4. studija

Kāpēc Valsts meža dienests aicina fiksēt vilku pēdas un par tām ziņot?

4. studija

Kāpēc aizkavējusies pērn solīto individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšana?

Kāpēc joprojām nav noslēgusies Zemes reforma un daudzi savu kārtu nemaz nesagaida?

Valsts nespēj nodrošināt mantoto zemju kadastrālo uzmērīšanu; rindas vēl no 90. gadiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rindā no pagājušā gadsimta 90. gadiem joprojām gaida to zemju īpašnieki un viņu pirmās pakāpes mantinieki, kuri atguva īpašumā zemi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Viņiem ir tiesības uz zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts līdzekļiem. Šobrīd rindā uz šādu uzmērīšanu gaida ap 2300 zemes vienību.

Kāda kundze uz valsts apmaksātu zemes kadastrālo uzmērīšanu gaidīja rindā 16 gadus, līdz devās aizsaulē. Sieviete mantoto vecvecāku zemi saņēmusi lietošanā uzreiz pēc neatkarības atgūšanas, bet 2006. gadā viņai tika piešķirtas īpašuma tiesības. Kā pirmās pakāpes mantiniecei viņai pēc likuma pienācās zemes kadastrālā uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem. Mirušās sievietes dzīvesbiedrs Jānis Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" pastāstīja, ka pēc sievas nāves tikusi saņemta Valsts zemes dienesta (VZD) informatīvā vēstule, kurā teikts, ka sakarā ar to, ka viņa ir bijusi 1. šķiras mantiniece, visi pārējie ir zemākas šķiras mantinieki, tāpēc budžeta finansējums nepienākas un trīs zemes gabalu kadastrālā uzmērīšana ir jāveic par savu naudu. Jānis aprēķinājis, ka tas varētu izmaksāt ap 3000 eiro. 

Vēl sievas dzīves laikā ģimene sapratusi, ka sagaidīt rindu ir praktiski nereāli. Viņu novadā gadā tiek piešķirts finansējums trīs vai četru zemes vienību uzmērīšanai.

"Paskatoties Valsts zemes dienesta mājaslapā, šodien rindā mūsu novadā ir fiksētas 207 zemes vienības. Pēc vienkāršas matemātikas, apmēram 50 gadi ir jāgaida, lai visa rinda tiktu nodrošināta ar budžeta līdzekļiem," norādīja Jānis.

Vīrietim radies priekšstats, ka no valsts puses speciāli tiek novilcināts laiks, lai visi pirmās pakāpes mantinieki, kuri pārsvarā jau ir cienījamos gados, nesagaidītu savu rindu.

"Ja valsts nav spējīga nodrošināt likumā pieņemtos noteikumus, tad būtu jālemj par izmaiņām likumdošanā un noteikt tiesības saņemt šo budžeta finansējumu zemākās šķiras mantiniekiem, ja pirmās šķiras mantinieki nav sagaidījuši šo laimīgo brīdi," pauda Jānis.  

Tāda kārtība, ka par valsts līdzekļiem zemes kadastrālo uzmērīšanu veica pilnīgi visiem zemes lietotājiem, ilga vien pāris gadus Zemes reformas pašā sākumposmā. Pēc tam kārtība vairākas reizes mainīta, bet tagad 18 gadus tā ir viena.

"Tie ir bijušie zemes īpašnieki, kuri nu jau vairs nav sastopami; līdz šai dienai vēl neesmu sastapusies vairāk ar tādiem diemžēl jau. Un tad ir viņu mantinieki – bērni, mazbērni, laulātie. Un tad ir atsevišķa personu kategorija, neatkarīgi no radniecības pakāpes ar bijušo īpašnieku, ja šī persona ir bijusi politiski represēta vai 1. grupas invalīds," skaidroja Valsts zemes dienesta (VZD) Zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne.

Jau no 2012. gada valsts finansējums šim nolūkam bija nemainīgs – 70 tūkstoši eiro gadā. Par šo naudu, iepērkot ārpakalpojumus, vidēji gadā var iemērīt 70 zemes vienības. Tiesa, pērn, likvidējot Centrālo zemes komisiju, zemes uzmērīšanai ir atradušies vēl 70 tūkstoši. Taču kopš šā gada janvāra vidus visi rindā stāvētāji var lolot pamatotas cerības savas dzīves laikā sagaidīt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts līdzekļiem.

"Ministru kabinets (MK) atbalstīja kā prioritāru pasākumu naudas piešķiršanu zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem. Tā jau ir ļoti ievērojama summa – tie ir papildu 290 000 eiro. Tas nozīmē, ka mēs šo apjomu, ko šobrīd veicam, varam palielināt trīskārtīgi," teica Mierkalne.

Tagad Valsts zemes dienests Zemes reformu plāno pabeigt piecu līdz septiņu gadu laikā. Tomēr dienesta pārstāve atzina, ka ne tikai naudas trūkums līdz šim bremzējis rindas virzīšanos uz priekšu. Zemes uzmērīšanu nevar veikt bez zemes īpašnieka līdzdalības, tāpēc Valsts zemes dienests sūta īpašniekiem vēstuli par to, ka ir pienākusi viņa rinda.

"Mums tā atsaucība katru gadu ir trīs ceturtdaļas. Viena ceturtdaļa cilvēku vispār neatsaucas. Apstākļi tam ir ļoti dažādi. Galvenokārt, ko esam novērojuši – cilvēks nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā. Es pieļauju, ka visi šie cilvēki ir gados, droši vien dzīvo pie saviem radiniekiem, bērniem vai vēl kaut kur," atzina Mierkalne.

Nespējot sagaidīt uz valsts finansējumu, gadā vidēji 140 īpašnieku veic zemes uzmērīšanu par saviem līdzekļiem. Tagad, kad ikviens ikdienišķs pakalpojums kļūst dārgāks, saprotamas bažas un neizpratne, kāpēc mērniecības darbi ir tik dārgi. Mērniecības procesā laiks ir vislielākā nauda.

"Loģiski, ja ir mazi gabaliņi – līdz hektāram, tad tas patērētais laiks gan ārā uz lauka, veicot mērījumus, gan pēc tam, būs mazāks. Bet, ja mums ir milzīgi šie gabali ar dažādām vēsturiskām robežneatbilstībām un vēl citām lietām, tas patērētais laiks ir ilgāks. Dažkārt nākas dienām sēdēt un pētīt visus materiālus, lai vispār saprastu, kur šīm robežām jābūt," uzsvēra Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kokins.

Klāt visam – gan mērinstrumentu, gan datorprogrammu iegāde, vajadzīgās informācijas iepirkšana par katru zemes vienību no Zemes dienesta, pierobežnieku aicināšana uz robežu apspriešanu un paredzami vai neparedzami tiesvedības procesi.

"Nekad nevar paredzēt šīs izmaksas. Tāpēc, ja kāds vēršas pie sertificēta mērnieka, tad, iespējams, šī summa tiek sākumā pateikta provizoriska. Iespējams, veicot darbus, viņa var samazināties, ja veiklāk visi darbi risinās," norādīja Kokins.

Lai nedaudz kompensētu izmaksas tiem, kas negaida rindu un paši maksā par kadastrālo zemes uzmērīšanu, Valsts zemes dienests atbrīvo no kadastra datu aktualizācijas maksas pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas. Tie ir 44 eiro un 50 centi par vienu zemes vienību.

Jaunais finansējums – 290 000 eiro gadā – zemes uzmērīšanai par budžeta līdzekļiem piešķirts, lielā mērā pateicoties Valsts kontroles revīzijai par ieilgušās Zemes reformas gaitu. Valsts kontrole atzina, ka Tieslietu ministrija katru gadu ir prasījusi vairāk līdzekļu Zemes reformas kā prioritāra pasākuma realizēšanai, tomēr – kā allaž – visam naudas nepietiekot. Jāiztiek bija ar 70 000 eiro. Tomēr ir arī citi iemesli gausajai reformas virzībai, ko konstatējusi Valsts kontrole.

Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta sektora vadītāja Aelita Jaunroze informēja:

"Pēc revīzijas galvenie secinājumi bija tādi, ka nevienai valsts pārvaldes iestādei nebija noteikta atbildība par Zemes reformas pabeigšanas plānošanu un īstenošanu. Līdz ar to nebija arī vērtēts, vai un cik lielā mērā tie reformas mērķi ir sasniegti un kādi tiesiski risinājumi varētu sekmēt to pabeigšanu.

Zemes reformas pabeigšanai un tās ietvaros veicamajām darbībām nebija noteikti arī termiņi. Tas kopumā nesekmēja to, ka šīs īpašuma tiesības varētu būt sakārtotas pārredzamā nākotnē.

Tad, kad mēs šo revīziju pabeidzām – 2021. gada beigās –, tad tajā sarakstā par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmajām zemes vienībām bija palikušas apmēram 3700 zemes vienības.

Šobrīd, pēc revīzijas, mēs sniedzām ieteikumus gan Tieslietu ministrijai, gan arī priekšlikumus Ministru kabinetam. MK ir atsaucies mūsu aicinājumam, un 2022. decembrī tika Ministru kabineta sēdē pieņemts lēmums, ka Tieslietu ministrijai līdz 2023. gada 1. aprīlim ir jānāk ar priekšlikumu, ir jāiesniedz termiņi, kādos šiem bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir pienākums iesniegt visus trūkstošos dokumentus, lai varētu šo zemi uzmērīt un  īpašuma tiesības sakārtot."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti