs solis.
