Panorāma

Demisionē Krievijas valdība

Panorāma

I. Ķuža astoņi gadi policijas vadībā

I. Ķuzis pamet Valsts policijas priekšnieka amatu

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstāj amatu, ziņo LTV Ziņu dienests.

Pēc gandrīz 40 gadu ilga dienesta Ķuzis pieņēmis lēmumu 10. februārī atstāt dienestu, par ko informējis arī iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (“KPV LV”), informēja policija. Par dienesta pamešanu Ķuzis esot izlēmis Ziemassvēku brīvdienās, pārdomājot aizvadīto dzīvi un nākotnes mērķus. 

“Katra gada nogalē es izvērtēju padarīto, to, kas izdarīts, un pārdomāju nākamajā gadā veicamos darbus. Pērnā gada nogalē es pēc gandrīz 40 gadu dienesta pieņēmu lēmumu atstāt dienestu,“ sacīja Ķuzis.

“Valsts policijas priekšnieka amatā esmu bijis policijai ļoti grūtā laikā, kas pilns izaicinājumu, un ar pilnu atbildību varu teikt – gan es, gan policija ar saviem sarežģītajiem uzdevumiem esam tikuši galā, un tas ir bijis manas komandas un katra policista godprātīgi paveikts darbs,” pauda Ķuzis.

“Pēdējos gados esam paveikuši milzīgu darbu pie policijas nākotnes veidošanas, un mana pārliecība – jaunā policija ir jāveido jaunajam policijas priekšniekam. Un arī manā dzīvē ir pienācis laiks aizvērt šo man ļoti nozīmīgo lapaspusi, lai varētu atvērt jaunu,” atzina Ķuzis.

Linda Mūrniece, kura iekšlietu ministres amatu ieņēma no 2009. līdz 2011. gadam, Latvijas Radio atzina, ka Ķuža vēlme atstāt amatu nav pārsteigums, “jo pēdējā laikā, šķiet, viņam ar ministru nav bijušas labas attiecības, un, tiklīdz kā sistēmā bijušas kādas problēmas, ministrs tajās vainoja Ķuzi, un tas notika arī publiski”.

“Loģiski nevienai augstai amatpersonai nepatīk uzklausīt pārmetumus publiski, līdz ar to skaidrs, ka agrāk vai vēlāk tas varēja notikt. 

Nezinu, vai tas notika pēc Ķuža iniciatīvas, vai ministrs viņu lūdzis spert šādu soli, tas noteikti paliks starp viņiem,” piebilda Mūrniece.   

Linda Mūrniece un Valdis Voins: Par Ķuža aiziešanu no policijasLinda Zalāne

    Viņa atzina, ka viņas kā ministres pieredze sadarbībā ar Intu Ķuzi nav pozitīva, jo laikā, kad Jēkabpilī notika laupīšana, kuras laikā policists nošāva savu kolēģi, Ķuzis bija atbildīgs par šo policijas vienību. Mūrniece uzsvēra, ka Ķuzis jau daudzus gadus iepriekš bija atbildīgs par šo vienību un nebija izkontrolējis, kādi cilvēki nonāk šajā vienībā un vai viņi atbilst ieņemamajam amatam.

    Savukārt Ķuža priekšgājējs Valdis Voins, kurš policijas priekšnieka amatu ieņēma no 2009. gada marta līdz 2011. gada sākumam, sava kolēģa paveikto vērtē pozitīvi un teic, ka tas ir katra personīgs lēmums, kas jārespektē.

    “Es uzskatu, ka viņa darbība bija pietiekami veiksmīga, [..] varam tikai novēlēt viņam rast kādu nodarbi kādā citā nozarē, iespējams, nododot pieredzi pedagoga darbā,” sacīja Voins.

    Iekšlietu ministrs Ģirģens kopš stāšanās amatā vairākkārt asi kritizējis Valsts policijas vadības darbu. Taču uz jautājumu, vai viņš lūdzis Inta Ķuža atkāpšanos no amata, ministrs skaidru atbildi nedeva.

    "Detaļās es neiedziļināšos. (..) Pirmajā reizē, kad es apsēdos šeit iekšlietu ministra krēslā, man nebija neviena doma kaut ko tendenciozi darīt, lai viņš aizietu no darba. Nē, tā nebija," sacīja Ģirģens.

    Iekšlietu ministrs preses konferencē norādīja, ka policijai ir nepieciešams cits ceļš un cita dinamika, ko nevar ilgstoši atlikt. "Policijas tēls nav atkarīgs tikai no jauna formastērpa. Drošībai un pakalpojumam jābūt kvalitatīvam, arī sabiedrība grib redzēt aktīvu, dinamisku darbu. Valsts policijai ir aktīvi jāpatrulē, jāuzlabo izmeklēšanas kvalitāte. Dienestiem jāspēj ātri reaģēt, jāpalīdz cilvēkiem un jābūt laipniem komunikācijā," pauda Ģirģens.

    Viņš arī norādīja, ka Eiropas iekšlietu sistēmu konkurētspējas indeksā Latvija ir 24. vietā no 28 valstīm, tādēļ ir enerģiski jāstrādā, lai šī situācija mainītos un mūsu valsts nonāktu pirmajā desmitniekā. Ģirģens pagaidām nevēlējās komentēt to, kas varētu policiju vadīt Ķuža vietā.

    Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu izvirza iekšlietu ministrs un amatā apstiprina valdība. Par Valsts policijas priekšnieku drīkst iecelt tikai amatpersonu no vecāko un augstāko virsnieku vidus, parasti – ģenerāli.

    KONTEKSTS:

    Iekšlietu ministrs Ģirģens jau pērn oktobrī paziņoja, ka izvērtēs Ķuža atrašanos amatā saskaņā ar virzību Latgalē aizturēto policistu lietā un noskaņojumu policijas darbinieku vidū.

    1. oktobrī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Viens pret vienu" Ģirģens uzsvēra, ka policijas priekšniekam Intam Ķuzim būs jāatkāpjas, ja noziegumos tiks pieķertas kādas augsta ranga Valsts policijas amatpersonas. Ģirģens sacīja, ka šāda vienošanās viņam esot ar pašu Ķuzi un neviens žēlots netikšot.

    Ministrs gan neminēja nosacījumus, kas apzīmē augsta ranga amatpersonu, līdz ar to pagaidām nav skaidrs, vai kukuļošanas lieta Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojā būs gana spēcīgs iemesls, lai Ķuzis atkāptos no amata.

    Ķuzis par Valsts policijas priekšnieku kļuva 2011. gada augustā, bet 2016. gadā jūlijā atkārtoti apstiprināts šajā amatā.

    2009. gada nogalē valdība nolēma Ķuzim piešķirt ģenerāļa pakāpi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti