Panorāma

I.Pētersone - Godmane: Likuma izpratnē pašvaldība sedz izdevumus

Panorāma

Kijevas Neatkarības laukumā piemin nogalinātos

VK atklāj nepilnības IZM mērķdotāciju sadalē

Valsts kontrole: Pedagogu atalgojuma sistēma nav efektīva

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība ar mērķdotācijām pedagogu darba samaksai – vairāk nekā 200 miljonu latu gadā - nav bijusi efektīva, dažos gadījumos pat bijusi pretlikumīga. Tā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā norāda VK, pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidošana bijis viens no aktuālākajiem valsts budžeta plānošanas jautājumiem jau vairākus gadus, tomēr IZM jau gadiem neizdodas efektīvi saimniekot esošās sistēmas ietvaros.

VK uzskata, ka IZM darbs nav apmierinošs, jo nav iespējams pārliecināties, vai budžetā ir ieplānots tik daudz naudas, cik izvirzītajam mērķim - pedagogu algām - patiešām nepieciešams. IZM nav izstrādāta kārtība, kā aprēķināms mērķdotācijas apmērs, un tā plānošana nav caurskatāma. Normatīvais akts nosaka, ka dotāciju aprēķināšanai par pamatu tiek ņemti dati no vienotās izglītības informācijas sistēmas (VIIS). Taču VIIS ir nepilnīga, un tajā ne vienmēr tiek uzrādīti aktuālie dati par skolēniem un pedagogiem, tāpēc mērķdotācijām atvēlētā summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, ko vēstulēs papildus sniedz pašvaldības vai skolas.

Revidenti uzsver, ka pastāvošā atalgojuma sistēma arī veicina Darba likuma normu pārkāpšanu.

Izglītības iestādes vadītājs atvēlētās dotācijas apmēru uzzina septembra vidū, kad mācību gads jau ir sācies, savukārt skolotāji darba plānu – slodzes un atalgojumu – septembra beigās vai oktobra sākumā.

Tādējādi rupji tiekot pārkāpta prasība par izmaiņām atalgojumā vai darba pienākumos informēt darbinieku ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno normu stāšanās spēkā.

IZM neesot nodrošinājusi, ka pašas izstrādātais finansēšanas modelis „Nauda seko skolēnam” darbotos pilnvērtīgi – nokļūst līdz izglītības iestādēm un sasniedz pedagogus. Realitātē šīs mērķdotācijas nonāk pašvaldībās, kuras pārdala finansējumu, lai nodrošinātu izglītības iestādes ar mazāku skolēnu skaita uzturēšanu uz lielāko rēķina. Rezultātā rodas situācijas, kurās pedagogi dažādās izglītības iestādēs par vienu un to pašu darba pienākumu veikšanu saņem atšķirīgu atalgojumu.

VK norāda arī uz IZM ilgstošu nespēju pienācīgi uzraudzīt mērķdotāciju izlietojumu.

Ministrija vēl arvien nav izveidojusi sistēmu, kā kontrolēt naudas izlietojumu un pārliecināties, vai mērķdotācijas ir sasniegušas mērķi. Revidenti atklājuši gadījumus, kad pašvaldībās no šiem līdzekļiem ir izmaksāti darba devēja pabalsti un kompensācijas -  2012. gadā vismaz 52 600 latu un 2013. gada astoņos mēnešos – teju 44 tūkstošu latu apmērā. Savukārt neizlietotās mērķdotācijas pašvaldības mēdz uzkrāt, izlietot dažādās piemaksās vai izmantot kā aizņemšanās avotu savu izglītības iestāžu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

IZM neesot arī ieviesusi Valsts kontroles 2006.gadā sniegto ieteikumu izstrādāt kārtību, kā plānojams vispārējās izglītības pedagoģiskā personāla skaits un specializācija. Pērn par valsts budžeta līdzekļiem izglītību ieguvuši 428 pedagogi, bet darbu izglītības iestādēs ir uzsākuši tikai 165. Tādējādi pedagogu izglītošanai neefektīvi esot izlietoti vismaz 2 miljoni latu.

Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai Valsts kontrole ir sniegusi 16 ieteikumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti