Pusgadu pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Tieslietu ministrija nāca klajā ar ieceri izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanai. Galvenais iemesls – šādās lietās specializējušies tiesneši uzņēmēju strīdus, kukuļošanas un naudas atmazgāšanas lietas izskatītu operatīvāk, nevis daudzu gadu garumā. Drīzumā apritēs pusotrs gads, kopš Ekonomisko lietu tiesa no idejas kļuvusi par īstu tiesu.
Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs jau pirmā gada jubilejā par savas tiesas izveides lietderību bija optimistisks. Tiesā bija sākts vairāk nekā četrsimt lietu, no kurām puse par noziedzīgi iegūtu mantu. Un vairāk nekā pusi tiesneši jau bija izskatījuši.
Lietu par Rīgas domes politiķim piedāvāto vairāk nekā divu miljonu eiro kukuli, lai daļu "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekoto māju nodotu privātās rokās, Ekonomisko lietu tiesa skata nu jau četrus mēnešus, taču tā ievilkusies arī prokurora darbnespējas dēļ. Augusta vidū uzzinājām par vēl vienu skaļu lietu – tā sauktajā būvnieku karteļa sāgā uzņēmumam "Velve" par labu Rīgas domei tika piemērots 3,3 miljonu eiro sods. "Velve" gan tūdaļ draudēja spriedumu pārsūdzēt, pārmetot tiesai, ka tik lielā tempā tā nevarēja sagatavot kvalitatīvu lēmumu, jo vēl dienas laikā bijušas tiesu debates, bet pusnaktī jau sekojis spriedums.
Taču uzņēmēju organizācijas šo tiesu uzteic par tieši darba ātrumu.
"Tiesu sistēmas specializēšanās, izveidojot Ekonomisko lietu tiesu, noteikti ir pozitīva lieta. To apliecina arī rezultāti. Piemēram, civillietas vidējais izskatīšanas termiņš ir zem 100 dienām. Nolēmumu stabilitāte ir augstāka par vidējo, proti, tos mazāk atceļ. Un ļoti svarīgi – no vairākiem uzņēmējiem saņemtās atsauksmes liecina par to, ka nolēmumi ir skaidri un saprotami," pastāstīja Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis.
Ekonomisko lietu tiesas izveide bija viena no galvenajām uzņēmēju prasībām tieslietu nozarē pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris gan sagaida, ka līdz ar pieredzi tiesa lēmumus taisīs kvalitatīvāk. "Atsevišķos gadījumos uzņēmēji varbūt nav līdz galam pārliecināti par spriedumu kvalitāti. To droši vien var zināmā mērā skaidrot caur to prizmu, ka tiesa vēl nav pamatīgi ieskrējusies. (..) Kopumā saīsinājums lietu izskatīšanā un sadarbība ar klientiem pavisam noteikti ir aspekti, ko uzņēmēji novērtē ļoti atzinīgi," sacīja Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis.
Lietu izskatīšanas ātrums, sadarbošanās ar klientiem un drosme strīdu izskatīšanā izmantot dažādus procesuālos instrumentus ir pozitīvs signāls, norādīja Lielpēteris.
Vienlaikus viņš norādīja to, ka tiesnešiem nākas strādāt ar dažāda tipa lietām: "Tā ir ļoti universāla ar to, ka vieniem tiesnešiem faktiski var gadīties skatīt gan civillietas, gan krimināllietas. Uzņēmēju pusē nav līdz galam pārliecības, ka tas no tiesu viedokļa ir labākais formāts, kā darboties. Par šo aspektu vēl aizvien ir dažādas diskusijas un dažādi viedokļi uzņēmēju pusē."
Pirms šīs tiesas izveides augsta līmeņa tiesneši pauda bažas, ka tas būs strupceļš, turklāt ar augstiem korupcijas riskiem, jo šaurā lokā lielā tempā izskatīs daudz lietu, turklāt naudas ziņā ietilpīgu. Tomēr kukuļošanā šī tiesa vēl nav pieķerta.
