Lai apkoptu savas mājas fasādi, Kaspara un Helēnas ģimene pa savas mājas vārtiem iziet nedrīkst, jo zeme aiz vārtiem pieder kaimiņam, kurš par ieiešanu savā teritorijā ik dienu prasa vienu eiro.
Helēna ar vīru Kasparu māju Sila ielā 21 uzcēla 1960.gadā, uzbūvēja arī saimniecības ēku. Līdz pagājušam gadam ģimene dzīvoja laimīgi, līdz uzradās "nepielūdzami" kaimiņi, kuri nopirka zemi, kas robežojas ar šīs ģimenes saimniecības ēku un žogmali.
"Cilvēks prasa to naudu – vienu eiro diennaktī par apsaimniekošanu," stāsta Kaspars, norādot – kaimiņš šo naudu prasa par to, ka viņš iekāpj viņa zemē. Turklāt jaunais kaimiņš nepiekrīt, ka Kaspars maksā pa daļām. Esot uzreiz jāsamaksā par visu gadu – tātad 365 eiro.
Otras zemes īpašnieces Tatjanas domas par iespējām vienoties ar Helēnas un Kaspara ģimeni Latvijas Televīzijas raidījumam "4.studija" neizdevās noskaidrot, jo komunikācija pie zemes īpašnieces dzīvokļa durvīm beidzās, īsti nesākusies.
Tikmēr Rīgas domes īpašuma departaments Helēnas kundzei atbildējis šādi: īpašumam Sila ielā 21 blakus esošais zemes gabals Grauleņu ielā 5 nav bijis Rīgas pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zeme, līdz ar to pilsēta nav tiesiska iesaistīties šī jautājuma risināšanā.
Helēnas kundze pēc palīdzības vērsusies arī Rīgas Austrumu direkcijā – tur ieteica strīdus risināt sarunu ceļā, ko saimnieki jau dara, vai arī tiesas ceļā.
Valsts zemes dienesta (VZD) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājas vietniece Baiba Fišere stāsta, ka īpašums Sila ielā 21 ir uzmērīts 1998.gadā. Savukārt pieguļošā teritorija Grauleņu ielā 5, par ko šobrīd ir runa, izveidojusies daudz vēlāk – 2009.gadā dome šo zemi kā kompensējamo īpašumu atdeva mantiniekiem.
2011.gadā, kad zemes komisija pieņēma lēmumu par līdzvērtīgas zemes piešķiršanu jau mantiniekam, veikta robežu uzmērīšana īpašumam Grauleņu ielā 5. "Uz robežu uzmērīšanu un apsekošanu uzaicināti arī pierobežnieki," klāstīja Fišere, norādot – Sila ielas 21 mājas saimnieki uz robežu uzmērīšanu, kur varēja izteikt iebildumus, nav ieradušies.
Tomēr, kā lai Kaspars salabo sētu vai pielabo saimniecības ēkas fasādi, ja reiz kaimiņš neiziet uz kompromisu?
"Ievērojot to, ka Latvijā šo ēku un zemes atgūšana, atgriešana atpakaļ īpašniekiem dažreiz bija haotiska, tad šī situācija nav unikāla, tādas veidojas. Un šajā gadījumā ir cilvēciskais faktors – ja var vienoties, tad ir labi. Ja kaimiņi nevar vienoties, tad ir tikai viena iespēja – šajā gadījumā tam, kuram ir tā sauktais valdošais nekustamais īpašums, ir jāvēršas tiesā, lai nodibina kājceļu servitūtu," teica jurists Juris Marins.
