Dienas ziņas

Gada vārds – “kvadrātkods”, gada nevārds – “sadarbspējīgs”

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Attaisno digitālās televīzijas lietā apsūdzētos

Tiesa attaisno visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos

Ekonomisko lietu tiesa pirmdien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos. Spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

ĪSUMĀ:

  • Tiesa attaisnoja digitālās televīzijas otrajā krimināllietā apsūdzētos.
  • Tiesnesis: spriedumu daļēji ietekmēja, ka "Tet" sevi neuzskatīja par cietušo.
  • Prokurors: "Tet" sevi nav jāatzīst par cietušo, lai varētu konstatēt kaitējumu.
  • Prokurors, visticamāk, lēmumu pārsūdzēs.
  • Apsūdzības bija par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā.
  • Uz apsūdzēto sola sēdušās deviņas personas; arī Šķēle, Šlesers.
  • Šlesers sacīja, ka lieta bijusi safabricēta.
  • Šķēlem arī inkriminēja naudas atmazgāšanu, un prokuratūra lūdza piespriest 3 gadu cietumsodu.

Tiesa attaisno visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pirmās instances tiesa pirmdien, 31. janvārī, paziņoja saīsināto spriedumu. Tiesa lēmusi, ka neviens no apsūdzētajiem nav vainīgs digitālās televīzijas ieviešanas lietā.

Šajā lietā prokuratūra cēla apsūdzības deviņām personām: bijušajam premjerministram Andrim Šķēlem, bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram, bijušajam "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim, bijušajam Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Nilam Freivaldam, kādreizējam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājam Laurim Dripem. Tāpat uz apsūdzēto sola sēdās bijušais uzņēmuma "SIA Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, kā arī Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Šķēli tur aizdomās arī par krāpšanu un naudas atmazgāšanu. Savukārt pārējiem apsūdzētajiem inkriminē krāpšanu lielā apmērā.

Prokurors bijušajam premjeram Šķēlem prasīja piespriest brīvības atņemšanu uz trim gadiem, kā arī vairāk nekā 1,2 miljonu eiro piedziņu. Savukārt pārējiem apsūdzētajiem, tajā skaitā Šleseram, tika prasīts noteikt naudas sodus no 45 000 līdz 75 000 eiro.

Tiesas sēde, kurā skata digitālās televīzijas krimināllietu.

Tiesnesis Kaspars Vecozols skaidroja, ka lietā ir attaisnojošs spriedums, jo uzņēmums "Lattelecom", kas tagad pazīstams ar zīmolu "Tet", sevi neuzskatīja par cietušo, kā arī vairākos lietas posmos kopumā bijušas problēmas ar noziedzīgu nodarījumu konstatēšanu.

"Lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam, jābūt zaudējumiem cietušajam, un šiem zaudējumiem jābūt nodarītiem ar viltu vai maldinot cietušo.

Bet pats "Lattelecom" ("Tet") cietušā statusu neatzina. Šis ir būtisks, bet ne vienīgais apstāklis," skaidroja tiesnesis.

Tiesas sēde, kurā skata digitālās televīzijas krimināllietu.

Minētajām personām nācās stāties tiesas priekšā par 2008. gada notikumiem, kad Satiksmes ministrija rīkoja konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā. Apsūdzēto darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz prettiesisku un nepamatotu "SIA Hannu Digital" iesaistīšanu projektā un "Tet" līdzekļu iegūšanu minētā uzņēmuma un tā pastarpinātā kreditora Šķēles labā. Tādējādi tika sadārdzinātas valsts mēroga projekta izmaksas, radot "Tet" mantisku zaudējumu vairāku miljonu eiro apmērā, uzskata prokuratūra.

No apsūdzētajiem klātienē bija ieradies Ainārs Šlesers, kurš pauda, ka spriedums ir pamatots:

"Cits lēmums šeit nevarēja būt, jo šajā lietā nav neviena fakta un pierādījuma. Neviens liecinieks nav liecinājis ne pret vienu."

 Turklāt darījums ar "Hannu Digital" nevis radījis zaudējumus "Tet", bet gan peļņu vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Atbildot uz repliku, ka peļņu guva arī biznesa partneris Šķēle, Šlesers sacīja: "Es negribu komentēt, kurš šajā valstī gūst peļņu, kurš negūst. Visi uzņēmēji var gūt peļņu, bet tas, ka šajā gadījumā visi ir attaisnoti, nozīmē, ka tiesa ir iepazinusies ar visiem argumentiem un nolēma to, ko nolēma."

Viņaprāt, prokuratūra ir safabricējusi krimināllietu: "Prokurors nepiedalījās nevienā tiesas sēdē. Nevienā klātienē. Kad nebija nekāda lieguma, viņš neatnāca un nepaskatījās nevienam no apsūdzētajiem acīs. Kad prokuroram Zelčam bija jāsaka replika, viņš atteicās no replikas. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam nebija ko pateikt. Manā laikā vispār neviens līgums netika sastādīts, netika apstiprināts. Tas ir tā, ka mani tiesātu par to, kas notiek pašreiz Venecuēlā vai kādā citā pasaules valstī."

Šlesers uzskata, ka šo krimināllietu mākslīgi radījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) un ģenerālprokurors Juris Stukāns. "Apskatieties uz Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu solījumiem, kuri teica – tūlīt visus oligarhus vajag apcietināt, iesēdināt cietumā. Bet, kad nomainīsies vara, ir liela varbūtība, ka Bordāns un Jurašs sēdēs cietumā par to, ko viņi izdarījuši šajā valstī pēdējo gadu laikā," paziņoja Šlesers.

Viņaprāt, prokurors Monvīds Zelčs vilcināja tiesas procesu, izvairoties no sēžu apmeklēšanas. Savukārt uz tiesu, viņa ieskatā, tika izdarīts politisks spiediens.

Politiķis Ainārs Šlesers pēc digitālās televīzijas krimināllietas tiesas sēdes.

Taču tiesnesis Kaspars Vecozols pauda, ka apzināta procesa kavēšana nebija, bet lietu nācās skatīt ilgāk, nekā bija plānots. "Nekāds politiskais spiediens netika izjusts. Es domāju – tas arī nebūtu savietojams ar tiesiskas valsts pamatprincipiem," sacīja tiesnesis.

Pēc tiesas sēdes tiesnesis žurnālistiem teica, ka Šlesera laikā tapušajā konkursā "Hannu Digital" tiešām bijušas milzīgas priekšrocības, taču krāpšana konstatēta nav. Būtisks apstāklis esot tas, ka "Tet" darījumu ar "Hannu Digital" uzskata par veiksmīgu.

"Pats "Lattelecom" jeb "Tet" šo cietušā statusu neatzina, un arī amatpersonas, gan esošās, gan bijušās, kas tika pratinātas tiesā un arī pirmstiesas izmeklēšanā, norādīja, ka nav maldinātas un nav ar viltu panākta līgumu slēgšana, un nekādi zaudējumi sabiedrībai nav nodarīti," stāstīja tiesnesis.

Prokurors Monvīds Zelčs
00:00 / 01:11
Lejuplādēt

Pretējs viedoklis ir lietas prokuroram Monvīdam Zelčam. "Gan no "Lattelecom" padomes, gan akcionāru pārstāvju puses liecībām ir viennozīmīgi redzams, ka viņu uzticība tiek izmantota, viņi nezina šos darījumus, kāpēc tiek slēgti šādi darījumi, kāpēc "Hannu Digital" tiek iesaistīts," norādīja Zelčs.

Viņš uzsvēra, ka šajā procesā valsts apsūdzības uzturētājs esot visu pietiekami izdarījis. Prokurora ieskatā, tas, ka „Tet” sevi neuzskatīja par cietušo, tiesai neliedza atzīt par vainīgiem apsūdzētos.

"Pēc likuma ir tā, ka cietušais var izmantot vai arī var neizmantot savas tiesības tikt atzītam par cietušo. Viņa subjektīvais viedoklis procesa virzītājam nav saistošs attiecībā uz lietas virzību un arī uz to, lai konstatētu, vai ir nodarīts kaitējums vai nav.

Manā ieskatā, apsūdzēto vaina ir pierādīta. Pieņemu, ka varbūt tiesnesis ir vadījies tikai no tām liecībām, kuras sniedza aizstāvju uzaicinātie liecinieki," komentēja Zelčs.

Komentējot Šlesera teikto par lietas vilkšanu un safabricēšanu, Zelčs sacīja:

"Skaidrs, ka Šlesera kungs pats izmanto šo procesu savu politisko mērķu sasniegšanai. Viņš vairākkārt tiesā arī teica, ka es pat neatnāku paskatīties acīs apsūdzētajiem. Nu, tas ir mazliet komiski. Es konstatēju, ka es varu pietiekami labi sekot līdzi arī attālināti šim procesam, līdz ar to man nebija nekādas vēlmes un arī vajadzības doties uz tiesu. Šlesera kungs bija pie manis atnācis, un es ar viņu runāju ilgi. Tā kā, tēlaini runājot, man nav bail ne viņam, ne kādam citam paskatīties acīs."

Prokurors, visticamāk, spriedumu pārsūdzēs. To varēs izdarīt tad, kad pieejams kļūs pilnais spriedums. Pagaidām noteikts, ka spriedums būs gatavs 24. februārī, tomēr tiesnesis brīdināja, ka termiņš, visticamāk, tiks pagarināts.

KONTEKSTS:

Apsūdzības otrajā digitālās televīzijas lietā saistītas ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Prokuratūra uzskata, ka Satiksmes ministrija Šlesera vadībā panākusi, ka projektam mākslīgi caur konkursu piesaistīts uzņēmums "Hannu Digital" kā "Lattelecom" partneris. No ciparu televīzijas ieviešanas ticis izgrūsts Latvijas Radio un televīzijas centrs, tā vietā izmantojot "Hannu Digital" iekārtas. Tā rezultātā "Hannu Digital" uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot valsts mēroga projektu. "Hannu Digital" ir pēctece firmai "Kempmayer", kura figurē pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā. "Hannu Digital" pārņēma "Kempmayer" saistības un mantu. 

Pavisam nesen – pērn 23. decembrī – apelācijas instances tiesā tika sagatavots pilns spriedums tā sauktajā pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā, kurā tiesa attaisnoja visus apsūdzētos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt