ĪSUMĀ:

• Priekšvēlēšanu laiks ir beidzies, tagad jāgaida pirmie darbi.
• 14. Saeimā daudz jaunpienācēju, taču eksperti to nenovērtēja kā viennozīmīgi sliktu.
• Par to, vai ar šo Saeimas sasaukumu izdosies "kaut ko mainīt", viedokļi dalās.
• Sociologi: Daudzas intereses nebūs pārstāvētas valdībā – tas esot labs pamats tālākai neapmierinātībai.
• Sadarboties, būt konstruktīviem, ieklausīties – kā strādāt nākamaji koalīcijai un opozīcijai?

1. novembrī, otrdien, LTV ziņu speciālizlaidumā vairāki eksperti un bijušie un esošie politiķi diskutēja par daudziem jautājumiem saistībā ar 14. Saeimas gaidāmo darbu. Speciālistu ieskatā ar pirmo sēdi ir pienācis īstais brīdis deputātiem sākt strādāt.

Laiks sākt strādāt 

Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš norādīja, ka jānošķir priekšvēlēšanu laiks un Saeimas sasaukums. "Priekšvēlēšanu laikā izteiktie vārdi ir priekšvēlēšanu laikā izteiktie vārdi. Šobrīd ir tas laiks, kad deputātiem būs jāparāda sevi kā deputātiem. Pagaidīsim pirmos darbus. Nebūšu pārsteigts, ja opozīcija mēģinās sevi skaļi pieteikt jau no paša sākuma," pauda Kusiņš.

Arī Valsts prezidents Egils Levits uzrunā Saeimā otrdien visai plaši izklāstīja, viņaprāt, darāmos darbus, sakot, ka šai Saeimai jābūt reformu Saeimai. Par Levita uzrunu izteicās arī Valsts prezidents (2007–2011) Valdis Zatlers, nosaucot to par vienu no tiešākajām prezidenta uzrunām Saeimai.

Savukārt bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzskata, ka jaunajiem deputātiem tagad ir svarīgi saprast, ka viņi ir nokļuvuši valstij nozīmīgos posteņos, lai varētu stiprināt Latvijas vienotību.

"Tajā pašā laikā varbūt nevajag likt tik lielas cerības vai vilšanos uz Saeimu un tās sastāvu, jo Saeima nebūs nekas, ja nebūs pretī pilsoniskās sabiedrības. Ja nebūsim mēs, kas spiedīsim viņiem ievērot tradīcijas," atzina Īvāns. 

14. Saeimas sastāvs ir zīmīgs ar to, ka nomainījušās vairāk nekā divas trešdaļas deputātu. Daudzi tautas priekšstāvji ir jaunpienācēji lielajā politikā, citi – Saeimas namā nav redzēti ilgu laiku. 

Levits uzrunā pieļāva, ka arī nākamajā, 15. Saeimā, visticamāk, atkal nomainīsies divas trešdaļas deputātu. Tāpēc prezidents aicināja jaunievēlētos deputātus turpmākos četrus gadus strādāt koncentrēti un atbildīgi, lai 2026. gadā kolēģiem un sabiedrībai varētu teikt, ka viņi ir labi pastrādājuši. 

Daudz jaunpienācēju

Eksperti gan lielo jaunpienācēju skaitu nenovērtēja kā viennozīmīgi sliktu.

Piemēram, Satversmes tiesas tiesnesis Kusiņš sacīja: "Man liekas, ka ir vairāki deputāti, kam nav parlamentārās darba pieredzes. Tajā pašā laikā ir Saeimas iekšējās procedūras, kuras diezgan ātri deputāti apgūst. Bieži vien citi vecākie deputāti jaunajiem ātri vien ierāda šīs lietas."

Vairāki eksperti arī norādīja, ka lielās izmaiņas Saeimas sastāvā atspoguļo sabiedrības intereses.

Bijušais Ministru prezidents, bijušais Augstākās padomes deputāts Einars Repše norādīja: "Ja mums ir proporcionālā sistēma, tad jebkuram vēlētājam būs savs pārstāvis Saeimā, vēlēšanu rezultāts ir likumsakarīgs. 14. Saeima izskatās diezgan monolīta šajos apstākļos, lielu pārsteigumu nav."

Savukārt Zatlers sacīja: "Deputātu sastāvs atspoguļo noskaņas vai cerības, kas ir sabiedrībā. Uzmetot aci tam deputātu kopumam, priecē, ka ir daudz gados jaunu cilvēku. Un, protams, tie, kas ir ļoti pieredzējušie, viņi centīsies līdzsvarot šo jaunības degsmi."

Tikmēr vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš atzīmēja, ka daudz jaunu deputātu ir arī izaicinājums: "Vairāk nekā iepriekš tiek ievēlēti daudzi jauni deputāti. No vienas puses, tas ir pluss, jo cilvēku pārstāvniecība nāk no tautas, bet, no otras puses, ir tas izaicinājums iemācīties un saprast tos procesus."

Taču to, vai ar šo Saeimas sasaukumu izdosies atbildēt uz jautājumu – vai kaut kas mainīsies – eksperti vērtēja dažādi.

Iespēja kaut kam mainīties

Sociologs, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš vērtēja: "Es neteiktu, ka pacilājums, bet vienkārši interese. Ir iespēja kaut kam teorētiski restartēties un mainīties. Nevarētu teikt, ka iepriekšējais parlaments ir bijis ļoti labi novērtēts. Tagad ir iespēja kaut kam mainīties."

Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks norādīja, ka no iepriekšējiem Saeimas sasaukumiem var secināt – jaunais parlaments turpina iepriekšējā tradīcijas.

"Neviens no parlamentiem mums nav bijis tāds radikāli atšķirīgs no iepriekšējiem," piebilda Sedlenieks.

No tā attiecīgi izriet jautājums, vai sabiedrībā turpināsies neapmierinātība saistībā ar Saeimu, tās darbu un valdību.

Neapmierinātība turpināsies?

Sedlenieks un Kaktiņš vērtēja, ka, spriežot pēc Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, nav pamata domāt, ka lielā neapmierinātība sabiedrībā varētu mainīties.

"Sabiedrība bija neapmierināta ar vecajiem, ievēlēja kādus jaunus. Šobrīd es neredzu fundamentālus priekšnosacījumus, kas varētu būtiski mainīt šo lielo neapmierinātību. Ja tā, tad nākamajās vēlēšanās atkal tiks pieprasītas kardinālas pārmaiņas," sacīja Kaktiņš.

Sedlenieks arī vērsa uzmanību uz to, ka daudzu vēlētāju intereses nebūs pārstāvētas valdībā, kas esot labs pamats tālākai neapmierinātības augšanai.

"Ja paskatāmies, par ko balsoja Latgale un lielākās pilsētas, kur ir liela krievvalodīgo proporcija, neviena no šīm partijām nebūs valdības sastāvā, nebūs pozīcijā, viņu viedoklis lielā mērā netiks ņemts vērā, kas ir labs pamats neapmierinātības tālākai augšanai. (..) Attiecībā uz uzticēšanos vai neuzticēšanos valdībai, Saeimai, valsts varai kopumā – līdz šim tam tā ļoti vieglprātīgi piegājuši cilvēki, kuri var kaut ko mainīt vai kuru atbildība būtu par to rūpēties. Bet tas ir viens no ļoti būtiskiem drošības jautājumiem," paskaidroja Sedlenieks.

Savukārt saistībā ar politisko spēku darbu Saeimā eksperti sagaida sadarbību, konstruktīvu darbību un paškritiku.

Kā strādāt opozīcijai, un kā sadarboties koalīcijai? 

4. maija deklarācijas kluba prezidente, bijusī Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka uzskata, ka Saeimā iekļuvušajām partijām jābūt paškritiskākām. Tāpat ļoti nopietni jālemj, kurus cilvēkus virzīt konkrētos amatos. Čebotarenokas ieskatā, demokrātiskā valstī nevar virzīt uz faktiski pašu augstāko valsts amatu cilvēkus, kuriem nav izglītības.

Saistībā ar partiju spēju sadarboties gan koalīcijā, gan opozīcijā Repše norādīja – politiķu darbs un uzdevums ir sadarboties un vienoties par mērķiem. Par koalīciju Repšem neesot šaubu, ka politiskie spēki spēs rast kopīgu valodu: "Noteikti nav jāmīl otra partija, ir jāprot sadarboties. Valdošajai koalīcijai ir jāprot savā starpā vienoties, kas reizēm nav viegli, bet ir nepieciešami. Domāju, ka viņi ar to sekmīgi tiks galā."

Tikmēr Sedlenieks par topošo koalīciju izteicās skeptiskāk: "Jautājums, kā spēs sadzīvot koalīcijas partneri, kur izskatās, ka tāda ļoti liela mīlestība viņu starpā nav. Jautājums, kas notiks Saeimā, vai koalīcijas vidū nenotiks šķelšanās, kas var nozīmēt, ka tā stabilitāte var nebūt tik liela. To redzēsim laika gaitā."

Par opozīcijas darbu un nepieciešamību tam būt konstruktīvākam otrdien izteicās daudzi. Levits mudināja opozīcijas spēkus darboties bez demagoģijas un populisma, kas vedot uz nekurieni. 

Sociologs Kaktiņš sagaida, ka opozīcija vairāk tiek iesaistīta lēmumu pieņemšanā: "[Sagaidu, lai] tā [opozīcija] netiek klaji ignorēta. Tā ir nepareiza attieksme attiecībā uz to, kas ir opozīcija. Aiz viņiem stāv vēlētāji. Viņiem mēdz būt labas idejas. Atmest tās tāpēc, ka tās ir no opozīcijas, ir muļķīgi."

Izskanēja arī viedoklis, ka deputāti nedrīkst būt augstprātīgi, viņiem jāatceras ieklausīties ekspertos, pilsoniskajā sabiedrībā.

Īvāns norādīja: "Jāsaprot, ka mums ir jābūt ļoti saspringtiem par savu demokrātiju un savu brīvību, jo redzam, kas noticis Ungārijā, kas vienu brīdi notika [Donalda] Trampa ievēlēšanas laikā Amerikā. Tas nav uz visiem laikiem – demokrātija, brīvība. Par to katrai paaudzei jābalso vēl un vēl."

Tāpat ekspertu ieskatā deputātiem arī vajadzētu skaidri definēt nākotnes mērķus, kas palīdzēšot strukturēt darbus.

KONTEKSTS:

13. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 2018. gada 6. novembrī un 2022. gada 27. oktobrī aizvadīja savu pēdējo sēdi.

Savukārt otrdien, 1. novembrī, uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā 14. Saeima. Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts "Apvienotā saraksta" pārstāvis Edvards Smiltēns.

14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".