ĪSUMĀ:
- Aculiecinieks Ventspils novadā pamanīja, ka sākta ceļa būve senkapu aizsargjoslā.
- Uzraugs ceļa būvniecību atļāva ar nosacījumu nodrošināt arheoloģisko uzraudzību.
- Arheologs norādīja, ka senkapu aizsargājamā teritorijā, iespējams, ir liecības par lībiešu priekšteču dzīvi. Tas vēl nebija izpētīts.
- “Latvijas Valsts meži” nepamanīja prasību nodrošināt arheoloģisko uzraudzību.
- Uzņēmums gatavs sadarboties ar iesaistītajām pusēm, lai mazinātu ietekmi.
Nabeļu senkapi un aizsargjosla
Ventspils novada Popes pagastā atrodas akmeņu krāvuma senkapi. Ventspils muzeja direktora vietnieks, arheologs Armands Vijups LSM.lv pastāstīja, ka tie saistīti ar lībiešu priekštečiem, ko arheologi dēvē par Kurzemes Baltijas somiem. Par šiem priekštečiem ir zināms maz. Un senkapi datējami ar agro un vidējo dzelzs laikmetu mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša sākumā. Tie ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
Pēc Vijupa teiktā, senkapi tika pētīti pagājušā gadsimta 30. gados, bet pēc tam tika aizmirsti. Pērn tajos tika veikti neliela apjoma arheoloģiskie izrakumi. Tomēr senkapu izpēte būtu jāturpina, lai saprastu, cik plaši ir apbedījumi.
Vēsturnieks norādīja, ka uz vietas ir redzami dažādi akmeņu krāvumi, tomēr bez arheoloģiskajiem izrakumiem ir grūti pateikt, kuri no tiem ir apbedījumi.
Akmeņu krāvumi var rasties gan dabas ietekmē, gan arī, iespējams, ka krāvumi veidoti, piemēram, novācot akmeņus no tuvējā tīrumā.
“Virs zemes redzam ļoti maz vai neko. Tāpēc visiem kultūras pieminekļiem ir aizsardzības zona vietā, kur varētu būt senās dzīves darbības pēdas. Arī ap Nabeļu senkapiem ir šāda aizsardzības zona, ko precizē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde,” stāstīja Vijups.
Kāds aculiecinieks LSM.lv pavēstīja, ka februārī netālu no Nabeļu senkapiem pamanīja koku izciršanu, bet tagad redzams, ka notiek būvdarbi – top meža ceļš.
Vijups norādīja, ka ir maz lībiešu priekšteču senkapu un būvniecība liegs uzzināt par viņiem ko vairāk.
“Cik redzēju fotogrāfijās, diemžēl vieta ir postīta bez jebkādas arheologu līdzdalības. Varētu teikt, ka ir zudusi iespēja kaut ko vairāk saprast, kā šeit dzīvoja Kurzemes Baltijas somi. Un ir daudzi jautājumi, kas nav skaidri,” stāstīja arheologs.
Uzraugs prasīja arheoloģisko uzraudzību
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē informēja, ka meža ceļa būvniecība pārvaldē tika saskaņota pagājušā gada oktobrī ar nosacījumu nodrošināt arheoloģisko uzraudzību zemes rakšanas darbu laikā noteiktā ceļa posmā. Šāda prasība tika noteikta, lai fiksētu arheoloģiskās liecības, ja tādas būvdarbu laikā tiktu atklātas, jo jaunā ceļa trase tiek būvēta netālu no Nabeļu senkapiem.
Pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciāliste Egita Lūsēna pastāstīja, ka atļauja būtu jāsaņem arī arheoloģiskajai uzraudzībai, bet neviens arheologs to nav prasījis. Tādējādi secināms, ka arheoloģiskā uzraudzība nav notikusi.
Apsekojot būvdarbu vietu, pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas darbinieki konstatēja, ka darbi notikuši bez arheoloģiskās uzraudzības, neievērojot pārvaldes noteiktās prasības, kas ietvertas arī izsniegtajā darbu atļaujā.
Pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas inspektore Baiba Ekere norādīja, ka pašlaik būvdarbi senkapu aizsardzības teritorijā ir apturēti.
Lēmums par notikušo pašlaik vēl nav pieņemts, bet paši Nabeļu senkapi nav izpostīti.
Arheologs Vijups paskaidroja, ka arheoloģiskā uzraudzība ir specifisks arheoloģiskās izpētes veids. Piemēram, arheoloģiskie izrakumi notiek konkrētā laukumā, klāt ir komanda, kas rīkojas pēc noteiktas stratēģijas. Arheoloģiskā uzraudzība ir nepieciešama jebkuriem zemes darbiem, ja tie var apdraudēt senvietu. Klāt ir arheologs, kurš seko līdzi rakšanai. Ja parādās kādas liecības, arheologs tās fiksē, uzmērot un fotografējot. Skatoties pēc tā, kādas un cik daudz liecības tiek atrastas, ir iespējams arī apstādināt būvniecību un pieprasīt, lai tiktu veikti arheoloģiskie izrakumi. Par to tad pēc tam lemj Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
“Latvijas Valsts meži” vainu atzīst
“Latvijas Valsts meži” LSM.lv atbildēja, ka nav pamanījuši noteikumu par arheoloģisko uzraudzību. Uzņēmuma Kurzemes reģiona meža infrastruktūras vadītājs Ivars Ozols sacīja:
“Diemžēl neviens no būvdarbos iesaistītajiem Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) nebija pamanījis būvatļaujai pievienoto Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes izdoto atļauju ar nosacījumiem par arheologa piesaistīšanu.
Tiklīdz saņēmām šo informāciju, nekavējoties apturējām ceļa būvdarbus, un esam uzsākuši situācijas izvērtēšanu. Jāpiezīmē, ka būvniecības procesa dokumentēšana elektroniski BIS notiek kopš 2020. gada, sistēma tiek nemitīgi uzlabota, un šis gadījums liks visiem būvniecības procesā iesaistītajiem pievērst uzmanību nepieciešamajiem uzlabojumiem.”
Ozols norādīja, ka uzņēmums gatavs sadarboties ar iesaistītajām pusēm, veikt nepieciešamās darbības, lai mazinātu ietekmi Nabeļu senkapu aizsardzības zonā.
KONTEKSTS:
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šogad jau sodīja ar 2500 eiro “Latvijas Valsts mežus” par senkapu postīšanu, kā arī izteica brīdinājumu par pilskalna izbraukāšanu. Šādas sankcijas bija par Madonas novada Liezēres pagastā izpostītajiem kultūras mantojuma pieminekļiem – Avotiņu senkapiem un turpat līdzās esošo pilskalnu.
