AT priekšsēdētājs norādīja, ka ceturtdienas Saeimas balsojums, neapstiprinot Osipovu amatā, liecina par to, ka Latvijā "demokrātija nemaz nav tik labā kārtībā, kā gribētos domāt".
Vērtējot Saeimas debates, Strupišs secina, ka Osipova tiek vērtēta par saviem spriedumiem Satversmes tiesā, ko nepieļauj Satversmes 83. pants, kas noteic – tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Strupišs uzskata, ka tas radījis valstī konstitucionālo krīzi.
"Ja runa ir par to, ka Saeima pārkāpj Satversmes 83. pantu attiecībā pret tiesnesi, tā ir konstitucionālā krīze, jo tiesu sistēma nebalstās uz politisku izvēli, tā balstās uz profesionālu izvēli," norādīja AT priekšsēdētājs.
Vienlaikus Strupišs pauda bažas par tiesnešiem, kuri būs jāapstiprina amatos nākotnē, zinot, ka "Saeima šādi uzvedīsies". Viņš piebilda: "Ja pret vienu [tiesnesi] tā vēršas, kur ir garantija, ka nevērsīsies pret citiem. (..) Kādu signālu tas dod Satversmes tiesas tiesnešiem, kuriem tagad jāskata citas lietas un kuri saskaņā ar likumu vēlāk varēs kandidēt uz Augstāko tiesu? Kādu signālu tas dod pirmās instances tiesnešiem, kuri tiek apstiprināti uz trīs gadiem un pēc tam viņi ir jāpārapstiprina Saeimai?"
Augstākā tiesa aicina Saeimu ievērot Satversmi
Piektdien Augstākās tiesas plēnums vienojās Saeimai nosūtīt aicinājumu attiecībās ar tiesu varu ievērot Satversmi, tajā nostiprinātos varas dalīšanas un tiesneša neatkarības principus, kā arī izvairīties no rīcības, kura var novest valsti konstitucionālajā krīzē.
Iespējams, lai novērstu tiesnešu amata politizēšanu, būtu jālabo likumi, ka vienreiz par tiesnesi jau kļuvis speciālists nebūtu jāapstiprina vēlreiz no jauna, atzīmēja sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Iveta Kažoka. Pēc viņas teiktā, šajā notikumā ar tiesneses Osipovas kandidatūras noraidīšanu jārunā arī par cilvēktiesību vērtību apdraudējumu un aizvirzīšanos no rietumvalstu un Ziemeļvalstu vērtību telpas. Uz to norādīja viens no deputātu argumentiem balsot pret Osipovas kandidatūru, jo viņa publiskajā telpā skaidroja uzdevumu Saeimai veidot regulējumu visu ģimeņu aizsardzībai.
"Ļoti satrauc tas, ka Latvijā par to, ka kāda amatpersona atļaujas publiski pateikt lietas, kas Eiropā ir pašsaprotamas, pat tādas maigas, ka cilvēka cieņa ir sargājama, ka cilvēktiesības ir vērtības, ka cilvēki, kuri pārstāv LGBT kopienu, arī ir cilvēki, ka par to ir iespējamas šādas sankcijas no politiķu puses," sacīja Kažoka.
Varētu vērsties Satversmes tiesā
Tiesnešu debatēs pirms lēmuma pieņemšanas arī izskanēja, ka Osipova savu tiesību aizsardzībai var vērsties Satversmes tiesā, jo trūcis pamatojuma argumentācijai, kuras dēļ noraidīta tiesneses kandidatūra.
AT tiesnesis Intars Bisters norādīja: "Runa par diviem momentiem konkrētā gadījumā, proti, ka ir kaut kādi tiesību eksperti, ar kuriem konsultējoties, iespējams apšaubīt šajā procedūrā, nenosaucot ekspertus, kandidāta kvalifikāciju. Mums būtu tiesības zināt gan tos ekspertus, gan viņu argumentus."
Strupišs arī paziņoja, ka apsver,
vai ar Tieslietu padomes palīdzību vērsties Satversmes tiesā par Satversmes 83. panta aizsardzību, tātad visas tiesu sistēmas aizsardzību.
Tāpat AT priekšsēdētājs akcentēja, ka juridiski ir iespējams Osipovu atkārtoti virzīt AT tiesneses amatam un varbūt tas arī notiks.
"Neizslēdzu iespēju Sanitu Osipovu Augstākās tiesas tiesneses amatā virzīt atkārtoti – tas var notikt gan šīs, gan nākamās Saeimas laikā," sacīja Strupišs.
KONTEKSTS:
Augstākās tiesas jeb Senāta Civillietu departamentā radās vakanta tiesneša amata vieta, uz ko pretendēja Sanita Osipova, kura šogad februārī noslēdza darbu Satversmes tiesā. Viņa tika uzklausīta Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulcē, kas nolēma kandidāti virzīt tālākai apstiprināšanai senatores amatā.
Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā virzīja Saeimas Juridiskajā komisijā, taču parlamenta balsojumā deputāti lēma neapstiprināt Osipovu amatā. Deputāti debatēs norādīja uz Osipovas liberālajiem uzskatiem un darbu ST, kas bija lēmusi, ka Satversme aizsargā visas ģimenes, arī viendzimuma pāru veidotās.
Saeimas lēmums raisīja plašu kritiku gan no tiesnešiem, gan ekspertiem. AT priekšsēdētājs norādīja uz tiesnešu neatkarības problēmām valstī, un prezidents uzsvēra tiesu varas neatkarību no politiķiem. Virkne ekspertu kritizēja deputātu par neprofesionalitāti.
