Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav gana uzkrājumu, lai pārdzīvotu grūtības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 4 mēnešiem.

Lai arī kopumā pēdējos divos pandēmijas gados atlikumi banku kontos pieaug un tas nozīmē, ka cilvēki ikdienā tērē mazāk, tas nenozīmē, ka visiem pieaug uzkrājumi. Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav pietiekami uzkrājumi, lai varētu veiksmīgi pārdzīvot negaidītas finanšu grūtības, šādu satraucošu ainu iezīmē "Luminor" bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Turklāt pērn pieauga vidējā darba alga, kas rada labvēlīgu augsni uzkrājumu veidošanai, tomēr situācija dažādos sabiedrības slāņos atšķiras un pandēmija aizvien palielinājusi plaisu turīgu un mazāk turīgu iedzīvotāju vidū.

Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav pietiekamu uzkrājumu, lai pārdzīvotu finanšu grūtības
00:00 / 06:10
Lejuplādēt

"Luminor" bankas veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju ar saviem uzkrājumiem varētu izdzīvot ne ilgāk kā divus mēnešus, bet pusei pietiktu tikai vienam mēnesim. "Luminor" biznesa attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča stāsta, ka 3 līdz 6 mēnešiem uzkrājumi pietiktu 24% respondentu, bet virs sešiem mēnešiem ap 20% aptaujāto:

"Tiešām satraucoši, ka piektajai daļai jeb 20% iedzīvotāju nav izveidots nekāds uzkrājums neparedzētiem gadījumiem, kas ir diezgan bīstami.

Vislabākā situācija ar uzkrājumiem ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, bet sliktāk ar uzkrājumiem pašlaik ir Kurzemes iedzīvotājiem, kur trešajai daļai respondentu nav uzkrājumi neparedzētiem gadījumiem."

Uz jautājumu, vai lielāko algu saņēmējiem ir vieglāk uzkrāt un cik tad ik mēnesi vajadzētu atlikt "bankas zeķē", Jekaterina Ziniča teic: "Tas ir mūžīgs jautājums. Es teiktu tā, ka

uzkrājumu veidošana nav atkarīga no algas izmēra, bet tā, kāds ir cilvēka dzīves veids un kādi ir tēriņi, jo atlikt var arī no minimālās algas un nepietiek arī tiem, kas pelna daudz.

Teorija saka, ka 10% būtu ļoti "veselīgs" procents, ko ik mēnesi atlikt, bet tas atkarīgs no tā, kāda ir tava alga un tēriņi."

Tomēr pozitīvi, ka kopumā pēdējos divos pandēmijas gados atlikumi banku kontos pieaug un tas nozīmē, ka cilvēki ikdienā tērē mazāk, kā arī aptaujās atklājies, ka aizvien vairāk cilvēku apsver domu par uzkrājumu veidošanu, teic Ziniča: "2021. gads nav bijis izņēmums un vairāk nekā desmit gadus Latvijas iedzīvotāji turpina veidot uzkrājumus un kopējais uzkrājumu apjoms gadu no gada pieaug."

Tomēr, lai uzkrātu vienu līdz divas algas, ir jākrāj līdz diviem gadiem.

"Citadeles" bankas meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis stāsta, ka "Citadeles" klientu privātpersonu uzkrājumi pērn pieauguši vairāk nekā par 15%. Lielākā daļa uzkrājumu tiek veidoti noguldījumos banku kontos.

"Taču ņemot vērā faktu, ka šobrīd ir nulles likmes gan krājkontiem, gan termiņnoguldījumiem, tad mēs redzam tendenci, ka vairāk uzkrājumi tiek veidoti norēķinu un karšu kontos. Uzkrājumi krājkontos un termiņnoguldījumu kontos samazinās.

Pozitīva tendence ir arī tā, ka klienti aizvien lielākus uzkrājumus veido ar finanšu tirgiem saistītajos ieguldījumos, piemēram, 3. pensiju līmenī, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ieguldījumu fondos, akcijās, obligācijās.

2021. gadā "Citadeles" klientu uzkrājumi šajos produktos ir pieauguši par 14%."

Pieaugot kopējam uzkrājumam, arī uzkrājums uz vienu klientu turpina pieaugt, un pērn tas pārsniedza četrus tūkstošus eiro. Purgailis piebilst: "Šeit ir vērojama diezgan liela uzkrājumu konfrontācija mazākuma klientu skaitam. Līdzīgi kā kopējā Baltijas tirgū arī "Citadelē" apmēram 15% klientu pieder 85% no uzkrājumu apjoma. Respektīvi ir daļa sabiedrības, kas ir izveidojusi vērā ņemamus uzkrājumus, bet lielākajai daļai uzkrājumi nav tik lieli, kā varētu cerēt."

Faktu, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu nav vispār vai tie pietiktu salīdzinoši īsam laika periodam, apliecina arī "Swedbank" Finanšu institūta veiktās aptaujas dati. Institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka lielākajai daļai klientu, kuriem ir izveidoti uzkrājumi, ar to pietiktu vienam mēnesim, ja pilnībā zaudētu visus ienākumus. Tomēr uzkrājumu apjoms iet roku rokā arī ar lielāku darba algu, augstāku izglītību un briedumu."

"Jauniešiem uzkrājumu rezerves ir krietni mazākas.

Pensijas vecumā iedzīvotāju uzkrājumus ir veikuši daudz biežāk nekā jaunāki iedzīvotāji, un šeit ir stāsts par to, cik daudz ir finanšu problēma un cik liels stāsts ir par prioritātēm un paradumiem. Latvijas iedzīvotājiem pie paraduma izkopšanas, ka uzkrājumi jāveic, ir daudz jāpiestrādā. Diez vai mūsu vecmāmiņas un vectētiņi ir turīgākie, kuri ir spējīgi sakrāt tikai tāpēc, ka viņiem ir daudz naudas. Diez vai. Tas ir stāsts par paradumiem un prioritātēm," norādīja Kropa. Viņa arī uzsver, ka

senioru pulkā krāšana ir bieži sastopama un uzkrājumu vidējā summa, kādu ir uzkrājis seniors, nereti ir lielāka nekā darbaspējīga vecuma cilvēka uzkrājumi.

Savukārt, atskatoties uz 2021. gadu, kā iedzīvotāji vērtē šo gadu, "Swedbank" Finanšu institūta aptaujas dati liecina, ka tērēts vairāk, nekā uzkrāts, stāsta Kropa: "Lielāka daļa iedzīvotāju norāda uz to, ka ienākumus bija nācies tērēt. Tātad ietekme bija ar negatīvu zīmi. Divtik vairāk bija tādi, kas tērējuši vairāk, nekā uzkrājuši."

25% aptaujāto atzina, ka pērn finanšu situācija ģimenē uzlabojusies, bet 36% uzrunāto atzina, ka tā ir pasliktinājusies. Evija Kropa uzsver, ka,

lai arī pērn pieauga vidējā darba alga, kas rada labvēlīgu augsni uzkrājumu veidošanai, situācija dažādos sabiedrības slāņos atšķiras, un pandēmija aizvien palielinājusi plaisu turīgu un mazāk turīgu iedzīvotāju vidū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti