Viens no Tieslietu padomes šī gada aktuālajiem jautājumiem ir tiesu neatkarība. Strupišs norādīja, ka šajā jautājumā ir divas puses: formālā un politiskās kultūras puse.
Ja Latvijā būtu tāda politiskā kultūra kā vecajās demokrātijās, tādi gadījumi, kā ar bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Sanitu Osipovu, kuru Saeima neapstiprināja Augstākās tiesas tiesneses amatā, nenotiktu, uzskata Strupišs.
“Tāpēc politiskās kultūras starpība mums jākompensē ar juridiskiem mehānismiem,” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Viņš norādīja uz savulaik Venēcijas komisijas, kas ir Eiropas Padomes institūcija, pausto, ka jaunajās demokrātijās milzīgus riskus rada politiskās kultūras trūkumi. Un tas jākompensē ar juridiskiem mehānismiem.
“Mēs esam mēģinājuši to visu laiku uzsvērt. Beidzot esam nonākuši pie realizācijas,” piebilda Strupišs.
Viņaprāt, jānosaka tiesu varas neatkarība no izpildvaras. “Šobrīd joprojām saglabājas daži mehānismi, kur izpildvara ietekmē tiesas.
Budžeta jautājumi, kad, piemēram, tiesu budžetu var sastādīt un iesniegt Ministru kabinetam pati tieslietu sistēma, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir šobrīd,” sacīja Strupišs.
Savukārt tiesnešu apstiprināšanu parlamentā viņš uzskata par būtisku un saglabājamu. Tiesnešu atkārtotu apstiprināšanu gan varētu uzticēt Tieslietu padomei, uzskata tās vadītājs.