Uz Valsts kontroliera amatu pretendē trīs pieredzējuši revidenti; Saeima kandidātu izredzes vēl neprognozē

Aizvadītā gada nogalē uz Valsts kontroles vadītāja amatu izvirzīti trīs kandidāti – pieredzējuši revidenti Ilze Grīnhofa un Edgars Korčagins, kā arī pašreizējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Rolands Irklis. Pašlaik neviens no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem vēl nesteidz prognozēt, kurš būs nākamais Valsts kontroles vadītājs. 

Uz Valsts kontroliera amatu trīs pretendenti, neviena izredzes tikt ievēlētam deputāti vēl neprognozēJānis Kincis

Valsts kontroles līdzšinējās vadītājas Elitas Krūmiņas pilnvaras beigsies janvāra beigās. Viņa šo iestādi vada divus termiņus kopš 2013. gada. Valsts kontroles vadītājas plāns, kā realizēt pamatuzdevumu – pārbaudīt valsts un pašvaldības iestāžu budžeta izlietojumu un sniedz ieteikumus par labāku pārvaldību – ir izdevies, jo notikušas gan lielās revīzijas, gan pēc sabiedrības pieprasījuma varēja pievērsties aktualitātēm. Pēc vairākām revīzijām sekojuši kriminālprocesi.

„Vadmotīvs aizvadīto astoņu gadu garumā bijusi virzība uz attīstību, jo Valsts kontrolei kā audita iestādei pats būtiskākais ir nemitīgi attīstīties un sekot līdzi sabiedrības pieprasījumam pēc pārbaudēm, auditiem, kas ir būtiski. Piemēram, šajā Covid-19 krīzes laikā mēs ļoti pārorientējām darbu no iesāktām revīzijām uz pārbaudēm par naudas piešķīrumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai," pauda Krūmiņa.

Valsts kontroli izdevies noturēt labi pārvaldītu un politiski neitrālu, kas novērtēts arī starptautiski, jo Latvijas Valsts kontrole iekļauta Eiropas augstāko revīzijas iestāžu valdē starp 15 valstu pārstāvjiem, kas pilnveido auditu politiku visā Eiropā.

Lai turpinātu uzsākto kursu, Valsts kontrole būtu jāvada pieredzējušam revidentam, uzskata Krūmiņa, gan atsakoties nosaukt kādu konkrētu uzvārdu. 

Ilgākā, 15 gadu pieredze darbā Valsts kontrolē ir Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izvirzītajai Ilzei Grīnhofai, kuras vadītais departaments īsteno revīzijas aizsardzības, iekšlietu, valsts drošības, kā arī korupcijas novēršanas jomās.

„Revīzija ir mans dzīves aicinājums, ar ko nodarbojos. Ir tiešām ļoti būtiski saprast nozares, kurās norit revīzija. Ir jābūt pilnīgi godīgām attiecībās ar revidējamām vienībām. Skaidrs, ka pārkāpumu gadījumā mēs reaģējam asi, bet, ja ir vienkārši nezināšana vai tamlīdzīgi, tad mēs strādājam ar skaidrojumiem. Katrā ziņā es vēlētos turēt šo profesionālo revidenta līniju atlasē uz Valsts kontroles vadītāja amatu,” norādīja Grīnhofa.

Grīnhofas vadībā nule kā noslēgta revīzija par ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu. Secinājumu publisks izklāsts vēl sekos, taču jau revīzijas procesā prokuratūrai sniegti konkrēti priekšlikumi. Grīnhofa piekrīt, ka ir paplašināma prakse, ka Valsts kontrole sniedz ieteikumus kāda procesa vai iepirkuma laikā, nevis jau pēc tā noslēgšanās.

Valsts kontrolei jāizmanto sniegtās iespējas par pārkāpumiem piemērot administratīvos sodus, tāpat viņa redz Valsts kontroles kā vidutāja plašāku lomu, piemēram, sabiedrības veselības vai labklājības jautājumos, kuru pārvaldībā iespējami uzlabojumi. Vienlaikus Grīnhofa noraida izskanējušos pārmetumus, ka Valsts kontrole traucētu iestādēm ieviest inovācijas.

„Ja mēs runājam par eksperimentēšanu iestādēs ar politikas izstrādes jautājumiem, mēs varam atbalstīt jebkuru jaunu pieeju, ja tās pamatā ir skaidri mērķi, ko ar to gribam panākt. Nevar vienkārši tāpat vien eksperimentēt ar iedzīvotāju labklājību vai pēkšņi norakstīt zaudējumos vairākus miljonus tikai tāpēc, ka tas bijis neveiksmīgs eksperiments. Tātad mēs neiebilstam pret šādiem risinājumiem, bet vajag rezultātus. Es nedomāju, ka mēs būtu tāds bubulis [kas visu noraida],” skaidroja kandidāte.

Otrs amata pretendents Edgars Korčagins Valsts kontrolē strādā piecus gadus un vada departamentu, kas auditē procesus pašvaldībās, valsts un pašvaldību budžeta pārskatus. Viņa kandidatūru izvirzīja pašreizējais Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”) un citi kolēģi frakcijā “KPV LV”. Korčagina ieskatā, Valsts kontrole revīziju procesā var vairāk izvērst valsts pārvaldi attīstošo funkciju ar apmācībām, pašnovērtējuma anketām un tamlīdzīgi.

„Proti, palīdzēt valsts pārvaldei, vai tās būtu ministrijas, padotības iestādes, pašvaldības, pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrības, palīdzēt risināt problēmas un darīt to preventīvi, negaidot Valsts kontroles revīzijas, kad mēs atnākam un novērtējam vienu vai otru lietu,” uzsvēra Korčagins.

Valsts kontroles struktūra veidota veiksmīgi, un darbinieki labi spējuši pielāgoties jauniem darba uzdevumiem, novērtēja Korčagins, piebilstot: “Lai kurš kļūs par Valsts kontroles vadītāju, iestādes uzdevumi būs jāpārskata”.

„Ir noslēdzošais gads Valsts kontroles darbības stratēģijas izpildē, un faktiski nākamo gadu veltīsim jaunu rīcības virzienu iezīmēšanai, uzliekot paši sev mērķus nākamajiem četriem gadiem,” atzīmēja Korčagins.

Pārmaiņas Valsts kontroles darbībā saredz arī trešais amata pretendents, pašlaik Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Rolands Irklis. Viņa kandidatūru pieteica frakcija „Attīstībai/Par!”. Viņš uzskata, ka Valsts kontroles darba rezultāti būtu labāki, ja izteiktie ieteikumi būtu konkrētāki.

Irklis skaidroja: „Mēs skatāmies, ka šobrīd tie ieteikumi visai bieži tie ir diezgan nekonkrēti, vispārīgi – „vērtēt”, „izvērtēt”. Mans uzsvars būtu ieteikumu kvalitātes uzlabošana, padarot tos praktiskākus, ar lielāku ietekmi.”

Pēc Irkļa domām, Valsts kontrole varētu vairāk pievērsties lietderības auditiem, kas sekmē valsts iestāžu produktivitāti. Tāpat Valsts kontrole savā darbībā vairāk varētu izmantot valsts iestāžu veikto iekšējo auditu rezultātus. Savukārt, neskatoties uz auditu specifiku, tos iespējams labāk izskaidrot sabiedrībai.

„Es redzētu, ka Valsts kontrole nākotnē vairāk par savu darbu komunicē no sabiedrības ieguvumu prizmas. Mēs šodien diezgan daudz dzirdam to kritisko pusi. Protams, kritikai ir jābūt, kad ir klajas nelikumības, pārkāpumi, rupja naudas izšķērdēšana, taču vienlaikus, manuprāt, sabiedrībai ir svarīgi zināt, kādi ir Valsts kontroles ieteikumi un kā tie tiek realizēti. Noteikti nezaudējot kritisko noti, es papildinātu komunikāciju par ieguvumiem sabiedrībai,” bilda Irklis.

Pašlaik nav iespējams prognozēt, kā noslēgsies Saeimas balsojums par nākamo Valsts kontrolieri. Latvijas Radio aptaujātie

deputāti gan no pozīcijas, gan opozīcijas frakcijām par piemērotiem atzīst visus trīs kandidātus un izskan pārliecība, ka kāds no viņiem šajā balsojumā kļūs par nākamo valsts kontrolieri.

Taču pēc tam, kad pagājušā gada nogalē izgāzās mēģinājums ievēlēt kādu no pieciem Satversmes tiesas tiesneša kandidātiem, par atbalstu konkrētam valsts kontroliera amata pretendentam pagaidām runā tikai to frakciju pārstāvji, kuri izvirzīja kandidātus. 

Savu atbalstu kādai kandidatūrai nesteidz atklāt arī opozicionāri, kuru balsojumam var būt izšķiroša nozīme. Frakcijām nāksies lemt individuāli, atzina arī “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

„Piemērs ar Satversmes tiesas tiesnesi, kur koalīcijai nebija vienota viedokļa un netika ievēlēts neviens no kandidātiem, darīja mūs uzmanīgus, ka vajadzētu tomēr pirms tam izdiskutēt un nonākt līdz vienotam kandidātam, kā bijis līdz Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanai. Tā kā tas neizdevās, mums kā frakcijai būs savstarpēji jāizdiskutē,” norādīja Latkovskis.

Paredzēts, ka balsojums Saeimā par nākamo Valsts kontroles vadītāju notiks 14. janvārī. Līdz tam kandidātus plāno iztaujāt attālinātā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Tagadējās valsts kontrolieres Krūmiņas pilnvaras noslēgsies 31. janvārī.

KONTEKSTS:

Kandidatūras valsts kontroliera amatam bija jāizvirza līdz 30. decembrim.

Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. 2017. gadā Saeima pārvēlēja Elitu Krūmiņu valsts kontrolieres amatā uz otru termiņu, kas beigsies 2021. gada janvārī.

Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt